Atkušņa laikā Rīgā veic peļķu atsūknēšanu

Rīgā atkušņa dēļ daudzviet veidojas peļķes un patlaban pilsētas ielās strādā desmit ūdens sūknēšanas vienības, lai vajadzības gadījumā veiktu to atsūknēšanu. Speciālisti pastiprinātu uzmanību pievērš arī lietus ūdens uztvērējakām, nepieciešamības gadījumā tās attīrot no sniega kupenām un ledus. Rīgas pašvaldība arī atgādina, ka, turpinoties atkusnim, namu īpašniekiem jāpievērš uzmanība ēku jumtu stāvoklim, lai no jumtiem krītošais sniegs neapdraudētu gājējus un ēku tuvumā novietotas automašīnas.

Tāpat, saglabājoties mainīgiem laikapstākļiem, kad atkusnis mijas ar salu, uz ielu brauktuvēm strauji veidojas bedres. Satiksmei bīstamo bedru remontu veic neatkarīgi no laikapstākļiem arī ziemas laikā. Šajā ziemas sezonā jau salaboti vairāk nekā 10 000 kvadrātmetru ielu seguma.

Pašvaldība norāda, ka, turpinoties atkusnim, ielās ar grants segumu varētu veidoties šķīdonis, kā rezultātā segums zaudē nestspēju un braukšanas apstākļi kļūst apgrūtinoši. Šķīdoņa laikā grants segumā palielinās mitruma līmenis, tādējādi segums zaudē stingrību un autotransportu masa būtiski ietekmē ielas stāvokli.

Transportlīdzekļu vadītāji ir aicināti izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu, kā arī par bedrēm un lielām peļķēm ziņot Satiksmes vadības centram, zvanot uz diennakts bezmaksas tālruni 80003600 vai rakstot uz rdsvc@riga.lv.

Ēku saimniekiem jāatceras, ka atkušņa laikā sniegs un ledus no jumtiem kritīs uz ietves un brauktuves. Krītošas lāstekas un sniegs var izraisīt traumas gājējiem, kā arī bojāt ēku tuvumā novietotas automašīnas. Tāpat sniegs var bojāt jumta konstrukcijas, un, sniegam kūstot, iekštelpās var nonākt mitrums.

Veicot jumtu tīrīšanu, ir atļauts īslaicīgi norobežot teritoriju, kur varētu nokrist sniegs un ledus. Ilgstoši bloķēt gājēju ietvi, nenodrošinot gājējiem iespēju droši apiet norobežoto teritoriju, nav atļauts. Vienīgais veids, kā garantēt gājēju drošību, ir notīrīt jumtu un pēc tīrīšanas savākt no jumta notīrīto ledu un sniegu no ietvēm un brauktuvēm. Patlaban policijā saņemtas vairākas sūdzības par nenotīrītiem jumtiem un, ja informācija apstiprinās, tiek noformēts pārkāpuma protokols.

Iedzīvotāji aicināti nekavējoties ziņot par ietvēm, kas ilgstoši bloķētas no jumta krītoša sniega vai ledus radītas bīstamības dēļ:

• Rīgas pašvaldības policijai (RPP) pa tālruni 110 vai RPP aplikācijā;
• aizpildot e-pieteikumu mājaslapā riga.lv.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas zonā un pie pilsētas noslogotākajām ielām, kur ietves šogad kopj pašvaldība, namu īpašniekiem tāpat kā iepriekš pēc jumtu tīrīšanas ir jāsatīra sniegs un ledus no ietvēm. Ja teritorija pēc sniega tīrīšanas no jumta netiks sakopta, RPP mudinās ēkas īpašnieku veikt ietves uzkopšanu dažu stundu laikā. Ja tas netiks izdarīts, ietves uzkopšanas darbus piespiedu izpildes ceļā veiks pašvaldība, bet nama īpašniekam būs jāsedz veikto darbu izmaksas. 

Jebkurš uz ietves novietots šķērslis, tostarp lentes, barjeras un citi norobežojumi, apgrūtina gan gājēju pārvietošanos, gan ietvju kopšanu, kas tiek veikta mehanizēti. Ietvju uzturētāji ziņo pašvaldības policijai par vietām, kur ietvju tīrīšana nav iespējama namu apsaimniekotāju izvietoto norobežojumu dēļ.

Atgādinām, ka, ja no jumta krītoša sniega vai ledus dēļ gūta trauma, jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), zvanot 113, vai arī, ja iespējams, pašiem jādodas uz tuvāko traumpunktu. NMPD nodos informāciju RPP, kas tad varēs sākt administratīvā pārkāpuma procesu. Ja uzreiz trauma nav pamanāma, ir vērts fiksēt precīzu notikuma vietas adresi, lai tad, ja tomēr vēlāk jūtama ietekme uz veselību, varētu ziņot RPP. Iedzīvotajam, kurš guvis traumu, arī jāvēršas RPP ar iesniegumu, lai policija varētu viņu atzīt par negadījumā cietušo. RPP izskatīs iesniegumu un sniegs informāciju par īpašnieku, no kura cietušais varēs pieprasīt nodarītā kaitējuma kompensāciju.

Gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem atkušņa laikā jābūt piesardzīgiem, jo no nenotīrītiem ēku jumtiem uz ietvēm var krist sniegs un ledus. 

Par nenotīrītu jumtu var saņemt arī naudas sodu. Maksimālais sods fiziskām personām ir 350 eiro, bet juridiskām personām – 1400 eiro.