Kas grozā pirms eksāmeniem?

Šis ir pirmais pavasaris, kad 12. klašu skolēni kārtos eksāmenus atbilstoši izvēles padziļinātajiem mācību kursiem jeb izvēļu “groziem”, tāpēc marta sākumā tika veikta aptauja, lai noskaidrotu, kāda ir pašu skolēnu attieksme pret šo sistēmu, vai viņi ir apmierināti ar savām izvēlēm un cik gatavi skolēni jūtas šī gada centralizētajiem eksāmeniem un attiecīgi arī augstskolai? Aptaujas dati, piemēram, fakts, ka pilnīgu apmierinātību ar 10. klases sākumā veikto izvēli par padziļinātāko kursu komplektu pauž tikai nepilna trešdaļa skolēnu, bet trīs ceturtdaļas uzskata, ka sistēma ir pilnībā vai daļēji jāmaina, mudina domāt, ka daļā skolu izvēļu grozi kļuvuši par mārketinga instrumentu, cenšoties piedāvāt pēc iespējas kārdinošāku izvēli, bet daļā kalpo kā skolas minimālo iespēju spogulis.

Vien divas piektdaļas skolēnu (aptaujā kopumā piedalījās 249 skolēni no dažādām Latvijas skolām) pauda apmierinātību ar “grozos” iegūto izglītību un aptuveni tikpat daudzi norādīja, ka viņiem nav bijusi vēlme mainīt savu izvēli. Tas gan neliedza vairāk nekā pusei aptaujāto skolēnu būt samērā optimistiskiem par iespēju iestāties augstskolā. Iespējams, skolēni ir secinājuši, ka augstskolas centušās pielāgot uzņemšanas prasības tā, lai būtu pēc iespējas mazāk šķēršļu studiju uzsākšanai. Augstskolām katrs students ir svarīgs, labāko reflektantu atlase lielākajā daļā studiju programmu ir sen aizmirsts sapnis. Atlikusī pesimistiskā daļa skolēnu, iespējams, šo gadu laikā mainījusi nākotnes studiju plānus, līdz ar to daži mācās papildus, bet daži varbūt vienkārši necer uz studijām. 

Pirms stāties augstskolā, skolēnus gaida arī centralizētie eksāmeni. Tikai ceturtdaļa skolēnu pauda pārliecību par savu gatavību nokārtot centralizētos eksāmenus, bet trešdaļa centās neko neprognozēt. Manuprāt, tas raksturo šogad jo īpaši valdošo neziņu par to, kā jaunā pieeja vidējās izglītības satura apguves organizēšanai atspoguļosies centralizētā eksāmena rezultātos. Attiecībā uz eksāmenu rezultātiem, jāmin, ka tikai nedaudz vairāk nekā puse skolēnu prognozē, ka pārsniegs 50% barjeru. Līdz šim gan, piemēram, matemātikā eksāmenu rezultāti lielākoties bija zem 50% robežas, tomēr jāuzmanās ar salīdzināšanu, jo, pirmkārt, pēdējo divu gadu eksāmenu rezultātus var būt ietekmējuši pandēmijas ierobežojumi, otrkārt, šī gada eksāmenu kārtotājiem ir jaunā satura apguves pieredze (ietverot pandēmijas ietekmi), kā arī eksāmeniem ir dalījums apguves līmeņos.

Kādas ir pārdomas, raugoties uz šiem datiem? Skolām, konkurējot savstarpēji un ar profesionālo izglītību, iepriekšējos pavasaros novērots, ka izvēļu “grozi” tiek izmantoti kā mārketinga instruments, cenšoties piedāvāt pēc iespējas kārdinošāku izvēli, lai piesaistītu vairāk skolēnu. Protams, dažviet šie “grozi” ir kā skolas minimālo iespēju spogulis – piedāvājam to, ko varam, cerībā, ka gan jau kādam noderēs. Nenoliedzami, pilnīgāka izvēles “grozu” pieejas analīze būs iespējama pēc centralizēto eksāmenu rezultātu apkopošanas, taču vairāki aspekti raisa pārdomas jau šobrīd.

Pirmkārt, par reformām un eksperimentiem. Protams, tie virza attīstību un ir nepieciešami, tomēr jāatceras, ka brīžiem tiek eksperimentēts ar katra skolēna vienīgo dzīvi, ne vienmēr nodrošinot atbilstošu informatīvo, emocionālo, psiholoģisko un cita veida atbalstu. Otrkārt, cik pamatota ir izvēles veikšana 10. klases sākumā par to, kas ietekmēs turpmāko izglītību un profesijas apguvi. No vienas puses ir jautājums, vai skolēns tam ir sagatavots, vai ar katru jaunieti jau pamatskolas posmā ir pietiekami aktīvi strādājis karjeras konsultants, kurš spējis atklāt gan skolēna talantus, gan intereses un kombinēt tās turpmākā izglītības ceļa noteikšanai. No otras puses, nenoliegsim, ka pastāv izteikts spiediens STEM virzienā, vēloties pozitīvi ietekmēt izvēli vēlamajā virzienā vai pat ignorēt skolēna talantus un spējas. Lai pēc iespējas vairāk skolēnu būtu gatavi 10. klases sākumā izdarīt pārdomātu un izsvērtu izvēli, darbam ar skolēnu šajā jomā jāsākas jau sākumskolā, ja ne pirmsskolā, ieguldot atbilstošus resursus. Vēl piebilde par ceļa izvēli – jau kopš 2010. gada tiek skandināts kādā Pasaules Bankas forumā izskanējušais par turpmāko profesiju mainību, līdz ar to skolēniem (un ikvienam no mums) jābūt gataviem doties jebkurā virzienā. Agrīna izvēļu noteikšana, kā tas notiek šobrīd, var ierobežot turpmāko ceļu virzienu un nav atbilstoša minētajām tendencēm.

Ir skaidrs, ka ar šiem “pirmajiem kucēniem” viss nav izdevies, kā cerēts, bet mainīt īsti vairs neko nevar. Arī nākamie divi vilcieni jau ripo ieliktajās sliedēs. Kaut ko vēl gan varētu paspēt paveikt šī brīža 9. klases skolēnu labā. Minētajā aptaujā iezīmējas zināma problemātika ar izvēles “groziem”, tāpēc aicinātu atbildīgās iestādes turpināt izpēti un vasarā rūpīgi analizēt centralizēto eksāmenu rezultātus.

Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Dr. paed Anžela Jurāne-Brēmane

Foto: canva.com