Pētījums: Latviešiem ir visaugstākie mentālās atvērtības rādītāji Latvijā

Pētījumā piedalījās 1001 respondents – latvieši, krievi, baltkrievi, lietuvieši, poļi, ukraiņi, ebreji un čigāni visā Latvijā. Respondentu viedokli par citu kultūru pārstāvjiem, neatkarīgi no tautības, visvairāk ir ietekmējusi aptaujāto personīgā pieredze, kam seko draugu un ģimenes locekļu ietekme, savukārt, politiķu un plašsaziņas līdzekļu ietekmei ir maza loma.

58,14% respondentu norādīja, ka viņiem nebūtu iebildumu, ka citas kultūras pārstāvis kļūtu par viņu ģimenes locekli. Respondentiem tika jautāts arī tas, vai viņiem nebūtu iebildumu, ja citas kultūras pārstāvis būtu viņu biznesa partneris, – 72,53% aptaujāto norādīja, ka viņiem nebūtu iebildumu. Uz jautājumu, vai nebūtu iebildumu, ja citas kultūras pārstāvis strādā vai studē kopā ar respondentu, 72,82% aptaujāto atbildēja, ka nav iebildumu. Apgalvojumam – man nav iebildumu, ja citas kultūras pārstāvis dzīvo man kaimiņos – piekrita 63,64% aptaujāto.

Respondentiem tika piedāvāta virkne dažādu apgalvojumu, kas saistīti ar atvērtību un spēju pieņemt citas kultūras pārstāvjus:

– 76,92% aptaujāto nevēlas, lai citas rases pārstāvis nes Latvijas Dziesmu svētku karogu;

– 59,75% respondentu būtu iebildumi, ja citas kultūras pārstāvis būtu viņu interešu pārstāvis parlamentā;

– 56,45% aptaujāto nepiekrīt, ka atvērtas robežas vairo vispārējo labklājību;

– 74,23% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka nācijas pastāvēšana nākotnē ir atkarīga no nācijas piederīgajiem;

– 75,22% respondentu uzskata, ka komunikācija ar citu kultūru pārstāvjiem veicina pašizaugsmi.

Tika aprēķināts mentālās un fiziskās atvērtības indekss dažādu tautību Latvijas iedzīvotājiem. Kā var redzēt attēlā, dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem fiziskas atvērtības indekss ir augstāks nekā mentālās atvērtības indekss. Augstākais fiziskā atvērtības līmenis ir Latvijā dzīvojošajiem baltkrieviem, savukārt, viszemākais – latviešiem. Visaugstākie mentālās atvērtības līmenis ir latviešiem, bet zemākais – poļiem.

“Pētījums apliecināja, ka mēs esam atvērti starpkultūru komunikācijai,” vērtē Biznesa augstskolas Turība asoc. profesors Andris Pētersons. “Tajā pašā laikā esam visai egoistiski. Pirmajās vietās Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no tautības, ir personiskās, nevis sabiedriskās vērtības, – ģimene, veselība un darbs. Nacionālā identitāte ir pārsteidzoši zemā vietā Latvijas iedzīvotāju vērtību sistēmā. Tas ir bīstami,” piebilst A.Pētersons.