Skursteņi jātīra tagad, lai apkures sezonā nenāktos piedzīvot postošu ugunsnelaimi

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) ik gadu par uguns izraisītām nelaimēm dzīvokļos un privātmājās atlīdzībās izmaksā ap 2 miljoniem eiro. Šī gada pirmajos piecos mēnešos par ugunsnelaimju izraisītiem zaudējumiem BALTA jau saņēmusi atlīdzību pieteikumus vairāk nekā miljons eiro apmērā. Turklāt, ja iepriekšējos gados vidējā atlīdzība svārstījās ap 10 000 eiro, šogad uguns nodarītie bojājumi ir kļuvuši apjomīgāki un vidējā atlīdzība jau pārsniedz 15 000 eiro. Ugunsgrēkus galvenokārt izraisa elektrības, apkures sistēmu un sadzīves negadījumi. Apdrošinātājs atgādina – šobrīd, kad noslēgusies apkures sezona, ir īstais laiks, lai parūpētos par sava mājokļa apkures sistēmu drošību. 

Sodrēju degšana dūmvadā ir viens no biežākajiem apkures sistēmu ugunsnelaimju cēloņiem. Uzkrājoties sodrējiem, dūmvada šķērsgriezuma laukums samazinās pat trīs reizes. 

Aizdegoties degšanas produktiem – sodrējiem, darvai, pelniem un kvēpiem, dūmvadā veidojas ārkārtīgi augsta temperatūra – aptuveni 1000–1200 oC, kas ir vairākus simtus grādu augstāka par dūmvadu ražotāju paredzēto. Dūmvads tiek būvēts dūmgāzu izvadīšanai, nevis degšanas procesam tajā. Līdz ar sodrējiem sadeg arī dūmvads, radot risku aizdegties visai ēkai. 

Tāpat nereti ugunsgrēkus izraisa nepareizi izbūvēta apkures ierīce un dūmvads, to nolietojums vai mehāniski bojājumi, pārkurināšana, neatbilstoša kurināmā materiāla un aizdedzināšanas paņēmienu izvēle vai degtspējīgu materiālu atrašanās apkures ierīces tiešā tuvumā.

“Šādu ugunsnelaimju izcelšanos aizkavēt spētu atbildīgāka attieksme no māju īpašnieku puses, regulāri nodrošinot dūmvada tīrīšanu un tā tehnisko pārbaudi un nenovietojot viegli uzliesmojušus priekšmetus blakus apkures sistēmām, piemēram malku vai briketes pie pašas kurtuves. Labi zināmais teiciens “taisi ratus ziemā, bet ragavas vasarā” praksē darbojas reti, taču attiecībā uz dūmvadu apkopi būtu īsti vietā. Tieši šobrīd, apkures sezonas beigās, skursteņslauķi ir vismazāk noslogoti darbos un visvieglāk pieejami. Uzaicinot skursteņslauķi šajā periodā, tam būs pietiekami daudz laika veikt jūsu apkures ierīču drošības novērtējumu un to apkopi. Ja apkures ierīcei vai dūmvadam būs vajadzīgs remonts vai citi uzlabojumi, priekšā ir vasaras mēneši, kuru laikā tos var bez steigas īstenot,” iesaka Līva Bogdanova, BALTA Fiziskā īpašuma produktu vadītāja. 

Netīrīti vai nekvalitatīvi dūmvadi ik gadu ir iemesls simtiem postošu ugunsgrēku privātajā īpašumā ar nopietniem finansiālajiem zaudējumiem un diemžēl arī ar letālām sekām. Apdrošināšanas sabiedrībā BALTA lēš, ka netīrīti dūmvadi ir iemesls vismaz ceturtajai daļai ugunsnelaimju. Apsekojot notikuma vietu, ekspertiem bieži vien uzreiz ir skaidrs – no tām varētu izvairīties, ja vien mājas īpašnieks būtu savlaicīgi parūpējies par apkures sistēmas pārbaudi un dūmvada tehnisko apkopi. 

Lai nākamo apkures sezonu sagaidītu, bet, galvenais, arī pavadītu ar mierīgu sirdi, apdrošinātājs atgādina, ka ir jāveic savlaicīga un regulāra dūmvada tehniskā stāvokļa novērtēšana un apkope. Katram dūmvadam, atkarībā no tā materiāla, ir savs ekspluatācijas termiņš. Laika gaitā dūmvados var veidoties mikroplaisas, kas apdraud ēkas drošību, un, regulāri veicot tā tehnisko novērtējumu, ir iespēja nelaimi novērst. Dūmvada tehniskā stāvokļa novērtējumu var sniegt jomas speciālisti.

“Dūmvada tīrīšanu var veikt paši privātmāju īpašnieki, ja vien tiem ir nepieciešamais aprīkojums un zināšanas. Tomēr drošāk būtu izsaukt sertificētu skursteņslauķi, kurš spēs sniegt profesionālu vērtējumu. Ja neesat ēku cēluši pašu spēkiem vai nejūtaties droši par dūmvada attālumu no degtspējīgām konstrukcijām, vasaras sākums ir īstais laiks, lai to pārbaudītu. Pat ja attālumi, kuri norādīti Ministru kabineta noteikumos Nr. 238, nav ievēroti, mūsdienās ir pieejams plašs materiālu klāsts, ar kuru palīdzību, apšujot ēkas konstruktīvos elementus vai dūmvadu, ir iespējams šo nepilnību labot un pasargāt sevi no ugunsnelaimes,” atgādina BALTA Fiziskā īpašuma produktu vadītāja Līva Bogdanova.

 Tāpat ikvienam ēkas īpašniekam jāpārliecinās, ka kurtuvei apkārt ir droša vide un viegli uzliesmojoši materiāli (papīrs, skali, malka, briketes, dvieļi utt.) netiek uzglabāti tās priekšā vismaz 1,2 metru un sānos 0,5 metru attālumā. Savukārt ja ēkai virs dūmvada izejas ir uzstādīts jumtiņš, jāpārliecinās, ka šis jumtiņš tiešām drīkst tur atrasties un labuma vietā neradīs lielāku postu, jo saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija” ne visiem dūmvada tipiem ir pieļaujama šādu jumtiņu uzstādīšana. 

Foto: publicitātes