Sabiedrības izpratne par piekrastē sastaptajiem ronēniem uzlabojas

Cilvēku izpratne par to, ka roņu mazuļu atrašanās pludmalē pavasarī ir normāla parādība un kā jārīkojas, sastopot mazos ronēnus, pakāpeniski uzlabojas, secina Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde), apkopojot šopavasar saņemto zvanu statistiku.

“Raksturojot aizvadīto sezonu, varam secināt, ka izpratne ir krietni uzlabojusies. Sabiedrība sāk pieņemt, ka roņi pavasarī Latvijas piekrastē ir normāla parādība un iemesls satraukumam ir tikai tad, ja dzīvnieks ir acīm redzami ievainots. Par cilvēku izpratnes pieaugumu un iejūtību liecina arī fakts, ka konstatēts krietni mazāk suņu sakostu roņu. Tāpat cilvēki respektējuši aicinājumu nedalīties ar sastapto roņu attēliem sociālajos tīklos, lai nevilinātu pārlieku lielas cilvēku masas uz pludmali laikā, kad ronēniem vajadzīgs miers atpūtai un spēku atgūšanai,” atzīst Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāja Agnese Balandiņa.

Līdz 26.aprīlim no Latvijas iedzīvotājiem saņemti 230 zvani par jūras krastā šajā pavasarī sastaptajiem ronēniem, lielākā daļa no tiem –  no Pierīgas pludmalēm, kur tradicionāli ikdienā uzturas vairāk cilvēku. Četri savainotie ronēni nogādāti Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, kur speciālistu aprūpē ārstē savainojumus, atgūst spēkus, lai veiksmīga scenārija gadījumā paaugoties tiktu palaisti atpakaļ Baltijas jūrā. 

Rīgas līča pludmalē ik gadu martā un aprīlī ir sastopami roņu mazuļi, kas pasaulē nākuši Igaunijas piekrastē. Dabā paredzētā roņu dzimšanas vieta ir dreifējošs vai piekrastes ledus gabals. Roņu mammas un to mazuļi uz ledus gabaliem normālās ziemās ir ierasta parādība. Lai arī cilvēkiem ir vēlme ronēnus “glābt”, vislabākā palīdzība ir tos vienkārši netraucēt un netuvoties, bet savus mājas mīluļus pastaigu laikā piekrastē turēt pavadā.

Pludmalē sastaptie ronēni bieži vien var šķist bezpalīdzīgi, par ko arī liecina saņemtie zvani par it kā novārgušiem un pat mirušiem ronēniem, tomēr pēc apsekošanas izrādās, ka ar tiem viss ir kārtībā un ronēns vienkārši atpūšas. Lai pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību, pārvaldes speciālisti izvērtē katru situāciju –  ja ronēns ir pietiekami veselīgs, speciālisti to atstāj turpat pludmalē, savukārt, konstatējot būtiskus savainojumus, roņu mazulis atlabšanai var tikt nogādāts uz zooloģisko dārzu. 

Ronēniem cilvēku palīdzība ir nepieciešama tikai tad, ja tie ir bīstami savainoti, suņu sakosti vai ļoti novārguši.  Šādos gadījumos iedzīvotājiem pašiem glābt dzīvniekus nav atļauts, jo tādējādi tiek apdraudēta gan ronēna, gan glābēja veselība.  

Lai skaidrotu, kāda ir pareiza rīcība, liedagā pamanot roņu mazuli, pārvalde daudzviet piekrastē izvietojusi informatīvos plakātus. Sabiedrības informēšanā iesaistījušās arī piekrastes pašvaldības nodrošinot gan iedzīvotāju apziņošanu, gan arī pašvaldības policijas patruļas, lai novērstu, ka pludmalē suņi tiek palaisti izskrieties savā vaļā bez pavadas, tādējādi apdraudot mazos ronēnus. 

Foto: publicitātes