Sporta nozare savākusi 10 000 parakstu platformā “Mana Balss”

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija kopā ar domubiedriem sociālo iniciatīvu platformā “Mana Balss” nedēļas laikā ir sasniegusi 10 000 parakstu aicinājumam valdībai atļaut iedzīvotājiem sportot iekštelpās epidemioloģiski drošos apstākļos arī ārkārtas situācijas laikā. Tas ir svarīgi, pirmkārt, lai iedzīvotāji un bērni uzturētu sevi fiziski un emocionāli labā formā un būtu veseli, otrkārt, tas ir arī treneru, sporta centru un sporta klubu izdzīvošanas jautājums. Tālāk iniciatīva tiks izskatīta Saeimas atbildīgajā komisijā.

Šī aktivitāte ir turpinājums pirms mēneša dibinātās sociālās kustības “Gribu sportot. Tagad” uzsāktajai sporta entuziastu un sportistu iniciatīvai, kuras mērķis ir aicināt valdību ieklausīties nozares viedoklī un pievērst uzmanību sportošanas ierobežojumu nesamērīgumam, salīdzinot ar citu valstu piemēriem.

“Tauta ir paudusi savu nostāju. Esam gandarīti par tik ātru pilsoniskās iniciatīvas sasniegto rezultātu, un tas tikai liecina, ka sabiedrība aicina valdību nekavējoties pārskatīt ierobežojumus, attiecībā uz sporta nozari un sportošanu iekštelpās. Iedzīvotāju parakstu vākšana platformā “Mana Balss” ar nosaukumu “Gribam sportot tagad” ir aicinājums valdībai atļaut notikt individuāliem un grupu treniņiem iekštelpās arī ārkārtas situācijas laikā. Latvijā sporta klubus apmeklē aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju, veicot 12 miljonus apmeklējumu gadā. Tas nozīmē, ka aizliegums sportot iekštelpās palielina saslimstības riskus citām slimībām, tostarp aizliegums sekmē aptaukošanos un veicina depresijas un trauksmes. Mēs aicinām valdību ļaut sabiedrībai sportot epidemioloģiski drošos apstākļos, atbilstoši Covid-19 situācijai valstī piemērojot luksafora modeli atbilstošu sporta nozarei,” atzīst asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Iesniegtā iniciatīva “Mana Balss” paredz rast ilgtermiņa risinājumu, ieviešot atbilstošu luksafora principu tieši sporta nozarei ar jau definētiem ierobežojumiem un risinājumiem drošai sportošanai, atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai. 

Nozare aicina atļaut darboties sporta klubiem un centriem ar līdzīgiem nosacījumiem, kādi tie bija rudenī līdz valdības ieviestajam darbības aizliegumam. Turklāt asociācija ir izstrādājusi pašregulācijas protokolus, kas paredz dažādu ierobežojumu ieviešanu atkarībā no saslimstības rādītājiem valstī. Piemēram, nodrošināt individuālu treniņu procesu bez tieša kontakta ar citiem, kā arī grupu nodarbību apmeklētāju skaita samazināšana, aprēķinot noteiktu kvadtrātmetru skaitu uz vienu personu.  Šis asociācijas piedāvātais risinājums nav peļņas gūšanas jautājums, bet pagaidu risinājums, lai uzturētu nozari pie dzīvības un sniegtu neatsveramu atbalstu sabiedrībai fiziskā un psiholoģiskā ziņā.

Zinātnieki pasaulē ir nākuši klajā ar vairākiem pētījumiem, kas pierādījuši, ka inficēšanās ar vīrusu draudi sporta klubos ir minimāli – IHRSA pētījumā secināts, ka no 2 miljoniem apmeklējumu saslimstības rādītājs ir 0,02% gadījumos.

Asociācija norāda, ka sporta nozare ir bijusi ļoti apzinīga epidemioloģisko pasākumu ievērošanā un pacietīga valdības lēmumu izpildītāja, bet sporta klubi ilgāk vairs nevar izturēt pilnīgu darbības pārtraukšanu. Citas valstis nozares darbības pārtraukšanu izvēlas tikai kā īslaicīgu risinājumu ātra mērķa sasniegšanai. Ja rezultāts netiek sasniegts, tad ir jāmeklē ilgtspējīgāki risinājumi, lai nozare varētu eksistēt un vienlaikus ievērot augstus epidemioloģiskos drošības pasākumus. 

Sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta kopš decembra, un tās darbība bijusi ierobežota praktiski visu laiku kopš pandēmijas sākuma valstī. Ja pērn visa gada griezumā asociācijas biedru zaudējumi sasniedza  554,5 tūkstošus eiro, tad šobrīd zaudējumu apmērs ir pieaudzis līdz nepilnam pus miljonam eiro mēnesī!!! Janvārī asociācijas biedru zaudējumi sasniedza 412,5 tūkstošus eiro, bet valsts atbalsts ir bijis trīs reizes mazāks par zaudējumiem – tikai 140,4 tūkstošus eiro, turklāt no tiem 100 tūkstošus eiro veido grants vienam uzņēmumam. Šī gada janvārī sporta klubu ienākumi veidoja 14,6 tūkstošus eiro, tikmēr uzturēšanas izmaksas – 427,2 tūkstošus eiro.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija atzīst, ka nozares apgrozījums jau 2020.gadā samazinājās par 40%. Salīdzinājumam 2019. gadā tas bija 25 miljoni eiro, bet nomaksātie nodokļi budžetā – vairāk nekā 5,3 miljonus eiro. Nozarē nodarbināti vairāk nekā 1500 darbinieku – sporta, fitnesa treneri un administratīvais personāls. 

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar