Dzērājšoferu tipiskākie negadījumi

Dzērājšoferis ir gados jauns vīrietis, un viņa vadītais auto saduras ar kādu objektu, nobrauc no ceļa, vai apgāžas, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Valsts policijas statistika. Gandrīz tikpat bieži dzērājšoferi apdraud pārējos satiksmes dalībniekus – 42% no visām reibumā izraisītajām avārijām ir sadursmes ar citiem auto, velosipēdiem vai gājējiem.

„Diemžēl nereti līdz ar dzērājšoferi vienā auto atrodas arī līdzbraucēji. Pat, ja avārijā nav iesaistīts cits transportlīdzeklis, cietušo un bojāgājušo saraksts mēdz būt garš – ne vien vainīgais šoferis, bet arī vieglprātīgie, bieži vien tik pat iereibušie pasažieri,” stāsta CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Vislielākais risks uz ceļa sastapt iereibušu autovadītāju ir sestdienas pēcpusdienā, it īpaši Vidzemē, kur pērn notikusi trešdaļa no visiem reibumā izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem. Otrajā vietā ierindojas Latgale ar 24%, trešajā vietā – Rīga ar 22%. Visretāk dzērājšoferi avarējuši Zemgalē – vien desmitā daļa negadījumu.

Kopumā dzērājšoferu izraisītās avārijās šogad prasījušas jau 13 dzīvības, un tas ir vairāk nekā pērn visa gada laikā. Arī cietušo skaitam reibumā izraisītajās avārijās ir tendence pieaugt – šogad tādās cietuši jau 108 cilvēki, kas ir par piektdaļu vairāk nekā pagājušā gada sākumā.

Reibumā cietušo un bojā gājušo statistiku jo īpaši draudīgu dara fakts, ka vislielākais dzērumā izraisīto negadījumu īpatsvars parasti ir no jūlija līdz septembrim, kad ik gadu notiek aptuveni trešdaļa no visām dzērājšoferu izraisītajām avārijām. „Traģēdiju skaitītājs ir ieslēdzies un vasarās tas sāk griezties ātrāk. Mēs ļoti aicinām sabiedrību iesaistīties, sargāt savus paziņas, draugus un jebkuru līdzcilvēku, neļaujot viņiem sēsties pie stūres reibumā. Reibumā pat ierastais maršruts no tuvējā kaimiņa līdz mājām var izvērsties negaidītā traģēdijā, tāpēc neļaujiet nevienam pret to izturēties vieglprātīgi,” uzsver A.Lukstiņš.