76 % pedagogu norāda, ka nepieciešams papildfinansējums mācību līdzekļu iegādei

Pedagogiem trūkst mācību grāmatu, darba burtnīcu, jo īpaši sākumskolas posmā, kā arī metodisko materiālu (skolotāja rokasgrāmatu, uzdevumu krājumu, pārbaudes darbu paraugu u. tml.) un dažādu digitālu mācību risinājumu — tā secināts izdevniecības „Skolas Vārds” organizētajā pedagogu aptaujā par mācību līdzekļu pieejamību. Izteikti lielākā daļa skolotāju (76 %) norādījuši, ka izglītības iestādei, kurā viņi strādā, ir nepieciešams papildfinansējums mācību līdzekļu iegādei.

Gandrīz puse pedagogu (46 %) norāda, ka viņu pārstāvētajā skolā, lai pieņemtu lēmumu par mācību līdzekļu iegādi, tiek apzinātas visu skolotāju vajadzības, tomēr finansējuma trūkums izglītības iestādei visbiežāk liedz iegādāties visu nepieciešamo, kā rezultātā pedagogi un skolēni kļūst par situācijas ķīlniekiem. Visakūtāk trūkst tieši darba burtnīcu — gandrīz puse skolotāju (45,2 %), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda „pavisam nepietiekami” vai „drīzāk nepietiekami”. Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4 % pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.

„Jau šā gada martā politikas veidotāju uzmanību centāmies pievērst tam, ka mācību līdzekļiem atvēlētais finansējums nav pietiekams. 2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika paredzēti aptuveni 9 miljoni eiro, kas ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu. Realitātē skola par to var iegādāties komplektu vienam mācību priekšmetam, taču skolēniem kvalitatīvi jāapgūst visi mācību priekšmeti. Mācību līdzekļu trūkums būtiski ietekmē arī pedagogu ikdienu, jo viņi pašlaik ir situācijas ķīlnieki: lai gan normatīvajā regulējumā noteikts, ka visām izglītības iestādēm mācību līdzekļi skolēniem ir jānodrošina bez maksas, skolotāji ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus, piemēram, darba burtnīcas,” skaidro izdevniecības „Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva.

Izdevniecības vadītāja piebilst: „Situācija ir tik dramatiska, ka, lai nodrošinātu iespēju visiem bērniem mācīties atbilstīgi pilnveidotajam mācību saturam, pedagogi mācību grāmatu vai darba burtnīcu lapas bieži vien kopē, tādējādi pārkāpjot Autortiesību likumu. Ja izglītības iestādes budžetā atvēlēts finansējums tikai dažām grāmatām vai darba burtnīcām, kopēšana ir vienīgais veids, kā tās padarīt pieejamas visiem bērniem. Taču mācību līdzekļi ir autortiesību aizsargāti darbi, un to kopēšana bez autora vai izdevēja atļaujas ir nelikumīga.”

Aptaujā pedagogiem tika jautāts, kas primāti būtu nepieciešams, lai varētu dažādot un uzlabot mācību procesu. Vairākums skolotāju izcēla tieši mācību grāmatas (49 %), kam sekoja metodiskie materiāli, darba burtnīcas, digitālie rīki u. c. Pedagogu aptauja iezīmēja vēl kādu būtisku jautājumu — nereti skolotājiem trūkst informācijas par mācību līdzekļiem piešķirtajiem līdzekļiem. 58 % norādīja, ka nav informēti par precīzu budžeta apjomu, kas skolai, kurā viņi strādā, ir piešķirts mācību līdzekļu iegādei.

Izdevniecības rīcībā esošā apkopotā informācija par izglītības iestādēm liecina, ka mācību grāmata skolās kalpo vidēji piecus gadus. Taču darba burtnīcas nav iespējams lietot atkārtoti — darba burtnīca ik gadu ir nepieciešama katram bērnam. Kopēšana un darbs ar atsevišķām lapām nav risinājums ne vien no autortiesību, bet arī no mācību kvalitātes viedokļa. Atsevišķas kopētās lapas rada apjukumu, mācību gada laikā daļa tiek nozaudēta vai netiek saņemta, ja skolēna nav skolā, tās ir grūti uzturēt kārtīgas u. tml. Arī vecākiem ir sarežģīti sekot bērna mācību procesam un sniegt atbalstu, ja mācību līdzekļi ir haotiski un nestrukturēti.

Lielākā daļa pedagogu ir vienisprātis, ka mācību līdzekļu pieejamība, jau sākot ar 1. klasi, tieši ietekmē arī skolēnu sekmes, mācību motivāciju un pamatskolas un vidusskolas eksāmenu rezultātus. Saņemot centralizēto eksāmenu rezultātus, ik gadu atsākas diskusijas, kā uzlabot skolēnu sniegumu, taču primārais solis ir nodrošināt visiem skolēniem pieejamus mācību līdzekļus.

Pedagogu aptaujā, kas norisinājās 2024. gada oktobrī, piedalījās vairāk nekā 500 Latvijas pedagogu, kuri māca vienu vai vairākus priekšmetus sākumskolas, pamatskolas un (vai) vidusskolas posmā. Respondenti pārstāv visus mācību priekšmetus, viņu vidū ir arī speciālo izglītības programmu pedagogi un skolu bibliotekāri.

Foto: publicitātes