Neprofesionāla un sasteigta reforma grauj dabas aizsardzības nozari

Dabas aizsardzības pārvaldes  augstākās amatpersonas ir nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam un premjeram Krišjānim Kariņam, vēršot uzmanību uz neprofesionālu, sasteigtu par dabas aizsardzību atbildīgās iestādes reorganizāciju, kas nevis argumentēti un izvērtēti pilnveido sistēmu, bet gan, neievērojot jebkādus labas pārvaldības principus, grauj dabas aizsardzības nozari.

Šīs nedēļas sākumā Dabas aizsardzības pārvalde saņēma Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrijas rīkojumu, ar kuru Pārvaldei uzdots piecu darba dienu laikā apzināt visus resursus, kas nododami Valsts vides dienestam, lai tas turpmāk pārņemtu tādus Pārvaldes uzdevumus kā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrole, atļauju izsniegšana,, kā ari saskaņojumu sniegšanu dabas aizsardzības jomā.

Šāda steiga ir neizprotama un rada nopietnas bažas par patiesajiem rīcības motīviem un apdraud dabas aizsardzības nozari.

Lai gan Dabas aizsardzības pārvaldē, tāpat kā ikvienā valsts pārvaldes iestādē, ir nepieciešama iekšējo procesu pilnveide, lai virzītos uz efektīvas valsts pārvaldes modeli, šādiem procesiem jānotiek konstruktīvi un izsvērti. Ir jābūt adekvātam politikas plānošanas un pārmaiņu vadības procesam,  jāveic situācijas analīze, definējot konkrētas problēmas, kuras paredzēts risināt ar pārmaiņām, iespējamos un alternatīvos risinājumus, pārmaiņu mērķus, ieguvumus, ietekmes izvērtējumu.

Šāds konstruktīvs darbs līdz šim nav noritējis, tādēļ Pārvaldes vadošie darbinieki lūdz plānot un īstenot caurspīdīgu un adekvātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestāžu reorganizāciju, kur lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz ieguvumu un risku izvērtējumu un argumentētiem lietderības apsvērumiem.

Patlaban ir svarīgi nepieļaut dabas aizsardzības sistēmas graušanu ar nepārdomātiem lēmumiem un politiskiem uzstādījumiem un organizēt jēgpilnu un profesionālu darba grupas darbu, kurā tiek iesaistīts nevalstiskais sektors un notiek vispusīga iestāžu funkciju izvērtēšana, tai skaitā izvērtējot jau līdz šim sniegtos Dabas aizsardzības pārvaldes priekšlikumus, pirms tiek pieņemti kādi lēmumi.

Jāuzsver, ka pašas ministrijas 2017. gadā veiktā audita ziņojumā ir norādīts, ka “netiek atbalstīta visas vides un dabas kontroles nodošana Vides valsts dienestam, jo tādējādi netiks pietiekami efektīvi nodrošināta vides un dabas kontroles funkcijas īstenošana. Kontroles funkcija būs efektīva, ja par kontroli būs atbildīga katra iestāde savā jomā – atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

Kontrole nav atdalāma no politikas ieviešanas un atrodas ciešā sasaistē ar citām Pārvaldes funkcijām un uzdevumiem. Bez kontroles funkcijas būs apgrūtināta galveno Pārvaldes funkciju realizēšana – īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšana, sugu un biotopu aizsardzības politikas īstenošana un iestādes pārvaldīšanā nodoto valsts nekustamo īpašumu un infrastruktūras apsaimniekošana.

Dabas aizsardzības pārvalde ir izveidota 2002. gadā, bet 2009. gadā to paplašināja, pievienojot Nacionālo parku un rezervātu administrācijas un Pārvalde kļuva par plašu vadošo iestādi dabas aizsardzības jomā, kas patlaban ir atbildīga par tādām jomām kā sugu un biotopu aizsardzība, Nacionālo parku darbības nodrošināšana, dabas izglītība, vienotas dabas aizsardzības politikas īstenošana, uzraugot dabas aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu. Pārvaldes atbildības lokā ir visas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas  Latvijā, tajā skaitā visi Latvijas Nacionālie parki un rezervāti – Slīteres Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Gaujas Nacionālais parks un Rāznas Nacionālais parks, Grīņu dabas rezervāts, Moricsalas rezervāts, Teiču dabas rezervāts un Krustkalnu dabas rezervāts.

Informācija sagatavota Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieku vārdā

Foto: ilustratīvs