Jau tuvāko pāris gadu laikā Latvijā prognozējams daudz aktīvāks īres tirgus

Jaunais īres regulējums – izmaiņas Dzīvojamo telpu īres likumā un Civilprocesa grozījumi –, kas stāsies spēkā jau no 1. maija, ir ilgi gaidīts notikums nozarē, jo tas beidzot atdzīvinās īres tirgu Latvijā un veicinās investoru aktivitāti nozarē. Tāpat sagaidāma aizvien pieaugoša dzīvojamo namu pārvaldošo fondu aktivitāte un jaunas vēsmas vēsturisko namu atjaunošanā, kas gan aizvien saskaras ar dažādiem ekonomiskiem šķēršļiem. Redzamas pārmaiņas Latvijas īres tirgū sagaidāmas jau pēc pāris gadiem – īres tirgum plānots piesaistīt līdz pat 100 miljonu eiro investīciju ik gadu. Šos un citus secinājumus izdarīja nozares eksperti Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses organizētajā diskusijā “No jaunā īres likuma līdz 100 milj. investīcijām ik gadu”.

Līdz šim Rīgā un Latvijā kopumā īres tirgus bijis ļoti pasīvs, salīdzinot ar citām Eiropas un Baltijas valstīm. Kopš 2016. gada Rīgā kopumā no jauna uzbūvēti vien pieci īres nami, no kuriem divi tika uzbūvēti 2020. gadā un viens pašlaik ir būvniecības stadijā. “Kopumā Rīgā šobrīd ir ap 175 īres namu ar aptuveni 5500 dzīvokļiem. Taču profesionālais īres tirgus Latvijā līdz šim ir bijis ļoti neaktīvs – tirgū tiek piedāvāti vien nedaudz vairāk par 2000 dzīvokļiem, kurus pārvalda aptuveni 30 profesionāli pārvaldnieki. Paredzam, ka līdz ar jauno īres regulējumu tieši šim segmentam ir sagaidāma ļoti strauja izaugsme nākotnē,” stāsta Agija Vērdiņa, Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma “Colliers” asociētā direktore.

Regulējuma izmaiņas ilgi gaidījuši dzīvojamo namu pārvaldošie fondi – tagad, kad nozare būs skaidrāk regulēta un sakārtota, varēs sākties aktīvāks darbs īres tirgus piedāvājuma paplašināšanā. “Ja īpašuma tiesības nav pietiekami aizsargātas, tad tirgus no biznesa viedokļa ir slēgts – šāda situācija Latvijas īres tirgū ir bijusi līdz šim. Taču, pateicoties jaunajam īres regulējumam, īres tirgus beidzot ir atvērts investoriem un investīciju apjomi ievērojami augs. Turklāt raugāmies ne tikai Rīgas virzienā, bet arī strādājam pie sadarbības modeļa izstrādes kopā ar valsts sektoru, lai īres nami taptu arī reģionos,” par turpmākajiem plāniem stāsta Harijs Švarcs, Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldnieka “SG Capital” izpilddirektors.

Uz tuvāko nākotni cerīgi raugās arī nekustamā īpašuma attīstītāji. Diskusijā lielākie dzīvokļu ēku attīstītāji sprieda, ka regulējuma izmaiņas ir vēsturisks pagrieziens Latvijas īres tirgū, jo beidzot tiks veicināta arī jauno dzīvokļu izīrēšana, nevis tikai īpašumu pārdošana. Attīstītāji atzina, ka Rīgā līdz ar jauno īres regulējumu šobrīd ir pievilcīgākais īres tirgus no Baltijas valstu galvaspilsētām – gan īres cenu, gan progresīvākās likumdošanas ziņā. Attīstītāji sprieda par to, ka Latvijā novērojama ļoti slikta situācija īres dzīvokļu pārvaldīšanā, jo trūkst profesionālu dzīvokļu pārvaldītāju un ēku apsaimniekošana ir ļoti neefektīva – daudzu īpašnieku dzīvokļu ēkās ir teju neiespējami vienoties par remontdarbiem, renovēšanu un citiem nozīmīgiem jautājumiem. Tā arī būs galvenā atšķirība nākotnē, jo jaunajiem īres namiem būs viens īpašnieks, kas varēs pilnvērtīgi uzturēt ēku labā stāvoklī – tā diskusijas laikā prognozēja nekustamā īpašuma attīstītāji.

Foto: publicitātes