Personāla vadībā šogad dominēs pieejamā darbaspēka maksimāli efektīva izmantošana

Dažos pēdējos gados piedzīvotās izmaiņas uzņēmumu darba organizēšanā kombinācijā ar izaicinājumiem darba tirgū ievieš būtiskas korekcijas cilvēkresursu vadībā. Šogad jau iezīmējušās vairākas tendences, kas gada gaitā tikai pieņemsies spēkā. Tās skar kā darba procesu organizēšanu, tā vadības un darbinieku attiecības.

Uzņēmuma izaugsmes efektivitāte

Darba produktivitāte ir desmitgadēm ilgi piesaukta frāze, ar to saprotot maksimāli efektīvu cilvēkresursu izmantošanu. Tomēr tagad šis termins iegūst jaunu nokrāsu, kam pamatā ir intensīvā automatizācija un mākslīgā intelekta ienākšana uzņēmumu ikdienas darbā. Rutīnas procedūras aizvien vairāk tiek nodotas viedu mašīnu un risinājumu pārziņā, dokumenti tiek digitalizēti un automātiski apstrādāti. Cilvēki netērē laiku datu ievadīšanai, analizēšanai un atskaišu gatavošanai, bet gan liek lietā visas zināšanas un radošumu, lai mākslīgā intelekta risinājumu sagatavotos secinājumus pārvērstu uzņēmuma izaugsmei noderīgos lēmumos. No šīs tendences izriet nākamā.

Darbinieku pārkvalificēšana

Jau kopš mākslīgā intelekta pirmajām pastāvēšanas dienām cilvēki tiek biedēti, ka roboti atņems viņiem darbu. Viedas mašīnas patiešām iespaidos darba tirgu, taču citādā veidā. Tās uzņemsies rutīnas darbus un pamudinās darbiniekus pārkvalificēties vai paaugstināt kvalifikāciju, lai tie varētu strādāt profesijās ar augstāku pievienoto vērtību vai arī iemācītos darīt to, kas attiecīgajam uzņēmumam visvairāk nepieciešams. Ar anglisko nosaukumu upskill-reskill apzīmētā tendence būtībā nozīmē, ka uzņēmumi retāk meklēs specifiska amata speciālistu darba tirgū, bet biežāk centīsies to atrast savā kolektīvā un apmācīt jaunās prasmes.

Vadītājs kā treneris

Toksiskie bosi, kuri burtiski «izsit» no darbiniekiem vēlamo rezultātu, nerūpējoties par viņu emocionālo stāvokli, pamazām tiek aizslaucīti vēsturē. Darba tirgū ienākošā Z paaudze nepacieš netolerantu vadības stilu, tādēļ uzņēmuma īpašniekiem drīz vien nākas izvēlēties starp «vecās skolas» vadītāju un jaunās paaudzes kolektīvu.

«Pie tam vadītājam vairs nepietiek iejūtīgā un pretimnākošā manierē stūrēt darbiniekus uz biznesa mērķu izpildi. Viņam arī jākļūst par darbinieku mentoru un treneri, kura uzdevums ir kopā ar katru padoto izplānot viņa karjeras izaugsmi, identificēt apgūstamās prasmes un rūpēties par mērķu sasniegšanu. Vienlaikus vadītājam jāturpina gādāt, lai līdz ar darbiniekiem augtu pats uzņēmums,» tendenci ieskicē biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš. 

Labi darbiniekiem, labi uzņēmumam

Iepriekšējā aktualitāte cieši sasaucas ar vēl vienu nozīmīgu tendenci – darba devēju un darba ņēmēju simbiozi. Proti, darba devējs rūpējas par darbinieku fizisko un emocionālo labbūtību, un pretī saņem lojalitāti un motivētu darba spēku. Tā ir situācija, kurā ieguvēji ir abi. Lai arī šāds modelis šķiet pašsaprotams, iepriekšējās desmitgadēs nemaz nebija daudz uzņēmumu, kuri patiesi rūpējās par to, lai strādājošie darba vietā justos labi. Tā vietā dominēja vēsas biznesa attiecības – mēs maksājam, jūs strādājat. 

Ikvienas rokas noder

Demogrāfijas tendences pasaulē pamazām noved pie vēl vienām fundamentālām izmaiņām, kas īpaši aktuālas kļūst pēc 3-5 gadiem. Proti, ja agrāk darba devēji bez sirdsapziņas pārmetumiem atbrīvojās no pirmspensijas vecuma cilvēkiem vai šķiroja darbiniekus pēc citiem neobjektīviem kritērijiem, tad sabiedrības novecošana un darba roku trūkums liek paplašināt skatījumu uz iesaistāmo darbinieku loku. Vecums, dzimums, darba pieredze un citi kritērija vairs nebūs tik strikti, pretējā gadījumā izredzes piesaistīt nepieciešamo darbinieku skaitu dramatiski saruks. 

Foto: freepik.com

TOP Komentāri

avatar