Pasaules nieru vēža pacientu dienā Rīgā atklāts simbolisks Emociju dārzs

Nieru vēzis ir viens no desmit pasaulē visbiežāk sastopamajiem vēža veidiem, kas pacientiem un viņu tuviniekiem rada milzīgu psiholoģisku spriedzi. Lai veicinātu sabiedrības informētību par iespējamo saslimstību, diagnozi un ārstēšanas iespējām, jau piekto gadu visā pasaulē tiek atzīmēta Nieru vēža pacientu diena. Šogad tās uzmanības centrā – mudinājums runāt par savām emocijām, tāpēc 17. jūnijā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā uz vienu dienu atklāts simbolisks Emociju dārzs ar mērķi palielināt izpratni par psihosociālajiem jautājumiem, ar kuriem saskaras nieru vēža pacienti.

Ik gadu nieru šūnu karcioma skar ap 400 000 jaunu pacientu. Dzīve ar nieru vēzi pacientiem un viņu tuviniekiem rada milzīgu psiholoģisku spriedzi. Kā liecina Starptautiskās nieru vēža koalīcijas (IKCC) veiktā aptauja (IKKC Global Patient Survey, 2018), 96% cilvēku, kuriem diagnosticēts nieru vēzis, piedzīvo nomāktību, depresiju, miega traucējumus un vēlmi izolēties no sabiedrības, un divas trešdaļas cilvēku nav gatavi dalīties sajūtās ar tuviniekiem, jo nevēlas viņus apgrūtināt vai jūtas neērti, runājot par savām emocijām.

Kā liecina pacientu un ārstu pieredze, sabiedrība kopumā slikti izprot šo slimību, nereti liekot cilvēkiem justies izolētiem un nedzirdētiem. Tāpēc šogad Pasaules nieru vēža pacientu dienas mērķis ir atgādināt – mums ir jārunā par to, kā mēs jūtamies. Pēc globālās biofarmācijas kompānijas Ipsen iniciatīvas Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā atklātais Emociju dārzs 17. jūnijā kļuva par vietu, kur nieru vēža slimnieki, ārsti, eksperti un draugi varēja atklāti sarunāties par slimības fiziskajiem un emocionālajiem aspektiem.

“Neviens nav gatavs dzirdēt diagnozi “vēzis”, un tas ir milzu pārbaudījums gan pacientam, gan tuviniekam. Kopš 2009. gada īstenojot psihosociālās rehabilitācijas programmas onkoloģijas pacientiem un viņu tuviniekiem, esam secinājuši, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem, ar ko saskaras pacients, – kā par notiekošo runāt ar tuviniekiem. Šajā brīdī ir svarīgs gan psihoemocionālais atbalsts, gan izpratne gan par slimību un tās gaitu,”  norāda Gunita Berķe, pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja.

Vēža diagnozi Latvijā ik gadu nosaka aptuveni 6000 cilvēku, tomēr precīzu skaitu, cik no tiem ir nieru vēža gadījumu, grūti pateikt, jo Latvijā šāda uzskaite jau vairākus gadus netiek veikta. Provizoriski tie varētu būt ap 400 jaunu pacientu gadā. Ar nieru vēzi visbiežāk saslimst cilvēki pēc 65 gadu vecuma, biežāk vīrieši. Ja nieru vēzi  diagnosticē agrīni, izdzīvošanas rādītājs ir 93%. Visbiežāk nieru vēža gadījumus atklāj urologi.

Aizvadītais gads ir atstājis būtisku nospiedumu onkoloģijas pacientu aprūpē. Covid-19 ietekme – izolācija, sociālā atbalsta zaudēšana, palielināts finansiālais stress un veselības neaizsargātība – ir padarījusi šo gadu īpaši grūtu tiem, kuru ikdiena rit ar nieru vēža diagnozi. Viena no vissvarīgākajām vēža slimnieku problēmām ir ārstniecības pieejamība. Lai saņemtu pamata ārstniecības pakalpojumus, pacientiem jācīnās ne tikai ar pašu slimību un negatīvo emocionālo fonu, bet arī ar sistēmu kopumā. Pieejamības problēma pasliktina pacienta jau tā kritisko emocionālo stāvokli.

“Covid-19 pandēmijas ietekmē padziļinājušās ārstniecības pieejamības problēmas – gaidīšanas rindas uz operācijām, ķīmijterapiju un staru terapiju, kas pacientu emocionālo stāvokli padara vēl smagāku. Pretvēža medikamentu pieejamība nieru vēža pacientiem atpaliek no citām Eiropas valstīm – tēlaini izsakoties, kamēr bagātajās valstīs brauc ar auto no luksusa klases saloniem, Latvijas iedzīvotājiem jāiztiek ar Rumbulā nopirktiem lietotiem auto,” stāsta PSKUS onkologs Viktors Kozirovskis.

Ikvienam, kurš saskāries ar ļaundabīgu audzēju, ir pieejama valsts apmaksāta psihosociālās rehabilitācijas programma, par kuru tuvāka informācija atrodama www.dzivibaskoks.lv.

Foto: publicitātes