Starpība vidējā atalgojumā Rīgā un Daugavpilī pat 46%

Pētījuma rezultāti liecina, ka augstākais vidējais mēneša neto atalgojums ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, farmācija, bet zemākais – izglītība, veselības aprūpe un sabiedriskā ēdināšana. Šajos biznesa sektoros strādājošo vidējais neto atalgojums atšķiras līdz pat 55%.

Salīdzinot pētījuma datus Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās, jāsecina, ka vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 46%. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, bet augstākais – Pierīgā. Salīdzinot pētījuma rezultātus ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, iespējamais “aplokšņu algas” īpatsvars ir vidēji 30% no kopējās darba samaksas.

„Mūsu algu un atlīdzību pētījuma galvenā pievienotā vērtība ir dati, kas atspoguļo reālo darba samaksas apmēru valstī. Pētījuma rezultāti liecina, ka vidēji algas gada laikā ir pieaugušas par 7%, bet atsevišķiem amatiem pieaugums ir pat 20% un vairāk. Lielākās algas starp kvalificētiem speciālistiem joprojām saņem strādājošie IT jomā (īpaši vecākie programmētāji, sistēmu arhitekti), kuru atalgojums nereti pārsniedz vidējā un augstākā līmeņa vadītāju algas. Tāpat salīdzinoši augstas algas saņem finanšu kontrolieri, galvenie grāmatveži, celtniecības projektu vadītāji, būvinženieri, lielo klientu menedžeri, produktu vadītāji. Attiecībā par mazāko algu saņēmējiem – tie ir, piemēram, tādi amati kā medmāsas, sanitāri, skolotāji, viesmīļi, apsargi, glābēji, veikala pārdevēji, kā arī mazkvalificētie strādnieki,” stāsta „CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš.

Papildus mēneša algai saņemto bonusu vidū populārākie ir: bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.), veselības apdrošināšana, uzņēmuma neformālie pasākumi, apmaksātas mobilā tālruņa sarunas un internets, kā arī brīva diena slimības dēļ un elastīgs darba laiks. Tomēr gandrīz katrs sestais no aptaujātajiem atzinis, ka līdz ar mēneša algu nesaņem nekādus papildus labumus.

Komentējot ekonomisko situāciju, ”SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis stāsta: “Neskatoties uz izaugsmes palēnināšanos, šogad algu kāpums turpināsies, kaut kāpums sagaidāms lēnāks nekā pērn. Izmaiņām darba samaksā ir pietiekami spēcīga inerce, kā dēļ to izmaiņas uz ekonomikā novērojamajiem procesiem reaģē ar zināmu aizturi. Līdz ar to izaugsmes palēnināšanās ietekme uz atalgojuma pieauguma tempu atsauksies pakāpeniski. Līdzīgi kā pērn, algu pieaugums nebūs visaptverošs, bet gan vairāk fokusēts uz svarīgāko darbinieku, vai noteiktu darbinieku grupu atalgojuma palielināšanu. Savukārt pirktspējai par labu nāks nodokļu samazinājums un zemā inflācija.”

Latvijas algu un atlīdzību pētījuma 2015 metodoloģija: kvantitatīvā aptauja un kvalitatīvā izpēte

Pētījums norisinājās plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā – Algas.lv. Pētījuma dati tika iegūti no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada februārim, apkopojot informāciju gandrīz par 20 tūkstošiem respondentu.

Papildus kvantitatīvajai metodei tika izmantota arī kvalitatīvā pētniecības metode, “CV-Online Latvia” personāla atlases projektu vadītājiem apzinot darba devējus un noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās.

Biznesa žurnāla “Kapitāls” aprīļa numurā ikviens var iepazīties ar Latvijā strādājošo vidējo atalgojuma līmeni 160 amatu pozīcijās, kas sagrupētas 19 kategorijās, kā arī atalgojuma līmeni dažādos biznesa sektoros un Latvijas reģionos.

“Latvija pagaidām vēl nav tikai Rīga, te ir arī reģionālie centri, par kuriem mums kā vienīgajam žurnālam par biznesu Latvijā ir pastiprināta interese,” uzsver žurnāla “Kapitāls” vadītājs Juris Kabakovs. Viņš atzīst, ka “Latvijas algu un atlīdzību pētījums”, ko veic “CV-Online Latvia”, ir izcili kvalitatīvs lokāli fokusēts produkts, tāpat kā žurnāls “Kapitāls”, un tieši tāpēc tas ir interesants Latvijas uzņēmējiem. “Tā nav tikai lielo darba devēju izpēte. Pētījums tiek veikts arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentos, tāpēc tas ir saistošs ikvienam darba devējam un darba ņēmējam, kas vēlas noskaidrot vidējo atalgojumu dažādos amatos un biznesa sektoros.”