Valdības piemērotā atlaide elektroenerģijas tarifiem veicina deflāciju

Septembrī inflācija tupināja samazināties. Jau otro mēnesi pēc kārtas Latvijā bija novērojama deflācija, cenām krītoties par 0.4%, salīdzinot ar augustu. Savukārt, gada inflācija bija 3.3% un šādu inflācijas līmeni pēdējo reizi pieredzējām 2021. gada augustā. Arīdzan inflācija Eirozonā atkāpusies līdz divu gadu zemākajai vērtībai, kas stiprina mūsu prognozes par to, ka Eiropas Centrālās Bankas procentu likmes tuvākajā nākotnē vairs netiks celtas.

Galvenās pozīcijas, kas pieauga mēneša ietvaros bija apģērbs un apavi (+5%), kas sadārdzinājās ienākot jaunajai rudens kolekcijai, kā arī transports (+1.8%). Visbūtiskāk cenu līmenis samazinājās ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-5.5%) un pārtikai, bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0.3%). Papildus tam arīdzan turpinājās pakalpojumu cenu kritums (-0.1%), galvenokārt, aviopārvadājumiem un viesnīcu pakalpojumiem raksturīgās sezonalitātes dēļ.

Ražas sezonas izskaņā dārzeņu cenas samazinājās, kā arī vairāku pārtikas produktu sezonālās atlaides turpināja pārtikas deflāciju kopumā. Novērtējot inflācijas dinamiku un sezonalitāti ilgtermiņā, oktobrī prognozējam pārtikas produktu cenu pieaugumu. Arīdzan ne tik tīkama ziņa patērētājiem ir nākamajā gadā plānotās nodokļu izmaiņas – akcīzes paaugstināšana alkoholam un samazinātās PVN likmes atcelšana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem.

Neskatoties uz nesen piedzīvoto neraksturīgi silto laiku, apkures sezona Rīgā jau ir sākusies. Un gluži kā koku lapas, arīdzan siltumenerģijas tarifu virzība kļūst varen raiba. Septembrī lielākajās Latvijas pilsētās tarifi lielākoties nemainījās vai mazliet saruka, savukārt oktobrī pēc teju pusgada pauzes ir plānoti arī tarifu kāpumi. Tikpat mainīga situācija ir novērojama ar elektroenerģijas sadales un pārvades tarifiem – pēc to pieauguma jūlijā, septembra izskaņā tika paziņots par atlaidi mājsaimniecību tarifa fiksētajai daļai 60% apmērā līdz pat gada beigām. Kopumā septembrī šīs atlaides dēļ elektroenerģijas cenas saruka par 19.9% un bija viens no galvenajiem iemesliem novērotajai mēneša deflācijai. Kopumā jāsaka, ka vējš lielākoties pūš patērētāju maciņam draudzīgākas ziemas virzienā.

Pasaules tirgi vēl arvien sagādā galvassāpes gan monetārās politikas veidotājiem, gan patērētājiem, jo enerģijas izejvielu cenu dinamika ir krasi svārstīga. Septembrī naftas ieguves tempu ierobežošana paaugstināja tās cenas. Otrajā oktobra nedēļā novērojām vienu no lielākajiem dienas kritumiem naftas barela cenai gada laikā, kārtējo reizi rodoties bažām par pieprasījumu. Toties pāris dienas vēlāk, Hamas uzbrukuma Izraēlai dēļ, naftas cenas atkal kāpa. Vienlaikus tuvojoties ziemai ir pieaugušas dabasgāzes cenas, lai gan tās septembrī joprojām bija aptuveni piecas reizes zemākas nekā šajā mēnesī 2022. gadā. Apskatoties cenu tendences ilgtermiņā, dabasgāze maksā vidēji teju divas reizes vairāk nekā pirms 2019. gada.

Notikumi pasaules tirgos arī turpmākajos mēnešos visdrīzāk būs inflāciju veicinošs faktors. Vienlaikus, augsto procentu likmju spiediens uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem tuvojas savam maksimumam. Kopumā Swedbank prognozē, ka gada vidējā inflācija būs ap 9%, un inflācija decembrī, salīdzinot ar 2022. gada decembri, prognozēta ap 2%.

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)