Kā izskaust agresīvu braukšanu uz Latvijas ceļiem?

Kā norāda Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore Daina Voita, kas darbojas neiropsiholoģijas jomā un ir ieguvusi sertifikātu par satiksmes psiholoģijas pamatkursa apguvi, galvenie iemesli šādai agresijai pie stūres ir stress, slikts garastāvoklis, laika grafiki, kavēšana, kā arī citi personīgi iemesli un no tiem izrietošas sakāpinātas emocijas. Tāpat kā lielu problēmu var minēt vispārējo sabiedrības līmeni, kurā nav nosodījuma, ja tiek pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi. Tādēļ rodas jautājums – kā radīt drošāku ceļa satiksmi Latvijā un kā mazināt agresīvu braukšanu?

Daina Voita norāda, ka Latvijā nopietna problēma ir „ceļa karaļa” sindroms jeb agresivitāte, kas piemīt daudziem autovadītājiem. Šādi autovadītāji apdraud ne tikai sevi, bet arī citus ceļa satiksmes dalībniekus, taču nepatīkamākais ir tas, ka visbiežāk agresīvie autovadītāji savu rīcību neapzinās, tādējādi neaptverot, cik lielu risku rada. „Tas ir iemesls, kādēļ ir būtiski aktīvi strādāt pie autovadītāju agresīvu paradumu izskaušanas no ceļu satiksmes. Tas gan nav tik vienkārši izdarāms – tā ir problēma, pie kuras risināšanas ir jāstrādā gan ceļu satiksmes policijai, gan uzņēmumu autoparkiem, gan pašiem autovadītājiem,” stāsta D. Voita.

„Cilvēku agresiju var iedalīt divos veidos – patstāvīgā un impulsīvā agresija. Diemžēl, ja pie automašīnas stūres sēžas cilvēks ar pastāvīgu agresiju, tad ar runāšanu, dažādiem kursiem vai citām metodēm to mazināt nebūs iespējams. No šādiem autovadītājiem uz ceļa vajadzētu izvairīties, ieturot drošu distanci un neiesaistoties konfliktā. Savukārt autovadītāju impulsīvo agresiju ir iespējams mazināt. Šīs agresijas cēlonis ir kāds blakus faktors, kas izraisa problēmu, piemēram, stress vai noteikts laika grafiks, kurā ir jāiekļaujas. Lai palīdzētu šāda tipa autovadītājiem, būtu svarīgi ar viņiem pārrunāt notikušo, izanalizēt agresijas cēloņus un palīdzēt saprast to, kā emocionālais stāvoklis  ir ietekmējis autovadītāja braukšanas paradumus. Tāpat bieži vien kā labs atgādinājums piedomāt pie savām braukšanas manierēm ir policijas uzliktais sods, kas daļai autovadītāju spēj „atvērt acis”, līdz ar to viņi turpmāk izvēlas braukt daudz drošāk,” stāsta D. Voita.     

Tāpat būtiski ir runāt par agresīvu braukšanu uzņēmumu autoparkos. Kā rāda satiksmes psiholoģijas praktiskie novērojumi, lai gan komerctransporti tradicionāli tiek uzskatīti kā drošākie transportlīdzekļi, bieži vien tieši šie spēkrati tiek iesaistīti satiksmes negadījumos, un daļā no tiem cēlonis ir bijis ceļu satiksmes noteikumu neievērošana un agresīva braukšana. Situācija, kad komerctransporta vadītājs kļūst par agresīvu braucēju, ir vēl riskantāka, jo komerctransports pats par sevi var būt īpaši bīstams citiem satiksmes dalībniekiem lielā izmēra dēļ. Tādēļ ir būtiski, ka uzņēmumu autoparkos regulāri apmāca autovadītājus, lai viņi būtu droši un profesionāli, palīdz izprast viņiem savas stiprās puses, kuras spētu kompensēt un risināt “vājās puses”, izanalizējot autovadītāju reakcijas ātrumu un perifēro redzi, kā arī ievieš dažādas autovadītāju kontrolējošas un motivējošas prakses.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu kontroli pār sava uzņēmuma autovadītājiem, noderīgi ir katrā autoparka komerctransportā ievietot GPS ierīci, kā arī video reģistratoru, kas precīzi spētu parādīt to, cik ātri un kādā veidā brauc autovadītājs, kādus manevrus viņš veic un kā rīkojas dažādās neierastās situācijās. Tāpat būtiski ir ne tikai pirms autovadītāja pieņemšanas darbā izvērtēt viņa braukšanas prasmes un stilu, bet arī pēc tam regulāri veikt autovadītāju praktiskās pārbaudes.

„Uzņēmumu autoparki veido lielu daļu no ikdienas satiksmes Latvijā, tādēļ to pieņemtie lēmumi, proti, profesionālu autovadītāju pieņemšana darbā, kā arī drošības kontrole, ir īpaši būtiski visai satiksmei kopumā. Tādēļ esam īpaši gandarīti ik gadu BALTA gada balvas “Drošākais uzņēmuma autoparks” ietvaros doties uz Latvijas uzņēmumu autoparkiem un izzināt, kā šie autoparki nodrošina, ka ne tikai viņu komerctransports ir lieliskā tehniskā stāvoklī, bet arī autovadītāji ir profesionāli un bez agresīva braukšanas stila iezīmēm. Kā pāris efektīvākos un motivējošākos paņēmienus varu minēt uzņēmuma „CEMEX”, „Ventspils reiss” un „Delta LV” praksi. Piemēram, uz visām „CEMEX” kravas automašīnām un šī uzņēmuma apakšuzņēmēju, kas nodrošina transporta pakalpojumus, kravas automašīnām ir uzlīmētas lielas uzlīmes ar tekstu „Kā es braucu?” un numuru, uz kuru zvanīt, lai izteiktu atsauksmes par šofera braukšanas stilu. Iespējams, skarba, taču efektīva ir uzņēmuma „Delta LV” prakse – sapulces, individuālas pārrunas un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju sodīšana, ko papildina bezalgas atvaļinājuma piešķiršana. Tāpat interesanta prakse ir arī pasažieru pārvadātājam „Ventspils reiss”, kas ik gadu organizē profesionālās meistarības konkursu, kurā tiek vērtēta braukšanas kultūra, piemēram, bremzēšana, braukšanas uzsākšana, braukšanas vienmērīgums. Šī konkursa ietvaros šoferi ik mēnesi pie darba algas var saņem konstantu piemaksu no 35 līdz 150 eiro, kas ir liela motivācija, lai vienmēr brauktu droši,” stāsta BALTA vecākais risku parakstītājs Edgars Goldmanis.

Kā norāda vairāki uzņēmumu autoparku pārstāvji, Latvijā tiešām daudzi autovadītāji atļaujas praktizēt agresīvu braukšanu. „Mēs sagaidītu, ka Ceļu policija vairāk kontrolētu, kā brauc autovadītāji – vairāk apturētu un arī sodītu agresīvos braucējus, jo pretējā gadījumā rodas visatļautības sajūta uz ceļa. Teorētiski par agresīvu braukšanu ir paredzētas bargas sankcijas, taču praktiski tās tiek piemērotas reti. Policija pārsvarā aptur autobraucējus, pārbaudot vai tie ir lietojuši alkoholu, kā arī soda tos, kuri apstājas neatļautās vietās, taču svarīgi ir neaizmirst par tiem, kas bojā visu autovadītāju braukt prieku un apdraud drošību, – ķert agresīvos braucējus. Kopumā policijas kontrole uz ceļiem šajā ziņā varētu būt lielāka, un tiktu regulāri sodīti agresīvie autobraucēji, lai šī visatļautības sajūta tiek samazināta līdz minimumam,” – tā par situāciju uz Latvijas ceļiem stāsta autoparku pārstāvji.

Lai parūpētos par savu drošību, kā arī veidotu drošāku ceļu satiksmi kopumā, BALTA ir sagatavojusi vairākus ieteikumus, kā rīkoties situācijā, kad uz ceļa sastopaties ar agresīviem autovadītājiem:

• Nekļūstiet par šīs agresijas upuri – neuztveriet personīgi agresīvā braucēja uzvedību un pat žestikulāciju.
• Galvenais noteikums, ja pamanāt ceļa satiksmē kādu agresīvu braucēju, ir no tā izvairīties. Dodiet viņam ceļu, lai tas netraucēti varētu braukt garām, jo to visdrīzāk šāds agresīvais autovadītājs arī vēlēsies visvairāk – visus iespējami ātrāk apbraukt.
• Ievērojiet drošu braukšanas distanci. Distances ievērošana ir būtisks ceļu satiksmes noteikums jebkurā situācija, taču it īpaši, ja pamanāt uz ceļa agresīvu braucēju. Jo lielāku distanci no šāda autobraucēja ieturēsiet, jo drošākā situācijā būsiet.
• Neatbildiet ar agresiju! Ja sastopaties uz ceļa ar agresīvu braucēju, saglabājiet mierīgu prātu. Nereaģējiet uz agresīvā braucēja izdarībām un, galvenais, paši nekļūstiet agresīvi, citādi tas novedīs pie vēl riskantākas situācijas ceļa satiksmē, jo vienuviet būs vairāki agresīvi braucēji.
• Neveidojiet acu kontaktu ar agresīvu braucēju. Pirmkārt, tas jums palīdzēs palikt mierīgam, kā arī, otrkārt, agresīvais braucējs nekļūs vēl agresīvāks, jo viņam nebūs iespējas, ieraugot jūsu sašutumu vai neapmierinātību ar viņa braukšanas manierēm, kļūt vēl dusmīgākam, tādējādi veicot vēl citus nedrošus manevrus.

Lai parūpētos par drošu satiksmi, vienmēr esiet pozitīvs autobraucējs. Uz jebkuru situāciju ceļa satiksmē reaģējiet ar humoru vai mierīgu prātu. Tas radīs drošību gan jums pašam, gan arī visai ceļa satiksmei kopumā.

Foto: ilustratīvs