Vairāk kā divi miljardi eiro – vai veselības budžets spēs šogad nosegt visas vajadzības?

Mediķu brīdinājumi rīkot streiku, medikamentu, naudas un ārstu trūkums, garas gaidīšanas rindas pie speciālistiem – 2023. gads veselības nozarei nebija viegls. Turklāt daļai problēmu saknes meklējamas jau stipri pirms aizvadītā gada un joprojām tām nav rasts risinājums.

Medikamenti trūkst arī šogad

Jau pērnā gada sākums iesākās trauksmaini – aptiekās trūka medikamenti. To izraisīja loģistikas ķēžu pārrāvumi, jo gan Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, gan Covid-19 pandēmijas dēļ radās izejvielu piegādes problēmas. Ģimenes ārstiem, izrakstot zāles, nācās apzvanīt aptiekas, lai noskaidrotu medikamentu pieejamību. Gada griezumā radušos ugunsgrēku izdevās mazliet apslāpēt, piemēram, tika atrasti jauni piegāžu risinājumi. Izskanēja pat rosinājums aizliegt Latvijā ražotā paracetamola/ibuprofena eksportu, kas tomēr neguva atsaucību. Tāpat Latvijas zāļu ražotāji pauda gatavību uzsākt akūti nepieciešamo zāļu ražošanu. Šim procesam gan ir vajadzīgi vismaz divi, trīs gadi. Šobrīd ik pa laikam joprojām rodas atsevišķu zāļu iztrūkums, piemēram, trūkst asinsspiediena references medikamenti.

Ja par medikamentiem runā, tad gandrīz katra iepriekšējā valdība paceļ jautājumu par zāļu cenu samazinājumu. Latvijas iedzīvotājam, kurš ir saslimis un, kuram jāiegādājas medikamenti aptiekā, nav izprotams, kāpēc lietuviešiem un igauņiem cenas ir zemākas. Cerams, ka jaunā valdība spēs šim jautājumam rast risinājumu.

Rindas bez gala un malas

Pērn netika atrisināts arī vēl viens sasāpējis jautājums – garās rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. Visu gadu turpinājās mediķu pārbaudījums ar valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma trūkumu. Pavasarī tika celta trauksme par to, ka jau rudenī medicīniskie pakalpojumi varētu būt tikai par maksu. Valsts ārstniecības iestādēm bija parādā vairākus miljonus eiro – pakalpojumi pacientiem bija nodrošināti, bet valsts par tiem nebija samaksājusi. Nepietiekamā finansējuma dēļ arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ziņoja pat par ārkārtējas situācijas iestāšanos, kad nāksies prioritizēt pacientus – kam sniegt palīdzību nekavējoties, kam lūgt gaidīt stundām ilgi līdz brigādes ierašanās brīdim. Mediķu neapmierinātība draudēja pāraugt streikā – nozarei bija apnicis, ka partijas ilgstoši ignorē ne tikai medicīnas darbiniekiem un pacientiem dotos solījumus, bet arī turpina nepildīt pašu valdības deklarācijā apstiprinātos mērķus, tostarp iepriekšējās valdības deklarācijā solītie 12% no valsts budžeta veselības aprūpei pārtapa par 12% no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem. Streiks gan tomēr tika atcelts, jo varas gaiteņos mediķu vajadzības tika sadzirdētas. Vismaz uz kādu laiku. Jāteic, ka lai arī Covid-19 pandēmija pamatīgi satricināja veselības nozari, tas bija laiks, kad mediķus beidzot tā pa īstam sadzirdēja un ieraudzīja, kā valstij ļoti nozīmīgākas nozares pārstāvjus. Pandēmija pagāja, nozīmīguma plīvurs arī izgaisa.

Un kas ārstēs?

Vēl viena problēma, kas samilzt arvien sāpīgāka, ir vispārējs mediķu trūkums. Daļa mediķu “izdeg” slimnīcu nakts dežūrās, daļa ārstu – formalitāšu labirintos, jo dokumentācija, kas jāaizpilda, prasa milzum daudz laika un diemžēl pacienta apskate un uzklausīšana paliek teju sekundāra. Visskaudrāk ārstu trūkumu izjūt veselības iestādes un klīnikas reģionos. Turpinām “lauzīt galvas” un izstrādāt stratēģijas, kā noturēt esošos darbiniekus un pievilināt jaunos, tikko mācību iestādi beigušos speciālistus. Viens no risinājumiem būtu daļu no praktizēšanās laika aizvadīt reģionālajās slimnīcās un ambulatorajos centros. Tādam “piespiedu darbam” aktīvi iebilda jaunie ārsti, kurus atplestām rokām gaida galvaspilsētas slimnīcas, privātās klīnikas un ārstu prakses, tāpat daudzus vilina Eiropas un Skandināvijas darba tirgus – citas algas un darba apstākļi. Karš Ukrainā ļāva Latvijas mediķu rindas papildināt ar speciālistiem no kara plosītās valsts. Mēs ieguvām ļoti zinošus un profesionālus mediķus, taču kopējo iztrūkumu, protams, mums neizdevās aizpildīt.

X stundai medicīna nav gatava

Ģeopolitiskie satricinājumi ir aktualizējuši nepieciešamību atjaunot militārās medicīnas apmācības mediķiem. Rīgas Stradiņa universitāte ir izveidojusi 3D simulācijas klasi apmācībām karalauka situācijā. Taču tā ir viena iniciatīva. Kopumā raugoties, mediķiem nav skaidrs, kā reaģēt X stundā, kāda loma būtu ambulatorās iestādēs un kāda privātā sektorā strādājošam ārstam. Turklāt jau tagad skaidri zināms, ka ne ambulatorās, ne privātās medicīnas iestādes nevar nodrošināt darbības nepārtrauktību ar ģeneratoriem un degvielas rezervēm. Medicīnas nozare noteikti nav gatava X stundai.

Iesāktā, bet nepabeigtā digitalizācija

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas izskan nepārtraukti, ir veselības nozares digitalizācija. Moderna medicīna var ievērojami pagarināt cilvēka dzīvi un padarīt to komfortablāku, kā arī mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi var atslogot mediķus un optimizēt viņu darbu. Pamazām top jaunā digiveselība. Tikmēr joprojām katra medicīnas iestāde turpina strādāt katra ar savu digitālo platformu, kuras būtu ļoti vēlams un nākotnē varbūt izdosies savienot vienotā datu veselumā. Pacienta veselības informācijai un izmeklējumiem jābūt saglabātiem vienotā digitālā formātā, lai informāciju par pacientu (ar ko ir slimojis, kādas manipulācijas, diagnostika, terapija, rehabilitācija un sociālie pakalpojumi veikti) varētu apskatīt gan ārsts Daugavpils slimnīcā, gan Vilces doktorātā.

Veselības nozarei ir jābūt vienotai ar vienotu centralizētu vadību un vienotu attīstības plānu, nevis atsevišķām sadaļām: Rīgas lielās slimnīcas un citi. Ja neattīstīsim visu nozari vienoti, tad tā jau nebūs vienota digitalizācija, bet gan atsevišķu slimnīcu atbalsts. Jaunajā Digitalās veselības kapitālsabiedrībā plānots iesaistīt tikai trīs lielās slimnīcas. Rodas loģisks jautājums, kas notiks ar visas nozares digitalizāciju? Tātad, nākotnē potenciāli tehnoloģiski attīstītais centrs pieprasīs citām medicīnas iestādēm un klīnikām attīstītus risinājumus, lai būtu vienota pacientu aprūpe, diagnostika un atskaišu sistēma. Lai varētu sniegt šādas digitāli attīstītas atbildes, nāksies pašiem ieguldīt jau tā neesošos līdzekļus un tehnoloģiskā sadrumstalotība tikai pieaugs.

Veselības pratība skolās

Jautājums, kas visu gadu virmoja sabiedrībā, tā arī paliekot nerealizēts, ir obligātā veselības apdrošināšana. Cilvēkam ir jāsaprot, ka nav tādu bezmaksas pakalpojumu. Visi pakalpojumi veselības nozarē maksā lielu naudu. Vienam no nosacījumiem ir jābūt katra iedzīvotāja preventīvas rūpes par savu veselību. Un pamatiem ir jābūt ieliktiem jau skolās. Tāpēc viens no stūrakmeņiem veselīgas sabiedrības izaugsmē ir sadarbība starp Veselības ministriju un Labklājības ministriju utt. Lai atslogotu veselības nozari nākotnē, jāievieš veselības pratība skolās.

Solīts makā krīt?

Visbeidzot – esam sagaidījuši 2024. gadu un 1. janvāris iesākās uz pozitīvas nots: šogad palielinās darba samaksa veselības aprūpē strādājošajiem. Šim mērķim šogad kopumā novirzīti 71,33 miljoni eiro. Piemēram, sertificētiem ārstiem un funkcionāliem speciālistiem zemākā mēnešalga par likmi tagad ir 1813 eiro, kas ir pieaugums par 10,6% jeb 174 eiro, sertificētām māsām, ārstu palīgiem – 1189 eiro, kas ir pieaugums par 6,5% jeb 73 eiro, bet ārstniecības atbalsta personām zemākā mēnešalga palielināsies par 6,9% jeb 56 eiro. Taču ir viens būtisks bet – ar piešķirto valsts finansējumu ir par maz, lai varētu palielināt valsts garantēto mēneša vidējo darba samaksu. Tāpēc līdz ar atalgojuma palielinājumu sekos pakalpojuma cenu pieaugums – veselības iestādei šis iztrūkums ir jānopelna.

Tāpat, ka katru gadu, janvārī veselības iestādes saņem no Nacionālā Veselības dienesta jauno 2024. gada plānoto naudas plūsmu. Un atkal šie līdzekļi ir mazāki par 2023. gada izpildi. Tātad atkal vasaras otrā pusē sāksies cīņa par trūkstošo finansējumu? Algu palielinājums medicīnas iestādei ir kaut kādā veidā jānopelna.

Ko mums gaidīt no 2024. gada? Daudzas politiskās apņemšanās un Veselības ministrijas iestrādnes ir apsveicamas – uz papīra viss ir pareizi sarakstīts. Proti, 2024. gada veselības nozares kopējais budžets būs 1,88 miljardi eiro. Šogad veselības nozarei papildu piešķirs 275 miljonus eiro, kas, kā norāda politikas veidotāji “dos iespēju uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu un īstenot citas iniciatīvas, lai ieguvumus un uzlabojumus justu ikviens Latvijas iedzīvotājs.”

Pasaules sarežģītība ir pieaugusi ļoti strauji un tikai ar precīziem, sabiedrībai saprotamiem un inovatīviem lēmumiem iespējams apzināt un risināt to milzīgo neredzamo aisberga zemūdens daļu.

Kintija Barloti, SIA “Jelgavas poliklīnika” vadītāja