Aptauja: pedagogi norāda, ka nepieciešamas plašākas profesionālās pilnveides iespējas

Gandrīz puse (42,7%) matemātikas skolotāju atzinuši, ka nepieciešamas plašākas profesionālās pilnveides iespējas, kas ļautu uzlabot gan viņu pašu, gan skolēnu sniegumu eksāmenos. 57,3% norādījuši, ka profesionālā pilnveide tiek nodrošināta, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības aptauja, kas tika rīkota ar mērķi noskaidrot pedagogu viedokli un ieteikumus, kā uzlabot skolēnu sniegumu eksāmenos. Aptauja arī atspoguļoja, ka 55% pedagogu ir gatavi iesaistīties metodisko materiālu izstrādē, bet 51,8% – veicināt citu skolotāju profesionālo izaugsmi.

Reaģējot uz skolēnu vājajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos matemātikā, kas turpināja kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē, biedrība, diskutējot ar Valsts izglītības un satura centru, izstrādāja vairākus priekšlikumus rezultātu uzlabošanai, tostarp pedagogu aptauju.

Veiktā aptauja apliecina, ka nepieciešami uzlabojumi metodiskajos materiālos – tikai 61,4% pedagogu atzinuši, ka ar pieejamajiem metodiskajiem materiāliem ir pietiekami, lai varētu kvalitatīvi sagatavoties stundām. Līdztekus tam 74,1% pedagogu norādīja, ka pieejamo metodisko materiālu kvalitāte ir laba. Tāpat aptauja atspoguļoja, ka lielākās problēmas ir tieši ar materiāliem augstākā līmeņa uzdevumiem –  63,2% pedagogu norādījuši, ka augstākā līmeņa izziņas uzdevumiem trūkst metodisko materiālu.

“Analizējot atvērtos jautājumus, varam secināt, ka daļa pedagogu nav apmierināti ar esošo kursu kvalitāti, norādot, ka tie bieži ir vispārīgi un nav paredzēti konkrētu priekšmetu skolotājiem. Atsevišķi pedagogi norādījuši, ka kursos esot jāveic “bezjēdzīgas aktivitātes”. Iespējams, kursi tiešām bijuši nekvalitatīvi vai arī skolotāji nav izpratuši konkrēto aktivitāšu nozīmi. Skolotāji atzīst, ka nepieciešami kursi par konkrētu matemātikas tēmu mācīšanu gan pamatskolā, gan vidusskolā,” stāsta Neatkarīgā izglītības biedrības pārstāve, Limbažu novada ģimnāzijas direktore, pedagoģe Gunta Lāce.

Aptaujas ietvaros pedagogiem tika uzdoti arī atvērtā tipa jautājumi, kuros bija iespējams brīvi paust savu viedokli. Apkopojot atbildes, tika secināts, ka pedagogu ieskatos viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ matemātikas centralizēto eksāmenu rezultātu katru gadu pasliktinās, ir eksāmenu satura pārāk krasās atšķirības no ikdienas mācību materiāliem (22% respondentu), kā arī pēctecības trūkums dažādos izglītības posmos (9% respondentu). Būtiski, ka 15% aptaujāto pedagogu norādīja – lai uzlabotu sniegumu, nepieciešama arī domāšanas un pieejas maiņa valstiskā līmenī (sabiedrības, t.sk. vecāku), attieksmes maiņa pret pedagoga profesiju kopumā.

Skaidrojot to, kas būtu nepieciešams, lai sekmētu profesionālo pilnveidi, lielākā daļa pedagogu minēja iespēju vērot citu kolēģu vadītās stundas, kā arī piedalīties pieredzes apmaiņā (15% respondentu). Tāpat tika norādīts, ka nepieciešams vairāk laika tālākizglītībai, kā nereti trūkst lielās darba slodzes dēļ (7% respondentu). Jautājumā par to, kādi metodiskie materiāli vēl būtu nepieciešami, 11% respondentu norādīja radošos un pētnieciskos uzdevumus katrai tēmai, tikpat daudzi pedagogi atzīmēja nepieciešamību pēc digitāliem mācību materiāliem, bet nedaudz mazāk (10%) – pēc uzdevumu krājumiem vidusskolām ar dažādiem izziņas līmeņiem.

Aptaujā, ko elektroniski bija iespējams aizpildīt no 15. decembra līdz 15. janvārim, piedalījās 220 matemātikas skolotāju no visas Latvijas ar darba stāžu no viena līdz 54 gadiem. Ar detalizētākiem aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties Neatkarīgās izglītības biedrības mājaslapā www.izglitibasbiedriba.lv. Aptaujas īstenotāji cer, ka Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības un satura centrs ņems vērā pedagogu pausto, izstrādājot un ieviešot atbilstošus risinājumus.

Foto: publicitātes