Noskaidrots, kas visvairāk apgrūtina autovadītājus pilsētā

Mūžīgais rīdzinieku jautājums – kur novietot automašīnu, atgriežoties no darba vai dodoties ikdienas gaitās pilsētā? 5 no 10 Rīgas un Jūrmalas iedzīvotājiem uzskata, ka viens no galvenajiem apgrūtinājumiem, izmantojot auto pilsētā, ir automašīnas novietošana pēc brauciena. Savukārt 72 % uzsver, ka stāvvietu ir par maz, liecina “Bolt Drive” veiktā aptauja sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Atteikšanās no privātās automašīnas uzturēšanas par labu koplietošanas un citu mobilitātes rīku izmantošanai varētu šo problēmu risināt ilgtermiņā.

Veicot pētījumu par auto lietošanas paradumiem Rīgā un Jūrmalā iezīmējās apburtais loks – lielākā daļa autovadītāju katru reizi pavada vismaz piecas un vairāk minūtes meklējot atbilstošu autostāvvietu. Turklāt tas nav vienīgais apgrūtinājums, pārvietojoties ar auto pilsētā, autovadītāji norāda uz tādām neērtībām kā satiksmes sastrēgumi (67 %); augstas degvielas cenas (52 %); augstas autostāvvietu cenas (32 %) un augstas automašīnas uzturēšanas cenas (20 %). Tajā pašā laikā galvenie privātās automašīnas uzturēšanas iemesli ir tieši fleksibilitāte un pārvietošanās ērtums. Latvijā pēdējo desmit gadu laikā automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem palielinājies no 299 līdz 369 automašīnām, liecina Eurostat^[1] dati, un šiem skaitļiem ir tendence pieaugt.

“Tā ir absurda situācija, kad jāpavada vairākas stundas stāvot sastrēgumā, bet nonākot galamērķī, nav kur auto novietot – īpaši šī problēma ir pamanāma pilsētas centrā un daudzdzīvokļu māju rajonos. Mašīnu daudz – vietas maz. Problēmas apjoms parāda, ka par saviem transporta paradumiem jādomā individuāli, nevis jācer, ka situāciju atrisinās pašvaldība vai jaunas daudzstāvu autostāvvietas. Mūsdienās ir pieejami ekonomiski ilgtspējīgāki un ērtāki risinājumi, kas ļauj aizstāt privāto auto – vai tas būtu koplietošanas auto, kura izmantošanas efektivitāte ir vismaz 3 reizes lielāka nekā privātajam auto vai kopbraukšanas pakalpojumi, kā arī sabiedriskais transports. Ir laiks pajautāt sev – ko es gribu redzēt savā pagalmā – automašīnu rindu vai parku, bērnu laukumiņu un zaļo zonu,” secina Fēlikss Igaunis, “Bolt Drive” operāciju vadītājs Latvijā.

Vairāk nekā ⅓ aptaujāto pavada tikai 4 vai vairāk stundas nedēļā (38 %) braucot ar automašīnu, pārējie autovadītāji brauc vēl retāk. Kad automašīna netiek izmantota, tā ir novietota uz ielas vai stāvvietā. Ar katru brīdi, kad auto netiek izmantots, krītas tā vērtība – jo mazāk kilometru tiek nobraukti, jo dārgāks ir katrs no tiem. Pētījuma autori norāda, ka automašīnu skaita pieaugums rada ne tikai neērtības pilsētnieku ikdienā, bet arī lieki noslogo infrastruktūru. Tāpēc ir jāmeklē risinājumi, kā saglabāt automašīnas priekšrocības, atsakoties no privātā auto uzturēšanas apgrūtinājumiem, kas ar to saistīti.

Pilsētas visā pasaulē jau gadu desmitiem ir veidotas automašīnām, nevis cilvēkiem, kas tajās dzīvo. “Bolt Drive” dati liecina, ka automašīnu samazināšana uz ielām pat par 25 % radītu videi draudzīgākas pilsētu teritorijas, kas nodrošinātu labāku dzīves pieredzi cilvēkiem, kuri tajās dzīvo. Tas nozīmē mazāk negadījumu, mazāk laika, kas pavadīts sastrēgumos, mazāk emisiju, un tīrāku gaisu.

Par pētījumu

“Bolt Drive” sadarbībā ar pētījumu centru SKDS pagājušā gada septembrī aptaujāja 775 Rīgas un Jūrmalas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem, kuriem ir autovadītāja apliecība.

^[1]https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ROAD_EQS_CARHAB/default/table?lang=en&category=road.road_eqs

Attēls: publicitātes