Strauju algu kāpumu gada laikā izjutuši vien 7% Latvijas iedzīvotāju

Lai gan saskaņā ar statistikas datiem līdz ar kopējo ekonomisko izaugsmi valstī pēdējā gada laikā būtiski augušas arī darba algas, strauju atalgojuma pieaugumu, kas pārsniedz 10% no iepriekšējā ienākumu līmeņa, izjutuši vien 7% Latvijas iedzīvotāju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Iedzīvotāju skatījumā aizvadītajos 12 mēnešos kopējais algu pieaugums bijis krietni mērenāks, un to lielākā vai mazākā mērā piedzīvojis katrs trešais jeb 36% iedzīvotāju.

Kā aptaujas laikā atzinuši Latvijas iedzīvotāji, lielākoties darba algas pieaugums bijis salīdzinoši pieticīgs – līdz 10% no iepriekšējās algas. Šādu atalgojuma kāpumu piedzīvojuši 29% aptaujāto. Tajā pašā laikā vairāk nekā pusei (52%) strādājošo pēdējo 12 mēnešu laikā atalgojums nav mainījies. Vienlaikus novērojama kāda izteikta tendence, proti, atalgojuma pieaugumu visspēcīgāk izjutuši vidēji augstu (700–900 eiro pēc nodokļu nomaksas) un augstu (virs 900 eiro) ienākumu saņēmēji.

“Nereti nākas saskarties ar viedokli, ka atalgojums mainās biroja darbiniekiem, bet tie, kuri dara fizisku darbu, visbiežāk nekādas izmaiņas neizjūt. Aptaujas dati gan liecina, ka atalgojuma pieaugumu praktiski vienlīdz lielā mērā izjutuši gan uzņēmumu un to struktūrvienību vadītāji (atzīst 40%), gan speciālisti un biroja darbinieki (38%) un fiziska darba darītāji (40%). Jāteic arī, ka aptaujas rezultāti iezīmē vēl kāda cita būtiska raksturlieluma ietekmi uz algu kāpumu – pieprasījumu pēc konkrētām zināšanām un prasmēm darba tirgū. Respektīvi, tie darbinieki, kuri jau šobrīd ir salīdzinoši augstu atalgoti, piedāvājot prasmes un zināšanas, kas tirgū arīdzan tiek attiecīgi novērtētas, savu darba samaksu kāpina straujāk,” skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, šobrīd darba ņēmējiem ir pateicīgs laiks, jo uzņēmumiem ir patiesi nepieciešams darbaspēks ar noteiktām prasmēm, par ko arī var sagaidīt salīdzinoši dāsnu atalgojumu. Turpinoties labvēlīgajām tendencēm ekonomikā, strādāt gribētājiem atrast darbu joprojām būs pietiekami viegli, kas ir laba ziņa tiem, kuri meklē darbu vai arīdzan vēlas ko mainīt savā profesionālajā jomā.

Arī domājot par piemērotas darba vietas atrašanai nepieciešamo laiku, iedzīvotāju viedoklis nav tik viennozīmīgs, un strādājošo prognozes attiecībā uz nodarbinātību vērtējamas kā piesardzīgi optimistiskas. Domājot par savām iespējām atrast darbu tā zaudēšanas gadījumā, 37% ir pārliecināti, ka līdzvērtīgu darbu spētu atrast laika posmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus. Praktiski tikpat liela daļa strādājošo (39%) prognozē, ka tas prasītu salīdzinoši ilgu laiku – 6 mēnešus vai vairāk. Jāpiebilst arī, ka optimisms attiecībā uz atbilstību darba tirgus pieprasījumam raksturīgs lielākoties strādājošajiem vecumā līdz 40 gadiem, pēcāk prognozēm kļūstot krietni pesimistiskākām. Tā, piemēram, 55% strādājošo vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem un 48% vecumā no 30 līdz 39 gadiem ir pārliecināti, ka darba zaudēšanas gadījumā līdzvērtīgas nodarbinātības pozīcijas atrašana tiem prasītu ne vairāk par 3 mēnešiem.

“Līdz ar tehnoloģiju attīstību atsevišķas profesijas ir piedzīvojušas pārmaiņas, bet vēl citas – radušās no jauna. Jauno zināšanu un prasmju dēļ, ko pieprasa darba tirgus, atrast jaunu darbu var būt izaicinoši jebkurā vecumā. Lai nebūtu jāpiedzīvo stress, ko rada ilgstoši nesekmīgi darba meklējumi, par savu profesionālo un personisko attīstību jārūpējas nepārtraukti. Veidi, kā to darīt, ir dažādi – gan valsts izveidotās mūžizglītības programmas, gan dažādi kursi un studiju programmas, kas pieejamas klātienē un arī attālināti,” atzīst E.Kropa.

Lasi vēl

TOP Komentāri

avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši