Izdots apjomīgs dziesmu vārdu krājums “Dziesmai šodien liela diena”

Sagaidot Vispārējo latviešu dziesmu un tagad arī deju svētku 150. gadadienu, izdots 150 latviešu tautai nozīmīgu dziesmu vārdu krājums. Krājumā iekļautas tādas mūsu tautai nozīmīgas dziesmas kā “Manai Dzimtenei”, “Saule, Pērkons, Daugava”, “Mana dziesma”, “Tev mūžam dzīvot, Latvija”, “Mūžu mūžos būs dziesma”, “Lauztās priedes”, “Lec, saulīte”, “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu”, “Manai tautai”, “Jāņuvakars”, “Kā senā dziesmā”, “Svētvakars”, “Gaismas pils” un daudzas citas.

Krājumā iekļauti dziesmu vārdi tām dziesmām, kuras klausāmies un dziedam līdzi Dziesmu svētkos, sadziedāšanās koncertos, godos un ģimenes svinībās. Dziesmas, kuras vienojušas latviešus priekos un bēdās. Vienkopus ar tautasdziesmām krājumā iekļautas rindas, kuras radījuši mūsu dzejas dižgari – Rainis, Eduards Veidenbaums, Imants Ziedonis, Alfrēds Krūklis, Ojārs Vācietis, Jānis Jaunsudrabiņš, Vizma Belševica, Kārlis Skalbe, Knuts Skujenieks, Fricis Bārda, Aspazija, Māris Čaklais, Jānis Akuraters un daudzi citi, kuru dzeju mūzikā ietērpuši Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Mārtiņš Brauns, Uldis Marhilevičs, Jāzeps Mediņš, Pēteris Plakidis, Emilis Melngailis, Jānis Lūsēns, Pēteris Barisons, Raimonds Tigulis, Ēriks Ķiģelis, Ainars Virga un citi izcilu melodiju meistari. 

Liela daļa no dziesmām ir “līdzi dziedamās”, bet daļa tādu, kuru patieso jēgu, iespējams, spēsim izprast tikai izlasot vārdus “melns uz balta”, jo nav nekāds noslēpums, ka daudzi no mums parasti droši zina tikai dziesmas pirmās rindiņas un piedziedājumu. Tāpēc daudziem šī būs lieliska iespēja labi zināmās dziesmas izprast vēl labāk. Nav arī nekāds noslēpums, ka daudzi no mums zina, kurš ir dziesmas mūzikas autors, bet jau pārdomās sarauc pieri, kad pajautā par dzejas autoru. Šo neveiklību atrisina šī grāmata, kuras turpinājums sekos jau drīzumā, jo latviešu dziesmu pūrā ir vēl simtiem skaistu un neaizmirstamu melodiju, kuras savītas ar lielisku dzeju. 

Sērijas vadmotīvam izmantots komponista Pētera Barisona un dzejnieka Arvīda Skalbes dziesmas nosaukums. Pirmo reizi tā izskanēja 1948. gada vasarā Dziesmu svētkos. 

Grāmatas vākam izmantots Ksenijas Toječkinas uzņemts Brīvības pieminekļa foto.

Izdevuma dizaina autors Guntars Petris.

Lai katra diena, kad dziedam, kļūst par mūsu pašu Dziesmu svētkiem! 

Foto: publicitātes