Upju aizsprosti – būtiska problēma, taču iedzīvotāji ir maz informēti par sekām, ko tie rada

Aizsprostu dēļ upes zaudē savu dabisko un brīvo tecējumu, kā arī zivis nespēj pilnvērtīgi migrēt un nārstot, taču gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju to nezina, liecina minerālūdens zīmola “Mangaļi” veiktā aptauja projekta “Par tīrām upēm!” ietvaros. Turklāt 54% iedzīvotāju pat nav pamanījuši, ka uz Latvijas upēm ir aizsprosti. Aizsprosti ir viena no būtiskākajām problēmām, kas ietekmē upju ekoloģisko kvalitāti, un to likvidēšana ir ātrākais un efektīvākais dabiskā upes tecējuma atjaunošanas veids, ko ataino arī pieredze citviet pasaulē. Šogad projekta ietvaros tiks nojaukts Bejas dambis, kas atrodas uz Alūksnes upes, pirmo reizi Latvijā realizējot šāda apjoma projektu. 

Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nav pamanījuši, ka Latvijā uz upēm ir aizsprosti. Savukārt 49% iedzīvotāji nezina, ka aizsprostu dēļ zivis nespēj pilnvērtīgi migrēt un nārstot, līdz ar to saglabāt populācijas, un 48% nezina, ka upes zaudē savu dabisko un brīvo tecējumu. 71% nenojauš, ka tādējādi arī barības vielas un citi mikroogranismi netiek transportēti visā upes garumā, un 70% iedzīvotāji nezina, ka, izmainot upes dabisko tecējumu, tajā samazinās skābekļa daudzums un bioloģiskās daļiņas ūdenī lēnāk sadalās, tādā veidā samazinoties ūdens kvalitātei. 

“Upju aizsprostus varam salīdzināt ar cilvēka asinsriti un trombiem. Ja mūsu asinsvados ir kāds trombs, tas nosprosto asins plūsmu un rodas veselības problēmas. Tieši tāpat ir ar upēm un aizsprostiem. Kad nosprostojam upi, ūdens vairs netek, tādēļ piesārņojums uzkrājas vienā vietā un ūdens nevar attīrīties. Aizsprostu likvidēšana upēs ir galvenais līdzeklis, lai atjaunotu upju funkcionalitāti. Šo pasākumu efektivitāte ir pārbaudīta, likvidējot aizsprostus citviet pasaulē. Dažu mēnešu laikā pēc aizsprostu likvidēšanas upe spēj atgūt savu sākotnējo teritoriju, ūdens kvalitāte strauji uzlabojas, ūdens un sauszemes savvaļas dzīvnieku skaits strauji pieaug, kā arī cilvēks iegūst funkcionālas upes priekšrocības,” stāsta Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

Pasaules Dabas Fonda veiktais pētījums liecina, ka Eiropas upes ir visfragmentētākās pasaulē, jo uz tām atrodas vairāk nekā viens miljons šķēršļu. Pētījumā kopā aplūkoti 3% no aptuveni viena miljona upju šķēršļu Eiropā, secinot, ka 732 objektu nojaukšana ļautu veiksmīgi atjaunot brīvo tecējumu liela un vidēja izmēra upēs aptuveni 11 500 kilometru garumā. Lielais aizsprostu skaits Eiropā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ir tik slikts upju stāvoklis un migrējošo zivju sugu skaits samazinās.

Latvijā atrodas aptuveni 1200 šķēršļi – vidēji viens šķērslis uz katriem 17 kilometriem upes, taču līdz šim to nojaukšana nav uzsākta. Šogad Pasaules Dabas Fonds kopā ar minerālūdens zīmolu “Mangaļi” iniciatīvas “Par tīrām upēm!” un “Open Rivers Programme” ietvaros nojauks aizsprostu, kas atrodas uz Alūksnes upes – Bejas dambi. Šis dambis tika identificēts, pateicoties sabiedrības iesaistei aizvadītājā gadā. Bejas dambis ir vienīgais aizsprosts 24 kilometru garajā Alūksnes upē un, to nojaucot, tiks atbrīvota visa upe. 

“41% Latvijas iedzīvotāju ir pamanījuši, ka Latvijā pēdējos gadus sarūk zivju skaits, un 63% – to, ka upes pastiprināti aizaug. Šī problēma ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī globālā līmenī, tāpēc ir būtiski pievērst tam uzmanību un rīkoties, lai situāciju uzlabotu. Priecājamies, ka varam būt klāt, plānot un iesaistīties pirmā aizsprosta nojaukšanā, kas paredzēta jau šoruden. Turklāt tuvāko gadu laikā kopā ar Pasaules Dabas Fondu plānojam nojaukt vēl divus – Caurteku uz Pietēnupes pie ietekas Lielajā Juglā un caurteka uz Sveķupītes netālu no ietekas Lenčupē,” stāsta SIA “Cido Grupa’’ mārketinga vadītāja Ilze Auziņa-Grabeca.

Foto: publicitātes