Latvija iepaliek no kaimiņiem; kā ietaupīt izmaksas un saglabāt stabilitāti energoapgādes svārstību dēļ

Uzņēmumi Eiropas enerģijas tirgū saskaras ar grūtībām, ko rada svārstīgās elektroenerģijas cenas. Elektroenerģijas pirkuma līgumi (PPA) kļūst par būtisku risinājumu šai problēmai, piedāvājot rentablu videi draudzīgu enerģiju, garantētu elektroenerģijas piegādi uz noteiktu laiku un cenu stabilitāti. PPA galvenā priekšrocība ir tieša videi draudzīgas elektroenerģijas iegāde no atjaunīgās enerģijas parkiem. Šīs pieejas nozīme uzsvērta arī Eiropas Savienības vērienīgajos mērķos, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas par 55% un līdz 2050. gadam panākt oglekļa neitralitāti. Tas ļauj uzņēmumiem attīstīties un vienlaikus sasniegt savus ilgtspējas mērķus. Neraugoties uz satricinājumiem Eiropas enerģijas tirgū 2022. gadā, 2023. gadā PPA tirgus saglabāja pārsteidzošu stabilitāti.

Saskaņā ar datiem¹, noslēgto līgumu apjoms samazinājās par 21% – līdz 8,4 GW, salīdzinot ar 10,7 GW 2021. gadā, bet darījumu skaits pieauga par 4,5% – līdz 161, salīdzinot ar 154 darījumiem iepriekšējā gadā. Lielāko daļu no šiem darījumiem veidoja korporatīvie PPA, kas veidoja 80% no darījumu skaita un 83% no noslēgto līgumu apjoma.

Primārais PPA mērķis ir nodrošināt izmaksu paredzamību un stabilitāti, nodrošinot konkurences priekšrocības svārstīgos tirgos. Līgums nodrošina ilgtermiņa (10 līdz 20 gadi) vai īstermiņa (5 līdz 7 gadi) cenu stabilitāti, paredzamību, noturību pret ārējām enerģētikas problēmām un potenciāli ievērojamus ietaupījumus uzņēmumiem tirgus svārstību gadījumā. Tādējādi uzņēmumi ar lielu dienas elektroenerģijas patēriņu var gūt ievērojamus ieguvumus no PPA, jo tiek fiksētas videi draudzīgās elektroenerģijas cenas uz ilgāku laiku. Videi draudzīgā elektroenerģija ir saskaņota ar patēriņa maksimuma laikiem, samazinot izmaksas. Īstermiņa PPA kļūst arvien populārāki, lai pārvaldītu ieņēmumus no atjaunīgiem energoresursiem, savukārt ilgāka termiņa PPA var būt nepieciešams ilgāks laiks izmaksu atgūšanai, ņemot vērā palielinātās tirgus svārstības. Uzņēmumu interese par videi draudzīgu enerģiju joprojām ir liela, un paredzams, ka īstermiņa un ilgtermiņa PPA kombinācija kļūs arvien izplatītāka.

“Jaunākās tendences liecina, ka, izmantojot PPA, iespējams ietaupīt 10-20%, kas ir ļoti svarīgi nestabilos enerģijas tirgos. Latvijā B2B līgumi parasti ietver fiksētas cenas uz īsāku laiku, bieži vien uz vienu vai diviem gadiem. Tomēr ar PPA mēs atveram durvis un iespējas ilgāka termiņa līgumiem, nodrošinot uzņēmumiem ilgāku izmaksu noteiktību un stabilitāti. Videi draudzīgas enerģijas izmantošana ne tikai uzlabo uzņēmējdarbības ilgtspēju, bet var arī veicināt izdevīgas finansējuma iespējas. Finanšu iestādes prioritāri finansē videi draudzīgus projektus, līdz ar to PPA kļūst pievilcīgāki. Uzņēmējdarbības partneri aizvien lielāku nozīmi piešķir elektroenerģijas ražošanas avotam un videi draudzīgas enerģijas izmantošana ir viens no galvenajiem faktoriem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) praksi,” stāsta Povils Pečiulis, Modus Asset Management izpilddirektors.

Ievērojama daļa elektroenerģijas Eiropā joprojām tiek ražota, izmantojot fosilos kurināmos. Piemēram, Polijā aptuveni 70% elektroenerģijas ražo ogļu spēkstacijās, bet Igaunijā aptuveni 50% elektroenerģijas iegūst no degslānekļa. Turpretī Lietuvā trūkst elektroenerģijas, jo tās kopējā ražošanas jauda nodrošina tikai trešdaļu no nepieciešamās elektroenerģijas. Savukārt Latvija lielā mērā ir atkarīga no enerģijas importa, ņemot vērā nepietiekamu vietējo ražošanu. Valsts hidroelektrostaciju ražošana jauda ir sezonāla, kas rada videi draudzīgas enerģijas deficītu (piemēram, 2023. gada augustā 43% no valstī patērētās elektroenerģijas tika saražoti un nodoti tīklā Latvijā, bet trūkstošais apjoms – 310 GWh elektroenerģijas – tika importēts no kaimiņvalstīm²).

Neraugoties uz steidzamo nepieciešamību pēc videi draudzīgākiem enerģijas avotiem, konkurence starp jaunajiem PPA izstrādātājiem ir liela. Tomēr ir maz ticams, ka augstais pieprasījums pēc videi draudzīgas elektroenerģijas izraisīs būtisku cenu samazinājumu. Šo scenāriju vēl vairāk saasina tas, ka daudzas valstis cīnās ar problēmu, kas saistīta ar pāreju no tradicionālās, uz fosilo kurināmo balstītas elektroenerģijas ražošanas.

“Baltijas valstīm ir liels atjaunīgās enerģijas potenciāls. To patērētais elektroenerģijas apjoms ir aptuveni 30 TWh. Tās saražo tikai pusi no šī apjoma, bet vēl trešdaļu iegūst no fosilā kurināmā. Ir lietderīgi no enerģijas ražošanas iegūto naudu paturēt savās valstīs, nevis importēt. Lietuva īstenojusi vairākus projektus un plāno paplašināt saules enerģijas parkus. Latvijā šos projektus vēl tikai uzsāk. Lai gan projektu attīstībā ir izaicinājumi, uzņēmumi, kas tajos investē, uzlabo arī infrastruktūru, piemēram, transformatorus. Mūsu atrašanās vieta, lai attīstītu saules un vēja parku projektus, ir ļoti piemērota. Tāpēc, neraugoties uz dažām grūtībām, investēt atjaunīgajā enerģijā Baltijas reģionā ir daudzsološi,” uzsver P. Pečiulis.