Aptuveni 70% organizāciju vadītāji ir saskārušies ar izdegšanu

Starptautiskās kompānijas “Deloitte” 2022. gadā veiktais pētījums atspoguļoja, ka aptuveni 70% organizāciju vadītāji ir saskārušies ar izdegšanu un apsver iespēju mainīt darbu, lai mazinātu tās riskus. Arī kompānijas “Kantar” 2023. gada pētījums apliecina – pēdējā gada laikā salīdzinoši biežāk izdegšanu darbā ir piedzīvojuši tieši vadītāji.

Pēdējā laikā daudz tiek diskutēts par labbūtību darba vidē un izdegšanas risku mazināšanu darbiniekiem, taču maz uzmanības tiek veltīts organizāciju vadītājiem, lai gan tieši vadītājiem, kuri ikdienā izjūt paaugstinātu stresu un lielu atbildīgas slogu, ir daudz augstāks izdegšanas risks. Ja vadītāja uzdevums ir motivēt, iedvesmot komandu un sniegt atbalstu mērķu sasniegšanā, tad, kur šo atbalstu var gūt pats vadītājs? Vai augstākā līmeņa vadītājiem pašiem jāspēj motivēt sevi un nepieciešamības gadījumā arī pamanīt izdegšanas simptomus?

Lai gan nereti uzskatām, ka vadītājam ir jābūt supervaronim, kuram pašam jāspēj tikt galā ar visām problēmām, patiesībā atbalsta trūkums un izdegšana ir problēmas, ar kurām saskaras daudzi vadītāji. Turklāt, jo empātiskāks un cilvēcīgāks ir vadītājs, jo vairāk viņš cenšas rūpēties un sniegt atbalstu komandai, jo augstāks ir izdegšanas risks.

Profesionāls atbalsts no malas

Ja izjūtot paaugstinātu stresu vai saskaroties ar izdegšanas simptomiem, darbinieks var vērsties pēc atbalsta pie vadītāja, kur šādā situācijā vērsties pašam vadītājam? Lai atrastu piemērotāko risinājumu, svarīgi definēt, kas ir lielākie riska faktori, ar kuriem saskaras vadītājs? Organizācijas vadītājs ir atbildīgs ne tikai par komandas labbūtību, bet arī par izvirzīto mērķu sasniegšanu. No vienas puses ir akcionāri, kuri sagaida rezultātus, no otras puses – komanda, kam nepieciešams atbalsts, iedvesma un motivācija. Lai sasniegtu mērķus, vadītājam nereti jāpieņem arī nepopulāri lēmumi, piemēram, par kādas amata pozīcijas likvidēšanu, darbinieku skaita samazināšanu u.tml. No personīgās pieredzes varu teikt, ka empātiskiem vadītājiem šādu lēmumu pieņemšana ir ļoti smaga un rada paaugstinātu stresu, tāpēc ir jāmācās nodalīt cilvēcisko no profesionālā. Situācijās, kad tiek pieņemts lēmums par kāda darbinieka atbrīvošanu, vērtīgs atbalsts var būt arī profesionāls konsultants no malas, kurš palīdz darbiniekam sagatavoties nākamajam profesionālās dzīves posmam, apzināties savas kompetences un stiprās puses.  

Dalība uzņēmēju / vadītāju organizācijās

Lai mazinātu izdegšanas riskus un ikdienā sajustu tik ļoti nepieciešamo atbalsta plecu, ieteiktu vadītājiem atrast domubiedrus ar līdzīgu pieredzi. Protams, vadītājs arī ir tikai cilvēks, kurš drīkst justies noguris vai nezināt atbildes uz visiem jautājumiem, tomēr, ja vadītājs pārāk daudz dalīsies tajā ar komandu, tas var izraisīt satraukumu visā organizācijā. Darbiniekiem ir jāzina, ka viņi vienmēr var paļauties uz savu vadītāju un nepieciešamības gadījumā vērsties pēc atbalsta. Labākais atbalsts vadītājam un vienlaikus iespēja apmainīties domām un viedokļiem ir cits vadītājs. Protams, tas nenozīmē, ka tūliņ jādodas pie saviem konkurentiem, lai dalītos ar raizēm un problēmām. Ir daudz un dažādi uzņēmēju un vadītāju klubi, kuros apvienojas cilvēki no dažādām nozarēm (vairākos klubos pat tiek ievēroti principi, kas izslēdz iespēju vairākiem konkurentiem būt tā dalībniekiem). Dalība šādos klubos vai apvienībās ir vadītāja iespēja apzināties, ka neesi viens un ka ar šādiem vai līdzīgiem izaicinājumiem saskaras arī citi. Un tieši šī apziņa ir pats būtiskākais, jo vadītājs patiesībā ir viens no vientuļākajiem amatiem organizācijā.

Atrast savu “sparinga partneri”

Ja nav saistoša dalība uzņēmēju vai vadītāju klubos, iespējams, lietderīgs būs mentora vai kouča atbalsts. Koučs neteiks priekšā pareizās atbildes vai konkrētu rīcību, taču būs kā “sparinga partneris”, ar ko apmainīties idejām, un kurš palīdzēs paraudzīties uz situāciju no malas. Nereti pareizie jautājumi, kas mudina mūs domāt ārpus kastes, ir daudz svarīgāki un lietderīgāki, nekā sākotnēji varētu šķist. Arī mentora atbalsts var būt lietderīgs, kopīgi pārrunājot dažādus iespējamos risinājumus. Turklāt, ne vienmēr visi ieteikumi ir uzreiz jāpieņem, reizēm palīdz pats ideju un viedokļu apmaiņas process. Pieredze liecina, ka lielākā daļa risinājumu visbiežāk atrodas ārpus industrijas, pārrunājot problēmu ar cilvēkiem no citas nozares, kuriem ir svaigs skats no malas. Ikdienas darbā vairums vadītāju saskaras ar lielu spiedienu, tāpēc ir nepieciešama uzticības persona, īpaši tiem vadītājiem, kuriem ir grūti atzīt, ka viņiem nav atbildes uz visiem jautājumiem. Lai mazinātu šo spiedienu, aicinu arī atcerēties, ka nevienam cilvēkam nevar būt pieredze itin visā.

Neaizmirst par hobijiem, tostarp, fiziskajām aktivitātēm

Paaugstinātus izdegšanas riskus rada ilgstošs stress, tāpēc, jo vairāk satraukuma ir mūsu profesionālajā dzīvē, jo svarīgāk, lai ārpus darba būtu hobiji, kas sniedz pozitīvas emocijas. Starp hobijiem vēlams iekļaut arī tādus, kas saistīti ar fiziskajām aktivitātēm, jo mentālā labbūtība nav iedomāja bez fiziskās. Ja vismaz pāris reizes nedēļā atradīsim laiku fiziskajām aktivitātēm, tas viennozīmīgi palīdzēs būt noturīgākiem pret ikdienas stresu.

Vadītājs ir piemērs komandai

Lai gan viens no vadītāja pienākumiem ir pamanīt situācijas, kad kādam no komandas vērojami pirmie izdegšanas simptomi, vienlīdz svarīgi ir identificēt tos arī sevī. Empātiskiem vadītājiem ir viegli pamanīt, ja izdegšanas pazīmes skar kādu no komandas, piemēram, cilvēks biežāk ir noguris, vieglāk aizkaitināms, biežāk un vairāk prokrastinē, samazinās produktivitāte, un pienākumi, kas iepriekš sagādāja prieku, vairāk neaizrauj, tomēr daudz grūtāk šīs lietas pamanīt sevī. Nereti mēdzam ignorēt nogurumu, jo saskaramies ar spiedienu sasniegt rezultātus, vai apzināmies izdegšanas pazīmes, tomēr tās noliedzam. Ikvienam vadītājam jāatrod laiks, lai pievērstu uzmanību arī savai labbūtībai, jo noguris un izdedzis vadītājs nespēs sniegt atbalstu komandai. Turklāt, vadītājam ir jārāda pozitīvs piemērs komandai.

Laiks, kad mēdzām lepoties ar to, ka strādājam virsstundas vai neejam atvaļinājumā, ir pagātnē. Ja vadītājs šādi rīkojas, viņš būtībā uzliek slogu visai komandai, liekot cilvēkiem justies neērti par to, ka viņi dodas atvaļinājumos un ievēro darba un privātās dzīves balansu. Viena no uzņēmuma “Helmes” vērtībām ir rūpes, turklāt, ne tikai rūpes par līdzcilvēkiem, bet arī par sevi – un tas attiecas arī uz vadības pārstāvjiem. Parūpējoties par sevi, spēsim sniegt atbalstu arī saviem kolēģiem un līdzcilvēkiem. Līdzīgi kā ar skābekļa masku lidmašīnas avārijas gadījumā – vispirms tā jāuzliek sev, lai varam palīdzēt blakus sēdošajam. Rūpējoties par citiem var nepamanīt, kā pašam piezogas izdegšana, tāpēc ir svarīgi atcerēties arī par sevi, nebaidīties runāt par šo tēmu un būt drosmīgiem, jo arī vadītājs ir cilvēks. 

Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs

Foto: publicitātes