Katru gadu vēzis laupa vairāk nekā miljonu Eiropas iedzīvotāju dzīvību

4. februārī, atzīmējot Pasaules vēža dienu, tiek aktualizēta vēža profilakses un savlaicīgas diagnostikas nozīme. Vēzis ir otrais biežāk reģistrētais mirstības cēlonis Eiropas Savienībā, tomēr ir vairāki ietekmējoši faktori, kas var samazināt ļaundabīga audzēja attīstības riskus.

Euroaptiekas farmaceite Zane Melberga atgādina: „Mūsu rūpes par veselību nesākas kampaņveidīgi, bet gan katru dienu, un mūsu dzīvesveids var būt viens no ietekmējošajiem faktoriem. Piemēram, lietot veselīgu uzturu, regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, atsacīties no kaitīgiem ieradumiem un savlaicīgi veikt profilaktiskās apskates – tas viss var samazināt un ļaut kontrolēt audzēja attīstības riskus.”

Ģenētika, noteikti hormonālie procesi, kā arī fakts, ka vairākiem vēža veidiem pirmie simptomi tiek konstatēti tikai vēlīnās slimības stadijās, nozīmē, ka brīdinošās pazīmes var atklāties daudz vēlāk. Tāpēc jo svarīgi ir apmeklēt ģimenes ārstu, iziet regulāras profilaktiskās apskates un aktīvi iesaistīties skrīninga programmās.

Valsts apmaksātie izmeklējumi un „zaļais koridors”

Latvijā kopš 2009. gada darbojas valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kura paredz veikt izmeklējumus, kas palīdzētu iespējami ātri un efektīvi diagnosticēt ļaundabīgo audzēju, kā arī nodrošināt savlaicīgu ārstēšanu. „Zaļais koridors” ir iespēja saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ātrākos termiņos, kas ir būtisks un jauns uzlabojums veselības aprūpes organizēšanā. Nesen veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz “zaļā koridora” paplašināšanu – 11 izplatītākās vēža lokalizācijas papildināt ar: aknu, žultsceļu un žultspūšļa; ādas (melanomas); centrālās nervu sistēmas; lūpas, mutes dobuma, rīkles mutes daļas un vairogdziedzera vēža diagnozes. Sākotnēji pacients vēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtē pacienta sūdzības un veselības stāvokli. Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku slimību, viņš sagatavo nosūtījumu valsts apmaksātu izmeklējumu (piemēram, mamogrāfijas vai ultrasonogrāfijas) veikšanai, kas tiek veikti desmit darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējā ārstniecības iestādei noteiktā finansējuma.

Ne tikai agrīna diagnostika, bet arī savlaicīgi uzsākta ārstēšana ir būtisks priekšnosacījums dzīvildzes pagarināšanai. Arī onkoloģisko slimību pacientiem, atkarībā no noteiktās diagnozes, ir iespēja saņemt valsts daļēji vai pilnībā apmaksātus medikamentus.

Labāk viltus trauksme nekā atlikts ārsta apmeklējums

„Par katru simptomu, kas liek šaubīties par veselību, ir jāziņo ārstam. Vēzis ir slimība, kuras simptomi ir ļoti dažādi, bieži vien pašsajūtu neietekmējoši un nemanāmi. Tādi audzēju simptomi kā svara zaudējums, nogurums vai nervozitāte mēdz būt vieni no izplatītākajiem un visbiežāk ignorētākajiem. Arī maznozīmīgas pašsajūtas nianses ir būtiskas, un par tām ir jāinformē ārsts. Mēs visi lieliski apzināmies, ka, atliekot ārsta apmeklējumu, pastāv daudz lielāks risks slimību atklāt novēlotā stadijā, tāpēc rūpēsimies par savu un līdzcilvēku modrību un atbildīgu attieksmi pret savu veselību,” aicina farmaceite Zane Melberga.