Klajā nāk Mildas Palēvičas dienasgrāmatu pieraksti un apcerējums “Estētiskās domas attīstība Latvijā”

Mildas Palēvičas dienasgrāmatu pieraksti aptver laika posmu no 1911. līdz 1972. gadam, savukārt apcerējums “Estētiskās domas attīstība Latvijā” tapis 1960. gadā. Abi teksti tiek publicēti pirmo reizi. Izdevumu sastādījuši Dr. phil. Igors Šuvajevs un Maija Garkeviča, Mildas Palēvičas mazmeita. Redaktore ir Irēna Auziņa, savukārt dizainu veidojusi Anta Pence.

“Milda Palēviča ir neapejama Latvijas estētikā. “Estētiskās domas attīstība Latvijā. 19. gs. un 20. gs. 1. pusē” ir pirmais sistemātiskais darbs par estētisko domu Latvijā un principā joprojām vienīgais, ja neskaita Pētera Zeiles (1928‒2020) jau publicēšanas brīdī novecojušo apcerējumu. Palēviča vairākkārt mēģina darbu publicēt, tomēr dienasgaismu tas ierauga vairāk nekā pusgadsimtu pēc uzrakstīšanas,” tā izdevuma sastādītājs Igors Šuvajevs.

Milda Palēviča (1889‒1972) ir pirmā promovētā filosofijas doktore, estētikas kā akadēmiskas disciplīnas aizsācēja Latvijā, liberālā feminisma pārstāve. Filosofijas doktora grādu aizstāvējusi Sorbonnas universitātē Parīzē (1925), docējusi Latvijas Konservatorijā un Mākslas akadēmijā. Tomēr dažādu iemeslu dēļ viņas vieta ideju vēsturē nav iezīmēta, kā arī nav notikusi veikuma apjēgšana, Palēvičas mūža darbs joprojām ir neapzināts.

Par sūro apņēmīgas, talantīgas sievietes ceļu uz kārotajām zināšanām, nevairoties no personīgās un profesionālās dzīves bieži vien dramatiskiem izaicinājumiem, liecina Mildas Palēvičas Dienasgrāmatas, kuras viņa, ievērojamā izglītības darbinieka Indriķa Palēviča meita, rakstījusi visu mūžu. Tās ir 10 klades, no kurām pirmo diemžēl nav izdevies atrast. Šī izdevuma publikācija sākas ar II burtnīcu (1911‒1917), tā bagātīgi papildināta ar attēlu materiālu, liecinot par laiku, ģimeni, sabiedrību un attiecībām tik mainīgā 20. gadsimta gājumā.

Dienasgrāmatas publikācijai laipni atvēlēja mazmeita Maija Garkeviča, savukārt oriģinālraksts “Estētiskās domas attīstība Latvijā. 19. gs. un 20. gs. 1. pusē” glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas krājumā.

Attēls: publicitātes