Traumas var gadīties arī veselām locītavām un stipriem kauliem

Sportiskas aktivitātes, pastaigas pa meža takām, dārza un mājas darbi un aktīvas rotaļas ar bērniem – šīs patīkamās un aizraujošās nodarbes dažkārt var būt iemesls locītavu traumai vai kaulu lūzumam. Ekspertu skaidrojums, kāpēc tā notiek, var palīdzēt no traumas izvairīties vai labāk izprast pareizo rīcību traumas gadījumā.

“Kauli mēdz lūst visdažādākajās situācijās, gan gūstot sporta traumu, gan nejauši paklūpot uz līdzenas vietas,” saka Mēness aptiekas farmaceits Vadims Brižaņs, kuram nereti nākas skaidrot aptiekas apmeklētājiem, kas produktu klāstā varētu būt palīdzošs kaulu stiprības veicināšanai vai labākam dzīšanas procesam pēc traumējošā trieciena. Farmaceits arī atgādina, ka tad, ja gadījies traumēt locītavu, ir tūlīt jādodas pie ārsta, jo neārstēta trauma var atstāt sekas, pasliktinot locītavas skrimšļa stāvokli. “Visticamāk, būs jāatsakās no aktivitātēm, kas palielina slodzi uz traumēto locītavu, un varbūt vajadzēs arī kādu palīglīdzekli locītavas stabilizēšanai.”

Kaulu izturīgums nav bezgalīgs

„Svarīgākais, kas jāsaprot – kauli ir stipri un izturīgi. Tie ar muskuļu un cīpslu palīdzību notur mūsu balsta un kustību aparātu, taču arī kaulu izturībai ir robežas. Pēc nopietnas traumas tie var pat asiņot! Jāņem vērā, ka kaulus padara vājākus un trauslākus slimības, piemēram, osteoporoze, vēzis, un kāda no šīm problēmām arī var būt lūzuma iemesls,” uzsver Ingars Burlaks, ģimenes ārsts Veselības centru apvienībā.

Ja cilvēks ar traumu ir nonācis medicīnas iestāde, ārsts lūkos noskaidrot, kāds tad ir lūzums:

• slēgts vai vaļējs? Slēgts vai vienkāršs lūzums nav acīmredzams, jo kauls neizlaužas cauri ādai. Savukārt vaļēja lūzuma gadījumā kauls ir redzams;
• daļējs vai pilnīgs? Daļējs lūzums nozīmē, ka kauls aizvien turas kopā. Taču pilnīgi pārtraukumi jeb pārrāvumi nozīmē, ka kauls ir salūzis divos vai vairākos gabalos;
• pārvietots vai nepārvietots? Ja salauztās kaula daļas joprojām atrodas vienā līnijā, lūzums ir nepārvietots, taču var būt gadījumi, kad traumas dēļ kauli ir pārvietojušies.

Vai vienmēr sāp?

“Nē, ne vienmēr! Dažreiz bērni gūst nelielus lūzumus un vecāki to pat neuzzina, jo mazais nav jutis sāpes. Ir arī citas situācijas, kad nesāp, piemēram, apjomīgas traumas gadījumā organisms var būt šoka stāvoklī, tāpēc sāpes pirmajā brīdī var nejust,” skaidro ārsts un piebilst, ka parasti tomēr salauzts kauls nozīmē intensīvas sāpes un, atkarībā no lūzuma, sāpes var būt pat asas, spējas.

Citi simptomi

Līdz ar sāpēm organisms iedarbina visu veidu trauksmes signālus, lai pavēstītu, ka kaut kas patiešām nav kārtībā. Dažkārt var sajust aukstumu, reiboni vai pat krist bezsamaņā.

Ap lūzuma vietu var pamanīt:

• zilumu;
• stīvumu;
• pietūkumu;

var just:

• siltuma vilni;
• vispārēju vājumu.

Nereti ir problēmas ar traumētās ķermeņa daļas sasprindzināšanu un kustināšanu. Dažkārt var redzēt vizuālas pārmaiņas – ekstremitāte izskatās tā, it kā kauls būtu saliekts nepareizā leņķī.

Kā sadzīst lauzti kauli?

• 1.solis

Kaulu atjaunošanās sākas dažu stundu laikā pēc traumas. “Ap lūzumu veidojas pietūkums, kas nav nekas slikts vai bīstams. Imūnsistēma sūta šūnas, kas darbojas kā atkritumu savācēji – tās atbrīvojas no sīkām kaulu atlūzām, iznīcina mikrobus un vienlaikus ir arī kā drošības spilvens, aizsargājot traumēto vietu. Tāpat šajā zonā var tikt audzēti jauni sīkie asinsvadi, lai palīdzētu dzīšanas procesam, jo caur tiem traumētajai vietai ir jāpievada barības vielas. Šis solis var ilgt nedēļu vai divas,” skaidro Ingars Burlaks.

• 2.solis

Nākamo 4-20 dienu laikā ap salauzto kaulu pastiprināti rodas kolagēna masa, kas pamazām aizstāj tūsku un asins recekli. Tā nav tik stiprs kā kauls, tādēļ lūzumam parasti liek ģipsi, kas fiksē kolagēna masas veidošanos konkrētā stāvokli. Tas ir svarīgi, jo, ja tā pārvietojas, salūzums var izkustēties un tādā gadījumā atveseļošanās jāsāk no sākuma.

• 3.solis

Apmēram divas nedēļas pēc lūzuma intensīvi sāk strādāt šūnas, ko sauc par osteoblastiem. Tās veido jaunu kaulu, pievienojot masai minerālvielas, lai padarītu kaulu cietu un izturīgu, savieno šķeltos gabalus. Parasti tas ilgst līdz 12 nedēļai pēc lūzuma.

• 4.solis

Kaulu pārveidošana. “Šūnas, ko sauc par osteoklastiem, veic nelielu precizēšanu jeb kaulu korekciju – noārda papildu kaulaudus, kas izveidojušies dzīšanas laikā, lai kauli atjaunotos vajadzīgajā formā,” skaidro ārsts. Kad ir sasniegts šis posms, atgriešanās pie ierastajām aktivitātēm palīdz dziedināt traumēto vietu. Šis solis var turpināties vēl ilgi pēc tam, kad jau šķiet, ka viss ir kārtībā, dažreiz tas var ilgt līdz pat deviņiem gadiem,” teic ārsts.

Lūzumu ārstēšanas ABC

Jebkura lūzuma ārstēšana tiek sadalīta trijos galvenajos posmos:

• kaulu novietošana pareizajā vietā;
• vietas nostiprināšana, lai tā neizkustās, līdz sadzīst;
• sāpju pārvaldīšana.

Ārstam jāseko līdzi procesam un jāveicina, lai kauls atjaunotos iepriekšējā veidolā. Parasti lūzums tiek nofiksēts ar saiti, stiprinājumu vai ģipsi, lai atbalstītu kaulu un neļautu tam pārvietoties. Atsevišķos gadījumos ārsts var ieteikt arī lietot zāles pret sāpēm.

Farmaceits uzsver, ka ir rūpīgi jāizvērtē pretsāpju terapijas ieguvumus un trūkumus: “Pretsāpju medikamenti var palielināt laiku, kas nepieciešams, lai organisms novērstu iekaisumu, tātad – kaula sadzīšana prasīs vairāk laika. Taču tas nenozīmē, ka ir jācieš, un nekādā citā veidā nav iespējams sāpes atvieglot.”

Komplicētāka ir sarežģītu lūzumu ārstēšana. “Var būt nepieciešama pat operācija. Atkarība no lūzuma veida un smaguma, dažkārt traumatologam nākas izlemt par skrūves, tapas, stieņa vai plāksnes ievietošanu, lai kaulus noturētu vietā dzīšanas laikā. Šos palīgmateriālus nereti atstāj arī tad, kad kauls ir sadzijis, taču ir gadījumi, kad pēc sadzīšanas, papildu konstrukcijas tiek izņemtas,” norāda Ingars Burlaks.

Atveseļošanās prasa pacietību

Pirmās divas nedēļas

Vidēji atveseļošanās notiek 6-8 nedēļas, taču tā var atšķirties atkarībā no tā, kurš kauls ir cietis, no lūzuma veida, pacienta vecuma un vispārējā veselības stāvokļa. Pirmajās pāris nedēļās būs nepieciešama pacietība, jo dzīšana tikai sākas. Svarīgi ir ievērot sekojošus ārsta norādījumus:

-nesmēķēt;

-lietot veselīgu uzturu;

-cik iespējams atslogot lauzto kaulu;

-veikt ārsta ieteiktos vingrinājumus.

No trešās līdz piektajai nedēļai

Lūzuma vieta ir jāatslogo, taču svarīgi atcerēties, ka pēc dažām nedēļām bez kustībām muskuļi pamazām kļūst vāji un stīvi. “Tas bieži ir laiks, kad sāk dažus ļoti vienkāršus vingrinājumus vai agrīnu fizikālo terapiju, tādējādi palīdzot mazināt stīvumu, veidot muskuļus un noārdīt rētaudus,” skaidro farmaceits.

No sestās līdz astotajai nedēļai

Aptuveni šajā laika posmā parasti noņem ģipsi. Āda un apmatojums zem ģipša ir bijuši tumsā, muskuļi ir novājināti, var pamanīt, ka:

– traumas vietā ekstremitāti klāj tumšāks apmatojums, nekā citviet uz ķermeņa;

– āda ir bāla, iespējams, zvīņojas;

– traumēta ķermeņa daļa ir mazāka, it kā sarāvusies, jo ir samazinājusies muskuļu masa.

Atgriežoties normālā stāvoklī, var būt nepieciešama fizikālā terapija. Sākot regulāras aktivitātes, noteikti jāizrunājas ar ārstu, lai noskaidrotu, vai ir kādi ierobežojumi, kas noteikti būtu jāievēro.

Kā veicināt lūzuma dzīšanu?

Farmaceits stāsta: “Domājot par kaulu veselību, pieaug pētnieku interese ne tikai par tradicionālām uzturvielām, kas saistītas ar kauliem, piemēram, kalciju un D vitamīnu, bet arī par mikroelementiem. Pētījumi rāda, ka mikroelementi potenciāli var pozitīvi ietekmēt kaulu veselību, novēršot kaulu trauslumu un lūzumus, samazinot kaulu rezorbciju un veicinot osteoklastu veidošanos. Organismam nepieciešamos mikroelementus kaulu veselības optimizēšanai var nodrošināt ar veselīgu uzturu, kurā ir daudz augļu, dārzeņu, jūras produktu, gaļu ēdienkartē iekļaujot reti un pavisam nedaudz, kā arī, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, izvērtēt iespēju lietot konkrētam cilvēkam nepieciešamus uztura bagātinātājus.”

Kad noteikti jāsazinās ar ārstu,

Ingars Burlaks brīdina, ka svarīgi sazināties ar savu ārstu, ja:

• traumas vietā ādai ir zilgana nokrāsa;
• nevar pakustināt traumētās ekstremitātes pirkstus;
• sāpes nemazinās;
• rodas problēmas ar ģipsi – tas saplaisā, ir pārāk singrs vai pārāk brīvs;
• rodas infekcijas pazīmes, piemēram, apsārtums, pietūkums vai izdalījumi, kas nepatīkami smako;
• veidojas tirpšana, nejūtīgums, durstīšana vai citas sajūtas.