Vai papardes ziedu Jāņos meklē tikai latvieši?

Etnopsiholoģe un pedagoģe Māra Mellēna atzīst: „Tas ir likumsakarīgi, ka vienā reģionā dzīvojošiem etnosiem, kuriem ir daudz kopīgu kultūras iezīmju, daudz kopīga arī saulgriežu ieražās un rituālos. Visiem spīd tā pati saule, visi šī reģiona iedzīvotāji pret sauli izturas ar mīļumu un bijību. Kopš seniem laikiem visiem zemkopjiem, neatkarīgi no tautības, jāsaskaņo sava dzīve un darbi ar saules ritējumu un it visur raža ir atkarīga no saules siltuma un lietus sniegtās veldzes sabalansētības.”

Krievu, baltkrievu un ukraiņu tautas vasaras saulgriežus no seniem laikiem svin saskaņā ar Jūlija kalendāru – 6. un 7. jūlijā, bet poļi, lietuvieši un latvieši – 23. un 24. jūnijā.

Dažādas tautas – līdzīgi rituāli

Latviešu un citu tautu tradīcijās vasaras saulgrieži iezīmē šķirtni dabā un zemkopja darbā. „Vasaras saulgriežos aktivizējas gan gaismas spēki, gan tumsas spēki, tāpēc uguns, kā gaisma tumsā arī sargā vienlīdz visus etnosus. Dziedāšana un deja, rotaļa ir svētkiem raksturīga pašizpausme un tautas saliedēšanas veids, un tas arī ir visiem kopīgs – dziesmas, dejas,” stāsta Māra Mellēna.

Latviešu, kā arī lietuviešu, poļu, krievu, baltkrievu un ukraiņu saulgriežu rituālos galvenā loma ir ugunij un ūdenim. Visu tautu tradīcijās vasaras saulgriežos augiem un puķēm ir īpašs, pat maģisks spēks. Interesanti, ka papardes zieda brīnumam līdzīgi kā latvieši, tic arī citas tautas. Vainagi tiek pīti ne tikai skaistumam, bet arī nākotnes paredzēšanai. Galdā gan katra tauta ceļ ko citu. Vienīgi latviešu vasaras saulgriežu svinības īpašas padara nacionālā mutvārdu folkloras bagātība līgotnes – tautas dziesmas ar īpašo piedziedājumu: „līgo!”.

Krievijā rituāli, kas tiek veikti vasaras saulgriežos, saistīti ar svētīšanu un veiksmes nodrošināšanu – tiek kurti ugunskuri, notiek dejas un dziedāšana, dažviet tiek rīkotas zirgu skriešanās. Baltkrievijā īpaši svarīgs ir ūdens kults un ar to, līdzīgi kā citviet, saistīti krāšņi rituāli — nākotnes zīlēšana ar vainagiem, peldēšanās upēs, iešana pirtī. Lietuviešu tautas ticējumi teic, ka vasaras saulgriežos augi iegūst lielāku spēku, ja iepīti vainagos – vainags jāpin klusumā, no noteiktiem augiem, noteiktās krāsās un bez diegu lietošanas.

Ukraiņu meitas nākotni zīlē, ūdenī laižot vainagus, kuros ieliktas sveces. Teic, ja vainags labi peld un svece turpina degt, tad meita apprecēsies, ja tas griežas uz vietas, tad vēl ne, bet, ja noslīkst, neapprecēsies vispār. Ja vainags tālu aizpeld un pieskaras kādam krastam, tad meita apprecēsies tālu prom no mājām. Poļu tautas tradīcijās upē tiek laists arī viens liels vainags, visu klātesošo labklājības veicināšanai.

Lai sniegtu ieskatu latviešu un piecu Latvijā viskuplākajā skaitā pārstāvēto tautu vasaras saulgriežu tradīcijās, t/c „Dole” izstādē apkopojusi informāciju un fotomateriālus par krāšņākiem rituāliem, ticējumiem un tradicionāliem ēdieniem. Izstāde no šodienas līdz 20 jūlijam ir apskatāma t/c „Dole” otrajā stāvā. Informācija izstādei tika iegūta sadarbībā ar iepriekšminēto valstu vēstniecībām Latvijā un Latvijas vēstniecībām attiecīgajās valstīs, kā arī pārstāvēto etnisko grupu kultūras centriem un folkloras kopām. 

Foto: botanika.lu.lv