Vecāka pieredzes stāsts: bērniem vairāk vajadzīgas praktiskās nodarbības

Laikā, kad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dienas pavada kopā ar ģimeni, jo gan bērni, gan liela daļa pieaugušo spiesti veikt savus darbus no mājām, aktuāls kļūst jautājums par to, kā organizēt mācību vielas apgūšanu. Tāpat arī rodas jautājums par to, kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem, pildot mājasdarbus. Savā pieredzē ar ikdienas uzdevumu pildīšanu dalās divu bērnu mamma Rūta.

Man ir divi bērni – Liene un Kārlis (vārdi mainīti). Abi mani bērni skolā sāka iet no sešu gadu vecuma, kas bija pārdomāts un, manuprāt, ļoti labs solis. Lienei ir 13 gadi, un viņa mācās 7. klasē.  Liene ir mākslinieciskas dabas, un eksakto priekšmetu apgūšana ne vienmēr viņai sagādā prieku. Jau no pašiem pirmsākumiem Lienei mēdza būt problēmas ar matemātikas apgūšanu, jo lielāka interese viņai ir par citiem mācību priekšmetiem. Tāpēc bieži vien nākas kopīgi pavadīt laiku, pildot mājasdarbus un apgūstot mācību vielu. Savukārt Kārlis, kuram ir 8 gadi un kurš mācās 2. klasē, ir izteikti eksakts bērns. 

Grūti pārslēgties no viena priekšmeta uz otru

Līdz šim Lienei lielākās mācību problēmas ir bijušas tieši ar matemātiku, jo regulāri nāk klāt dažādas jaunas tēmas. Šo visvairāk esmu pamanījusi tad, kad pēdējā laikā no izteikti algebriskām darbībām pēkšņi “jāpārslēdzas” uz ģeometriju. Šāda lēkāšana, manuprāt, ir bērnam grūti uztverama. Tas atspoguļojas arī atzīmēs. Kamēr uzdevumi ir par dažādām ģeometriskām formām, leņķiem un citām tēmām, tikmēr atzīmes ir ļoti labas. Taču, tikko kā ģeometriju nomaina algebra, sāk rasties problēmas. Protams, grūtības mēdz sagādāt ne tikai eksaktie priekšmeti. Problēmas var sagādāt arī tādi priekšmeti kā krievu valoda, latviešu valoda, literatūra un mājturība, bet tad, ja gan skolotājs, gan klase ir vērsti uz sadarbību un pozitīvu rezultātu, visi priekšmeti kļūst apgūstami un aizraujoši. 

Palīdz digitālie rīki un skolotāju kopsavilkumi par apgūstamo tēmu

Ikdienas mājasdarbu pildīšanai mūsu mājās jau ir noteikta sistēma. Vispirms Lieni aicinu pašu izpildīt visus uzdevumus. Tad pārbaudu un lieku izlabot kļūdas. Gadījumā, ja redzu, ka uzdoto viņa nav sapratusi un arī pati neatceros to no skolas laikiem, tad sēžam un lasām mācību grāmatā teoriju un pildām kopā uzdoto. Retos gadījumos skolotāji norāda interneta resursus, kur iespējams iepazīties ar papildu informāciju. Esmu pamanījusi, ka bioloģijas skolotāja veido A4 lapas apkopojumus par konkrēto vielu, lai bērni varētu veiksmīgāk sagatavoties pārbaudes darbiem. Tas būtiski palīdz, un arī sekmes ir daudz labākas. Ģeogrāfijas skolotāja mēdz norādīt e-klasē saites uz spēlēm, kur var apgūt, piemēram, dažādas pasaules vietas, kas ir interesanti kā bērniem, tā arī pieaugušajiem. 

Manuprāt, būtu ieteicams vēl vairāk izmantot dažādus digitālos rīkus vai kopsavilkumus par apgūstamo vielu, jo tas palīdz gan vecākiem, gan bērniem. Man ir daudz vieglāk palīdzēt meitai ar mājasdarbiem, ja arī man pašai ir kāds avots, kur par konkrēto tēmu meklēt papildu informāciju. 

Liela interese par grupu uzdevumiem

Manuprāt, veiksmes vai neveiksmes mācību procesā ir tieši saistītas ar skolotājiem, viņu harizmu un spēju ieinteresēt skolēnus par savu priekšmetu. Piemēram, Kārlim ir ļoti veicies ar klases audzinātāju, un viņš var stundām ilgi stāstīt, kas un kā, individuāli vai grupās pa dienu apgūts. Arī Lienei visvairāk patīk tie uzdevumi, kas jāpilda grupās vai arī kur jāpiedāvā sava izpratne par konkrēti uzdoto uzdevumu, piemēram, sagatavojot prezentāciju. Pirms divām nedēļām viņai bija sociālajās zinībās uzdots izveidot prezentāciju par kādu no legālajām atkarībām, un mani tiešām pārsteidza tas, cik viņa radoši piegāja šim procesam, izvēloties aprakstīt un analizēt video spēļu atkarību. Arī novērtējums uzreiz bija daudz augstāks nekā tad, ja skolotājs vienkārši liktu sagatavot aprakstu par to, kāpēc ir slikti, piemēram, smēķēt vai lietot alkoholu.

Vairs neder “universālo kareivju” pieeja

Es ļoti gaidu kompetencēs balstīto izglītību, jo tikai tā, manuprāt, iespējams attīstīt talantus. Piekrītu, ka visiem kaut kādā mērā ir jāapgūst matemātika, ķīmija un fizika, bet ne izcilības līmenī. Tāpat arī uzskatu, ka bērniem visi procesi ir jāskaidro ar cēloņsakarībām. Gan tajā laikā, kad es mācījos, gan arī tagad ļoti liels uzsvars tiek likts uz teoriju, nepaskaidrojot secīgu procesa attīstību. Redzot to, kā maniem bērniem patīk dažādas praktiskās nodarbības, domāju, ka tieši ar šādu nodarbību palīdzību un, vecākiem savstarpēji sadarbojoties ar skolotājiem, var sekmēt bērnu attīstību.

Foto: pexels.com