Nelāčo ar digitālo pēdu – tā paliks uz visiem laikiem

Puse Latvijas jauniešu ievieto sociālajos tīklos svarīgāko informāciju par sevi – dzimšanas dienu, ģimenes locekļu vārdus un skolu, katrs trešais atzīmē savu atrašanās vietu un teju ½ ir kaut reizi sūtījuši sevi apkaunojošu foto draugam privātā sarakstē, secināts Samsung Skola nākotnei veiktajā aptaujā. Noslēdzot izglītības programmu “Skolēna Digitālais IQ”, eksperti aicina aizdomāties un novērtēt, kādu digitālo pēdu atstājam virtuālajā vidē un kādus riskus ar to sev radām.

“Gandrīz puse jauniešu pētījumā atzīst, ka ir tikuši apvainoti vai aizskarti sociālajos tīklos, piemēram, ar nepatīkamu komentāru vai foto. Tikpat daudzi ir nožēlojuši kādu savu internetā publicētu foto vai ierakstu. Tas nozīmē, ka ar digitālās pēdas riskiem jaunie cilvēki saskaras jau patlaban, nerunājot par potenciālajiem draudiem, kā piemēram, ietekmi uz karjeras izaugsmi vai interneta uzbrukumiem un šantāžu,” saka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas vadītāja, profesore Zanda Rubene, uzsverot: “Būtiski apzināties, ka digitālā pēda ir ikvienam no mums, būtu ļoti grūti un arī nevajag izvairīties no tās. Taču ikvienam būtu jāapgūst, kā to veidot pārdomāti un pozitīvi.”

Digitālā pēda top arī neapzināti

Digitālā pēda veidojas no daudz dažādām sastāvdaļām –  to rada mūsu aktivitātes sociālajos tīklos, e-pastu sarakstes, mirkļsaziņa, banku operāciju veikšana un iepirkšanās, dalīšanas ar fotogrāfijām un video, spēļu spēlēšana, mūzikas klausīšanās, filmu skatīšanās, dažādu lietotņu izmantošana, tajā skaitā satiksmes un navigācijas, arī šķietami anonīma rakstu komentēšana un citas aktivitātes.

Svarīgi atcerēties, ka digitālā pēda ikvienam top gan aktīvi, gan pasīvi un nemanāmi. Aktīvā pēda veidojas cilvēkam pašam apzināti publiskojot dažādu informāciju par sevi, savukārt pasīvā pēda ir tā informācija, kuru dažādas vietnes un viedierīces uzkrāj par cilvēka darbībām tīmeklī, piemēram, apmeklētās mājaslapas, ierīces IP adrese, fiziskā atrašanās vieta pieslēgšanās brīdī, interneta veikalā skatītās vai iegādātās preces u.c.

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska uzsver: “Ir labi, ja apzināmies, ka viss ko darām internetā ir gana publisks. Tomēr mūsu pieredze rāda, ka cilvēki nereti ievieto savos sociālo tīklu kontos informāciju un fotogrāfijas, bet pēc tam ir šokēti – “Kā viņš par mani tik daudz zina?”

Vai varam vadīt situāciju?

“Ikvienam der atcerēties, ja profils nav atzīmēts kā privāts, tad izvietoto informāciju un fotogrāfijas redzēs arī pilnīgi sveši cilvēki. Katrs “patīk” un “dalies” sociālajos tīklos veido digitālo pēdu, pēc kuras nepazīstami cilvēki var izdarīt secinājumus par personu. Pat izveidotā e-pasta adrese var daudz pavēstīt par cilvēku, tāpēc nebūtu atbilstoši sūtīt pieteikumu jaunai darba vietai no e-pasta adreses idiotubars@epasts vai forsha-chikse@epasts,” saka M.Katkovska, aicinot ikvienu: “Regulāri pārbaudiet, kādu informāciju par sevi varat atrast internetā. Iespējams, jums savos sociālo tīklu profilos ir jāveic lielā tīrīšana vēl pirms iestājies pavasaris!”

“Lai aktivitātes tiešsaistē nekļūtu par neveiklu lāčošanu, kas tālākajā dzīvē traucē vai liek justies slikti, svarīgi ievērot pāris pamatprincipus. Pirmais no tiem ir zināt, kas par tevi atrodams tiešsaistē un kādu priekšstatu tas sniedz apkārtējiem. Otrais – aktīvi veidot savu digitālo pēdu, lai pats būtu ar to apmierināts. Vajadzētu pārskatīt paroles un privātuma uzstādījumus ierīcēs, lietotnēs un sociālajos tīklos, kā arī domāt par to, ko publicē un ar ko dalies. Trešais – uzraudzību veikt regulāri, jo šis ir nebeidzams process,” saka Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte. “Šie un citi jautājumi ir apskatīti izglītojošā programmā, kas kopš aizvadītā septembra ir ikvienam pieejama www.skolanakotnei.lv. Liels gandarījums, ka šajā periodā lapā reģistrējušies vairāk nekā 4000 jauniešu no 83 dažādām Latvijas skolām.”

Eksperimentā jaunieši pēta Latvijā zināmu cilvēku digitālās pēdas

Noslēdzot Samsung Skola nākotnei projektu “Skolēna digitālais IQ”, šodien tika veikts nebijis eksperiments: jaunieši no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas jauno mediju eksperta Kriša Kupruka vadībā pētīja un izvērtēja piecu personu digitālās pēdas izmēru. Eksperimentā piedalījās radio “Pieci.lv” raidījuma “Pilnīgs vakars” producente Karmena Stepanova, mūziķi Justs Sirmais un Aminata Savadogo, kā arī skolnieces, Rīgas Skolēnu domes pārstāves Samanta Samarska un Anita Ramka. Tika noskaidrots, ka lielāko digitālo pēdu īpašnieces ir Samanta (69%) un Aminata (67%), Justa digitālais pēdas nospiedums ir nedaudz mazāks (54%), vismazākās pēdas ir Anitai (46%) un Karmenai (41%), kuras atzina, ka pārdomāti veido savu tiešsaistes identitāti.

Aminata atzīst: “Eksperimenta rezultāti mani pārsteidza, jo uzzināju, ka man ir profili sociālajos tīklos, kuros nekad neesmu reģistrējusies. Tos manā vietā ir izveidojis kāds cits. Piemēram, vietnē Ask.fm, kāds ne vien izmanto manu identitāti un fotogrāfijas, bet manā vārdā atbild uz fanu jautājumiem. Tas ir ne tikai nepatīkami, bet diemžēl var negatīvi ietekmēt ne tikai manu, bet arī manu līdzcilvēku dzīvi. Tagad daudz vairāk sekošu tam, kāda informācija par mani atrodama tiešsaistē un šķiršos no profiliem un ierakstiem, kas man vairs nav aktuāli.”

Vērtējot savu digitālo pēdu, Justs saka: “Vienmēr cenšos piedomāt pie satura, ko publicēju internetā, it sevišķi tagad, kad sociālie tīkli ir liela daļa manas karjeras ikdienas. Domāju par to, kādu piemēru rādu saviem sekotājiem. Cenšos palikt patiess gan pret sevi, gan pret cilvēkiem, kas seko man. Grūti atcerēties reizi, kad pats būtu kaut ko aplamu publicējis, bet bieži ir gadījies, ka informācija tiek nepareizi interpretēta. Piemēram, Vikipēdijā parādījās ieraksts, ka esmu sācis mācīties džezu jau 6 gadu vecumā. Protams, tas ir aptuvenais laiks, kad sāku nodarboties ar mūziku, bet džezam pievērsos tikai pusaudžu vecumā. Droši vien vislielākās kļūdas saistās tieši ar pirmajām intervijām, kurās nezināju īsti ko teikt un bieži sanāca arī kādas muļķības sarunāt vai aizrunāties ļoti plaši.”

Foto: publicitātes