Suns sabiedriskajā transportā

Suņa pārvadāšana sabiedriskajā transportā nav retums. Reizēm arī īss brauciens ar sabiedrisko transportu var pārvērsties īstā pārdzīvojumā gan saimniekam, gan sunim, kluba Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane stāsta par svarīgāko, lai nokļūšana galamērķī sagādātu prieku, nevis raizes.

“Ja suns ir vesels, audzināts, zina pamata komandas – “blakus”, “sēdi” vai “guli”, ir pieradis pie pilsētas burzmas un intensīvas satiksmes, šāda suņa pārvadāšana sabiedriskajā transportā, visticamāk, nesagādās problēmas nedz saimniekam, nedz citiem pasažieriem. Taču pirmais brauciens sabiedriskajā transporta radīs stresu ikvienam sunim”, stāsta Ļena Valdmane, piebilstot, ka suns savlaicīgi un pakāpeniski jāpieradina. “Atceries, ka sunim būs vajadzīgs laiks, lai pierastu pie regulāras pārvietošanās sabiedriskajā transportā. Parūpējies par suni un nodrošini tam komfortablu braucienu – ērtu kakla siksnu vai iemauktiņus, pavadu, atbilstoša izmēra uzpurni vai somu maza izmēra sunim, rekomendē kinoloģe Ļena Vladmane.

Kā pieradināt?

Kā stāsta Rimi Mājdzīvniekiem eksperte, kucēnu var sākt pieradināt pie braukšanas sabiedriskajā transportā no 4 mēnešu vecuma, veidojot pozitīvas asociācijas ar braukšanu transportā. Līdzīgs princips attiecināms arī uz pieaugušu suni. Ir atšķirība, vai suns ar sabiedrisko transportu brauc tikai pie vetārsta, vai arī līdz suņu pastaigu laukumam, kur suns var izskrieties un izbaudīt rotaļas ar sugas brāļiem. Sabiedriskais transports – pozitīva pieredze!

“Pirms izbaudīt pirmo braucienu, kucēnam/sunim jābūt pieradinātam pie pavadas un uzpurņa vai somas (konteinera), ja tas ir maza izmēra suns. Sākumā jāpieradina mierīgi uzturēties sabiedriskā transporta tuvumā un pieturvietās. Pat ja kucēns vai suns ir apguvis komandu “blakus”, “guli” vai “sēdi”, atceries, ka stresa situācijā tas var apjukt un šo komandu neizpildīt’’, par gatavošanos pirmajam braucienam sabiedriskajā transportā stāsta kinoloģe, piebilstot, ka jābūt pacietīgam, jāņem līdzi kāds kārums un jāpaslavē suns par labu uzvedību.

Pirmajam braucienam izvēlies īsāko maršrutu (1–2 pieturas), kā arī laiku, kad transportā ir mazāk pasažieru. Sunim jāpierod pie sabiedriskā transporta durvīm, trokšņa, kustības, bremzēšanas, paziņojumiem. Ja suns jūtas drošāk un mierīgāk vai ir paredzēts garāks brauciens, var paņemt līdzi sedziņu, kur sunim atgulties. “Jāatceras, ka suņa vestibulārais aparāts stabilizēsies līdz 1–1,5 gadu vecumam; līdz tam laikam sunim var būt slikta dūša un pastiprināta siekalošanās braukšanas laikā. Ja esi pamanījis, ka kucēnam ir nosliece uz siekalošanos, neaizmirsti paņemt dvielīti vai salvetes. Padomā arī par laikapstākļiem. Iespējams, svelme nav labākais laiks pirmajiem ceļojumiem ar suni sabiedriskajā transportā, bet to var darīt tieši tagad – vēlā rudenī un zemas periodā”, iesaka kinoloģe Ļena Valdmane.

Parūpējies par suņa komfortu un netraucē citiem pasažieriem!

“Ja suns ceļo somā vai speciāli paredzētajā konteinerī, novieto to klēpī vai pie krēsla. Ja suns ir liela vai vidēja izmēra, turi to īsā pavadā sev blakus. Suns nedrīkst sēdēt uz pasažieriem paredzētā krēsla, kā arī nav ieteicams vidēja izmēra suni turēt klēpī, jo, transportam strauji bremzējot, gan suns, gan saimnieks var gūt savainojumus”, stāsta kinoloģe un atgādina – pat ja suns ir draudzīgs un tu esi 100% pārliecināts par sava suņa uzvedību, neaizmirsti par uzpurni.

Sunim sabiedriskajā transportā jāuzvedas mierīgi, neitrāli pret citiem pasažieriem.

Ļena Valdmane stāsta, ka saimniekam ir jārūpējas par to, lai suns sabiedriskajā transportā būtu maksimāli pasargāts no traumām – lai citi pasažieri neuzkāpj tam uz astes vai ķepas, lai neglauda bez atļaujas vai, vēl labāk, neglauda vispār – suņa uzvedība būs neitrāla un mierīga. Ne vienmēr saimnieks spēj nolasīt suņa stresa signālus, svešu cilvēku pieskārieni var radīt sunim papildu stresu, savukārt izteikti draudzīgu suni tie uzbudinās, un suns arī citos braucienos tieksies pēc cilvēku uzmanības un glāstiem. Taču mūsu mērķis ir mierīgs suns, kas atrodas blakus saimniekam. “Var iemācīt sunim komandu “mājiņa”, kad, saimniekam stāvot kājās, suns ieņem pozīciju starp saimnieka kājām”, stāsta kinoloģe, tādējādi sunim būs daudz ērtāk pārvietoties sabiedriskajā transportā (saimnieka kājas kalpos kā papildu balsts un pasargās suni no citu pasažieru drūzmēšanās).

Kluba Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane atgādina, ka sunim nepieciešama laba pastaiga gan pirms, gan pēc brauciena sabiedriskajā transportā. “Ieplānojot braucienu jaunā maršrutā, piemēram, starppilsētu autobusā, jāpārliecinās, vai ar suni šajā transporta veidā ir atļauts braukt un kādi ir dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi attiecīgajā maršrutā. Suns sabiedriskajā transportā vienmēr piesaistīs citu pasažieru uzmanību. Tādēļ būs labāk, ja saimnieks ir atbildīgs un suns – labi audzināts. Ar audzinātu un socializētu suni ceļošana ir daudz patīkamāka”, norāda kinoloģe.

Ikvienam suņa saimniekam jāatceras, ka:

  • sabiedriskajā transportā atļauts pārvadāt suni, turot to īsā pavadā, un sunim jābūt ar uzpurni;

  • par dzīvnieka pārvadāšanu jāiegādājas vienreizēja dzīvnieka pārvadāšanas jeb bagāžas biļete (piemēram, Rīgas Satiksmes transportā bagāžas biļetes cena ir 1,50 EUR);

  • bez maksas un bez uzpurņa drīkst pārvadāt maza izmēra dzīvniekus, ja tos pārvadā piemērotā somā vai konteinerī kā rokas bagāžu;

  • suni-pavadoni drīkst pārvadāt bez maksas (personai uzrādot statusu apliecinošu dokumentu);

  • pārvadājot suni sabiedriskajā transportā, līdzi jābūt mājas (istabas) dzīvnieka pasei ar derīgu vakcināciju pret trakumsērgu. Nevakcinētus un ar infekcijas slimībām slimus dzīvniekus pārvadāt aizliegts.

Attēla avots – pixabay.com

TOP Komentāri

avatar