Pieņem likumu par tiesībām un pienākumiem ārkārtējās situācijas laikā

Saeima piektdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību. Ar likumu noteikti valsts institūciju darbības pamatprincipi un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumi valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai.

Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību.

Ar likumu noteikts, ka valsts institūcijām darba organizācija būs jāveic tā, lai pēc iespējas nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un izpildītu uzdevumus, pastiprināti jākoordinē sava darbība un savstarpēji jāsadarbojas, kā arī darba organizācija jāpielāgo ārkārtējās situācijas apstākļiem, piemēram, ierobežojot tiešus savstarpējos kontaktus, ievērojot attālinātu darba režīmu un strādājot elektroniskajā vidē.

Likums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā iesniegumu administratīvā akta izdošanai varēs iesniegt tikai rakstveidā. Rakstveida forma ietver gan pašrocīgi parakstītu dokumentu, gan elektronisku dokumentu, kas atbilst Elektronisko dokumentu likumam.

Tāpat, ņemot vērā, ka valstī ir noteikta virkne piesardzības pasākumu Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai, kas saistīti ar nepieciešamību personām ievērot sociālo distancēšanos maksimāli izvairoties no tieša klātienes kontakta personu starpā, tiek paredzēts, ka tiesā nozīmētās mutvārdu tiesas sēdes tiks skatītas klātienē tikai tajās lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību. Vienlaicīgi tiek paredzēts, ka civillietās tiesai ir tiesības noteikt iepriekš noteikto mutvārdu lietas izskatīšanu rakstveidā, ja ir iespējams pilnvērtīgi nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un ja tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Gan par tiesas sēžu pārcelšanu, gan par pieņemto lēmumu iepriekš mutvārdos paredzēto lietu turpmāk izskatīt rakstveida procesā tiesai ir pienākums informēt procesā iesaistītās personas.

Ar likumu tiek pārtraukta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu, izņemot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušām personām krīzes centros un bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai krīzes centrā, kā arī personu bez dzīvesvietas īslaicīgu izmitināšanu patversmē un naktspatversmē.

Tāpat paredzēts, ka pašvaldībai nekavējoties jānodrošina bērna aprūpe bērnu aprūpes iestādē vai citās telpās, kuras ir pielāgotas bērnu īstermiņa aprūpei, pēc vecāka lūguma, ja vecāks ir saslimis ar Covid-19 un nav iespējams nodrošināt bērna atrašanos drošos apstākļos pie otra vecāka, radiniekiem vai citām bērnam tuvām personām.

Likums arī nosaka, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) uz laiku, kamēr valsts teritorijā ir spēkā ārkārtējā situācija, ir tiesības nodarbināt personas, kuras saņem izdienas pensijas atbilstoši NMPD neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumam, vienlaikus saglabājot personām arī piešķirto izdienas pensiju.

Lai novērstu ārkārtējās situācijas radīto seku ietekmi uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbību, visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš ar likumu tiek pagarināts par sešiem mēnešiem. Savukārt izglītības iestādēm, kam akreditācijas termiņš beidzas laika posmā līdz šī gada 31.augustam, tas pagarināts līdz 31.decembrim.

Ar likumu regulēti arī vairāki citi jautājumi, tostarp nosakot nosacījumus, ar kādiem pašvaldības domes un komiteju sēdes var notikt attālināti.

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Saeimas Preses dienests

Foto: ilustratīvs