Mākonis datu glabāšanai – nevis greznība, bet viedierīču laikmeta nepieciešamība

Pateicoties mobilām mākoņkrātuvēm, šodien arvien retāk paļaujamies uz fiziskām datu glabāšanas ierīcēm, piemēram, cietajiem diskiem. To apliecina arī nesen veiktas aptaujas par mobilo mākoņkrātuvju izmantošanu dati – 65 % respondentu norādījuši, ka lieto mākoni kā galveno datu glabāšanas krātuvi. Taču daļa lietotāju aizvien nezina, ka, izvēloties lietot mākoņkrātuvi, jārēķinās arī ar noteiktām drošības prasībām, lai pasargātu savus datus un failus no kiberuzbrukumu draudiem, kā arī aiztaupītu sev negatīvu lietotāja pieredzi.

Tūlītēja piekļuve ar vienu pieskārienu

Mūsdienu mobilās mākoņdatu glabāšanas iespējas nodrošina ērtu un tūlītēju piekļuvi failiem no jebkuras ierīces, kas ir savienota ar internetu – jebkurā laikā un jebkurā vietā. Lietotājiem vairs nav manuāli jāpārvieto faili no ierīces uz ierīci un jāgaida stundām ilgs pārsūtīšanas laiks. Izmantojot mākoni, lietotāji arī var izlemt, cik daudz uzglabāšanas vietas tie vēlas, un vajadzības gadījumā paplašināt to.

“Pateicoties mobilo mākoņkrātuvju attīstībai, tagad lietotāji var sinhronizēt grāmatas, videoklipus un mūziku, arī esot ikdienas gaitās ārpus mājas, kas ir noderīga funkcija tiem, kuri vienmēr atrodas kustībā. Bieži ceļojošiem vai reģionos strādājošiem profesionāļiem datu glabāšanu vairs netraucēs sinhronizācijas problēmas un ģeogrāfiskas robežas – tagad ar drošāku interneta savienojumu ikviens fails ir tikai viena pieskāriena attālumā,” skaidro Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Drošība vienmēr pirmajā vietā

Kaut gan šodien mākonis ir nenovērtējams palīgs svarīgu failu glabāšanai un noteikti pārspēj to glabāšanu, piemēram, papīra vai cietā diska veidā, ir skeptiķi, kuri vēl šaubās izmēģināt šādu virtuālo krātuvi, pamatoti uztraucoties par konfidencialitāti un drošību. Kā liecina mākoņdrošības ziņojuma dati, līdz pat 80 % uzņēmumu pēdējā gada laikā ir saskārušies ar mākoņkrātuves drošības pārkāpumiem. Mūsdienās kiberdrošības uzbrukumi kļūst aizvien biežāki, tāpēc ir būtiski pārliecināties, ka mākoņa drošība atbilst nozares drošības standartiem. Konfidencialitāte ir vēl viena aktuāla problēma, jo dažas platformas mēdz ievākt lietotāja datus, piemēram, lai mērķtiecīgi reklamētu savus pakalpojumus. Tāpēc, turpinoties straujai digitālajai attīstībai, lietotājiem ir vēl svarīgāk izprast ikdienā izmantoto platformu datu apstrādes praksi.

Lai izturētu mūsdienu pārbaudījumus, ir izstrādāti speciāli mākoņpakalpojumi, kas novērš kibertelpas potenciālos uzbrukumus. Piemēram, Huawei mobilais mākoņpakalpojums pirms saglabāšanas nodrošina pilnīgu personas datu šifrēšanu (no angļu val. – end-to-end encryption). “Šī prakse darbojas kā papildu aizsardzības barjera platformā uzglabātajām personīgajām ziņām, fotogrāfijām vai konfidenciāliem failiem, personas datus padarot pieejamus tikai ar sejas atpazīšanas un viedās fotoattēlu klasifikācijas palīdzību brīdī, kad tiek iespējota galerijas sinhronizācija. Šis ir viens no veidiem, kā tiek ieviesti personas verifikācijas slāņi, lai novērstu nevēlamas piekļuves mēģinājumus,” stāsta tehnoloģiju eksperts.

Ieteikumi, kā izvairīties no ļaunprātīgiem uzbrukumiem

Lai ikdienā pasargātu savu mākoni no ļaunprātīgiem uzbrukumiem, nav jābūt datu ekspertam – pietiek atcerēties, ka visi standarta drošības padomi, kas apgūti gan skolā, gan darbā, attiecas arī uz mākoni. Piemēram, ir svarīgi izvēlēties garas un unikālas paroles, kuras grūti uzminēt, kā arī, ja tas iespējams, jāizmanto divfaktoru autentifikācija (2FA), kuru tagad atbalsta vairums populāru mākoņdatu glabāšanas pakalpojumu. Ieslēdzot 2FA, nevēlami lietotāji nevarēs piekļūt mākoņkrātuves failiem pat tad, ja zinās konkrēto lietotājvārdu un paroli, jo būs nepieciešams arī cits kods no datu glabātāja tālruņa.

Tāpat jāseko līdzi failiem, kas atrodas krātuvē. Proti, daudzos mākoņdatu glabāšanas pakalpojumos darbojas atkritumu urna, kas dažas dienas vai nedēļas glabā izdzēstos failus gadījumam, ja lietotājs vēlas tos atgūt. Tas bieži vien ir ļoti noderīgi un var būt priekšrocība, ja kāds mēģina izdzēst lietotāja kontu. Tomēr visbiežāk faili tiek dzēsti, jo to īpašnieks nevēlas tos glabāt un noteikti negrib, lai kāds cits tos atrastu, īpaši, ja fails vai mape ir koplietojama. Tāpēc vienmēr rūpīgi jāpārliecinās, ka faili patiešām tiek neatgriezeniski dzēsti.

Visbeidzot, ir svarīgi ieslēgt paziņojumu saņemšanas opciju – tādējādi vairums mākoņdatu glabāšanas pakalpojumu varēs atsūtīt brīdinājumus par darbībām kontā, piemēram, jauniem pieteikšanās gadījumiem, jaunizveidotām koplietojumprogrammām vai dzēstiem failiem un mapēm.

Attēls: publicitātes