Sākas aktīvā skrejriteņu sezona – kas jāatceras braucējiem un kur jāuzmanās visvairāk

Pieaugot skrejriteņu popularitātei un to daudzumam ceļu satiksmē, ierasts, ka pakāpeniski palielinās arī negadījumu skaits, kuros iesaistīti skrejriteņi. Taču pērn pēc vairāku gadu kāpuma iezīmējusies pretēja tendence – šo negadījumu daudzums pirmo reizi samazinājies, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati. 2023. gadā ERGO pieteikts par 25 % mazāk ar skrejriteņiem saistīto apdrošināšanas atlīdzību.

Aktīvā skrejriteņu sezona ierasti sākas marta beigās vai aprīlī, turpinoties līdz pat oktobrim, un visvairāk negadījumu tiek pieteikts vasarā. Kā liecina ERGO statistika, no 2020. līdz 2022. gadam ar skrejriteņu negadījumiem saistīto atlīdzību pieteikumu skaits pieauga teju divkārt – no 36 līdz 68, bet pērn ar 51 pieteikumu tas ir atgriezies 2021. gada līmenī.

Šis skaitlis iezīmē pozitīvas izmaiņas, un paredzams, ka jaunie noteikumi, kas stājušies spēkā no 1. aprīļa un nosaka to, ka elektroskrejriteņi jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, vēl vairāk veicinās atbildību un disciplīnu, jo tādējādi mazināsies braucēju anonimitāte. Turklāt braukšanas kultūras uzlabošanai galvaspilsētā no maija tiks ieviesti jauni ātruma un novietošanas ierobežojumi koplietošanas skrejriteņiem Vecrīgā. Vienlaikus jāuzsver, ka negadījumos, kas notiek ar skrejriteņiem, ne vienmēr ir vainojami skrejriteņu vadītāji, un īpaši vērīgiem vasaras sezonā jābūt autovadītājiem – gandrīz puse no pērn ERGO pieteiktajām skrejriteņu ķibelēm bijuši OCTA gadījumi, kad skrejriteņus notriekuši autobraucēji vai automašīnas sadūrušās, izvairoties no skrejriteņiem. Lielākā daļa jeb 65 % no visiem skrejriteņu negadījumiem notikuši Rīgā,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.

Bīstamākās – gājēju pārejas un vārtrūmes

Minēto OCTA gadījumu iemesls visbiežāk bijis tas, ka autovadītāji nav laikus pamanījuši skrejriteņus, sevišķi uz neregulējamām gājēju pārejām, kā arī situācijās, kad automašīna iegriezusies iekšpagalmā, šķērsojot ietvi, pa kuru braucis skrejritenis. Tieši pēc šādas auto sadursmes ar skrejriteni, kas notikusi, iegriežoties pagalmā, ERGO pērn pieteikta lielākā OCTA atlīdzība par skrejriteņa vadītājam nodarītām traumām – teju 19 000 eiro.

Tikpat bieži kā OCTA gadījumi ar skrejriteņu iesaisti ERGO pieteiktas arī nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzības. Tās galvenokārt saistītas ar neveiklām situācijām un kritieniem braukšanas laikā, piemēram, iebraucot bedrēs, ietriecoties apmalēs, izvēloties neatbilstošu braukšanas ātrumu un strauji bremzējot vai lietus dēļ zaudējot līdzsvaru. Šajos kritienos gūtas galvas, sejas, roku traumas, kā arī vēdera sasitumi un ribu lūzumi.

Trešais populārākais apdrošināšanas veids, kas saistīts ar skrejriteņiem, ir KASKO. Proti, skrejriteņu vadītāji ietriekušies vai aizķēruši automašīnas, radot bojājumus to virsbūvē. Šie negadījumi nereti notikuši autostāvvietās, vainīgajiem skrejriteņu vadītājiem pametot notikuma vietu. Bijušas arī dažas situācijas, kad autovadītājs nav pamanījis ielas malā nomestu nomas skrejriteni un uzbraucis tam virsū, bojājot gan auto, gan skrejriteni.

Kā atzīst “Bolt” skrejriteņu operāciju vadītājs Latvijā Ronalds Ābols, satiksmes drošību veicina ne vien jauni braukšanas noteikumi, bet arī dažādi tehnoloģiskie risinājumi: “Piemēram, savā mobilajā lietotnē esam izstrādājuši funkciju “Park Assist”, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību seko līdzi skrejriteņu pareizai novietošanai un reālajā laikā pārliecinās, vai skrejritenis neaizšķērso ietves, velosipēdu celiņus, ēku ieejas. Varam pastāvīgi monitorēt situāciju uz ielām un nepieciešamības gadījumā skrejriteņus pārvietot. Savukārt, lai veicinātu pārgalvīgo skrejriteņu lietotāju paradumu maiņu, pērn ieviesām papildu drošības funkciju – pārgalvīgas braukšanas rādītāju. Tas ļauj analizēt lietotāju uzvedību brauciena laikā – noteikt braukšanu divatā uz viena skrejriteņa, strauju bremzēšanu, izslīdēšanu, sadursmes un neatbilstošu skrejriteņu novietošanu. Kopš šīs funkcijas ieviešanas brīdinājums un aicinājums iepazīties ar drošas braukšanas padomiem izteikts 1,3 % lietotāju, ātruma ierobežojums 15 km/h – 0,2 %, bet liegums izmantot skrejriteņa pakalpojumu uz noteiktu laiku – 0,1 % lietotāju. Arī sadarbība ar Valsts policiju ļauj identificēt bīstamus vai agresīvus skrejriteņu vadītājus un nepieciešamības gadījumā bloķēt viņus mūsu sistēmā.”

Gājējiem priekšroka!

Runājot par drošību ceļu satiksmē, “Drošas Braukšanas Skolas” vadītājs Jānis Vanks skrejriteņu sezonas sākumā atgādina: “Skrejriteņu vadītājiem jāatceras, ka gājējiem uz ietves ir priekšroka. Arī citur, kur vienu un to pašu infrastruktūru izmanto gājēji un skrejriteņu vadītāji, gājējiem būs priekšroka. Taču tas nebūt nenozīmē, ka gājējiem nevajadzētu saglabāt modrību – iesaku uzmanīties, jo diemžēl ne visi elektroskrejriteņu vadītāji ir talantīgi un atbildīgi braucēji.”

Skrejriteņu vadītājiem jāatceras, ka ceļu satiksmē viņi ir mazāk aizsargāti attiecībā pret autovadītājiem. “Pat, ja skrejriteņa vadītājam pēc noteikumiem ir taisnība, sadursmes gadījumā vairāk cietīs tieši viņš. Tādēļ ir vērts primāri domāt par savu drošību,” norāda J. Vanks.

Tāpat skrejriteņu vadītājiem ir svarīgi adekvāti novērtēt savas braukšanas prasmes, ātrumu, un iespējamo bremzēšanas ceļu, lai izvairītos no sadursmes ar šķērsli, kas pēkšņi parādās skrejriteņa ceļā. “Braucot pa ietvi vai veloinfrastruktūru, jāuzmanās no vārtrūmēm, izbrauktuvēm vai krustošanās vietām, kur autovadītājs skrejriteni var nepamanīt. Šādās vietās noteikti jāsamazina ātrums. Turklāt, braucot pa ietvi, ir vērts ieturēt distanci no tās ārējās malas, kā arī no māju sienām, tādā veidā pasargājot sevi no pēkšņas sadursmes ar auto un atstājot sev vairāk vietas manevru veikšanai, bremzēšanai.”

J. Vanks aicina skrejriteņu vadītājus maksimāli izmanot veloinfrastruktūru un atgādina: “Lai arī ietve ir visdrošākā vieta, kur pārvietoties ar skrejriteni, ja auto joslas ir pietiekami platas, skrejriteņi var pārvietoties arī pa tām. Turklāt ir jāparūpējas par drošu ekipējumu – ķivere, cimdi, ceļu un elkoņu sargi ir obligāts komplekts, ko vajadzētu lietot. Skrejriteņa vadītājs braukšanas laikā stāv kājās, un kritiens no šādas pozīcijas, braucot ar ātrumu 25 km/h, ir ļoti specifisks, neveikls un var radīt smagas traumas. Tādēļ ir jādomā par drošību visos aspektos.”

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar