Platforma “Atvērtā Latvija” – palīgs valsts un pašvaldības sadarbībai ar iedzīvotājiem

“Atvērtā Latvija” ir koprades platforma Latvijas Piektā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2022.-2025. gadam izstrādei. Koprades būtība – valsts un pašvaldību institūcijas risinājumu izstrādē jau agrīnā stadijā noskaidro iedzīvotāju viedokli un vajadzības, kā arī veicina sabiedrības iespēju līdzdarboties un jēgpilni iesaistīties pasākumu izstrādes procesā. Šajā platformā aicinām sniegt idejas un priekšlikumus pasākumiem, kuru rezultātā uzlabosies atklātība, atbildība un sabiedrības līdzdalība publiskajā sektorā un lēmumu pieņemšanas procesos.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek veikts darbs pie tā, lai samazinātu birokrātiskās formalitātes un atvieglotu iedzīvotāju komunikāciju ar valsts un pašvaldību iestādēm. Kā viens no virzieniem ir informāciju sistēmu izveide un pilnveide, kas Latvijas gadījumā, ja salīdzina ar kaimiņvalstu pieredzi, joprojām norit gausi un problemātiski. Nu jau biežāk tiek izmantots e-paraksts, iedzīvotājiem nākas izmantot latvija.lv sniegtos e-pakalpojumus,  ko izmantot nav ne vienkārši, ne intuitīvi. E-veselība regulāri sastopas ar tehniskām problēmām un pārslodzi, Iekšlietu ministrijas informācijas sistēma E-lieta pirms gada tika palaista darbībā bez pietiekamas testēšanas un ar minimālu apmācību lietotājiem. Kā spilgts piemērs sarežģītai, nesaprotamai un grūti lietojamai informācijas sistēmai, kur joprojām nav redzama pozitīva virzība lietotāja kaut minimālu ērtību nodrošināšanai, un kuras lietošanā ir problēmas pat savas jomas speciālistiem, ir minama Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma. Minētās informācijas sistēmu nepilnības lietotājos radījušas nepatiku tās izmantot.

COVID-19 pandēmijas radītie ierobežojumi, kas liedza cilvēkiem saņemt  klātienē valsts un pašvaldības sniegtos pakalpojumus,  lika iestādēm un organizācijām ļoti ātri rast risinājumus, lai darbību un pakalpojumus nodrošinātu vismaz minimālā apmērā.

Kā negatīvais aspekts minētajiem procesiem bija tas, ka mērķa sasniegšanai tika izmantoti dažādi tehnoloģiskie risinājumi, kas savstarpēji nebija savietojami. Kā populārākais piemērs ir izglītības iestāžu attālināto mācību nodrošināšana – skolās tiek izmantotas dažādas platformas, lai nodrošinātu tiešsaites nodarbības, kā arī vecāku iesaistē bērna mācību kontrolē un saziņā ar izglītības iestādi tiek izmantotas dažādas platformas. Zināmā mērā kā kuriozu varētu nosaukt atjautīgu risinājumu, kur kāda skola izmantoja tīkla spēles čata iespēju tiešsaites lekciju pasniegšanā un interaktīvā darbā audzēkņiem.

Raugoties nesenā pagātnē jāsecina, ka gadījumā, ja pašvaldības un valsts institūcijas būtu savlaicīgi un lielākā mērā ieviesušas vienotā valsts un pašvaldību portāla latvija.lv sniegtās iespējas e-pakalpojumu veidā, komunikācija starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem būtu mazāk apgrūtināta.

Kā cits risinājums, lai atvieglotu iedzīvotāju komunikāciju ar pašvaldību, ieviests Rīgā, kur šī gada maijā darbu sāka 5 Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatori, kuru uzdevums ir iedzīvotāju vajadzību izzināšana un informēšana par līdzdalības iespējām savas apkaimes attīstīšanā, komunikācijas veicināšana starp iedzīvotājiem, pašvaldību un dažādām pašvaldības struktūrvienībām, kā arī atbalsta sniegšana apkaimju biedrībām un iedzīvotāju interešu grupām. Vairākās Rīgas apkaimēs aktīvi darbojas iedzīvotāju biedrības, kuras labi pārzin lokālās problēmas un bieži vien piedāvā jau gatavus risinājumus, kuriem nepieciešams atrisināt finansēšanas un saskaņošanas jautājumus. Cita iniciatīva, kura nu jau aptuveni 10 gadus vairāk vai mazāk sekmīgi tiek ieviesta dzīvē, ir vienas pieturas aģentūras princips – pakalpojumu piegādes veids, tādu darba organizācijas metožu izmantošana, kas, pamatojoties uz institūciju savstarpējo sadarbību saskaņā ar labas pārvaldības principu, ļauj personām saņemt pieprasītos pakalpojumus vienuviet klātienē vai elektroniski, fiziski nevēršoties institūcijā pie atbildīgās amatpersonas, kas izskata iesniegto pieteikumu, saskaņo to un pieņem lēmumu par pieprasītā pakalpojuma izpildi.

Izvērtējot iepriekš minētos risinājumus, kā veicināt sadarbību starp iedzīvotājiem un institūcijām secināms, ka līdz šim ieviestās metodes bijušas nepietiekami efektīvas. Lai rastu iespējams labākus mijiedarbības modeļus, nepieciešams iesaistīt iedzīvotājus un izzināt viņu vēlmes, tāpēc  radīta koprades platforma “Atvērtā Latvija”.

Koprades platformas trīs uzdevumi:

– apkopot iedzīvotāju idejas;
– nodrošināt plāna izstrādes gaitas pārskatāmību vienuviet;
– veicināt iedzīvotāju un nevalstiskā sektora iesaisti pasākumu izstrādes darba grupās.

Šo platformu ir izveidojusi sabiedrības līdzdalības organizācija ManaBalss sadarbībā ar Valsts kanceleju. To finansiāli atbalsta Atvērtās pārvaldības partnerības sekretariāts.

Informācija par projektu:

Šai projektā un kampaņā tiks nodrošināta visplašākās sabiedrības iesaiste jeb iedzīvotāju līdzdalība atvērtāka valsts un pašvaldību darba veidošanā. Projekta mērķis ir apkopot un strukturēt Latvijas iedzīvotāju idejas un priekšlikumus par pārvaldības un politisko lēmumu pieņemšanas atklātību, atbildīgumu un sabiedrības līdzdalību tajos.

Organizācijas ManaBalss partneri šai projektā ir Valsts kanceleja un Atvērtās pārvaldības partnerības Eiropas birojs. Tas nozīmē, ka šī kampaņa nav vienkārši aptauja, bet gan praktiska iesaiste ar paredzamu un tiešu sabiedrības viedokļa ietekmi uz oficiālu dokumentu – Piekto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu. Pamatojoties tajā, tiks veiktas praktiskas pārmaiņas un uzlabojumi valsts un pašvaldību darbā par lēmumu pieņemšanas atklātību, atbildīgumu un sabiedrības līdzdalību tajos. Kampaņa ilgs vienu mēnesi – no 24. maija, kad platformu atklās publiski, un līdz 29. jūnijam, kad noslēgsies ideju apkopošana.

Kas ir atvērtā pārvaldība?

Atvērtā pārvaldība ir tāda pārvaldības kultūra valsts institūciju darbā, kas ir balstīta atklātības, atbildības un sabiedrības līdzdalības vērtībās un digitālās vides iespēju un inovāciju izmantošanā. Atvērta valsts (angļu val. – open state) ir tās gala mērķis, kas nozīmē visu valsts varas atzaru un dažādu pārvaldības līmeņu mijiedarbību un sadarbību, atbalstot atklātību, atbildību un lielāku sabiedrības iesaisti demokrātiskuma un iekļaujošas sabiedrības stiprināšanā.

Latvija pievērsās atvērtās pārvaldības jomai 2011. gadā, kopā ar citām pasaules valstīm iesaistoties starptautiskā iniciatīvā Atvērtās pārvaldības partnerība (angļu val. – Open Government Partnership). Šobrīd Latvija ir viena no 79 šīs iniciatīvas dalībvalstīm. Līdztekus valstīm iniciatīvā piedalās arī vairāku valstu pašvaldības, kā arī tūkstošiem nevalstisko organizāciju.

Atvērtās pārvaldības partnerības ietvaros valsts institūcijas sadarbībā ar sabiedrību regulāri izstrādā un ievieš nacionālos rīcības plānus atvērtības – atklātības, atbildības un sabiedrības līdzdalības – veicināšanai. Latvijā jau izstrādāti un ieviesti četri nacionālie rīcības plāni, un ar platformas “Atvērtā Latvija” palīdzību mēs kopā izstrādāsim jau Piekto nacionālo rīcības plānu.

Dalība Atvērtās pārvaldības partnerībā – tas ir gan starptautisks stimuls Latvijai veicināt lielāku atvērtību, gan arī iespēja veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību ar labo praksi par kādu līdz šim no atvērtās pārvaldības rīcībās plānā iekļautajiem pasākumiem. Starptautiski atzīti Latvijas sasniegumi šai jomā ir Trauksmes celšanas likums un patiesā labuma guvēju reģistrs.