Kāpēc “less waste”, nevis “zero waste”?

Pēdējos gados kustība ar vīziju par pasauli bez atkritumiem guvusi lielu popularitāti. Tiesa gan, kamēr zero waste jeb bezatkritumu pieeja dzīvē vairāk līdzinās sapnim, realitātei pietuvinātāks un praktiskāk piekopjams ir less waste dzīvesstils. To savā ikdienā ieviesusi arī Latvijā iecienītā recepšu grāmatu autore Anna Panna, uzsverot, ka less waste ir ne tikai filozofija, bet arī reāls dzīvesstils, kuru var piekopt ikviens, nekrītot galējībās.

Zaļā domāšana “ielikta” jau skolā

“Esmu beigusi Rīgas 49. vidusskolu, un mums skolā mācību priekšmets “ekoloģija” bija jau no 4. klases. Tātad zaļāka domāšana man ir asinīs jau no skolas laikiem. Bijām viena no pirmajām skolām Rīgā, kur šķirojām atkritumus. Līdz ar to atkritumu šķirošana un mazāka nospieduma atstāšana uz zemeslodes jau notiek automātiski. Tomēr nevienā brīdī necenšos sevi pasludināt par zero waste piekopēju. Šobrīd tas nav manos spēkos, tādēļ vienkārši piekopju tos ieradumus, kas ir pa spēkam,” stāsta Anna Panna.

Viņa skaidro, ka less waste ir reāls dzīvesstils, ko var piekopt jebkurš no mums, un tas nenozīmē dzīvi galējībās. Tā ir jauna ieradumu izstrādāšana savā ikdienā – atteikšanās no vienreizlietojamiem maisiņiem veikalā, savas vairākkārt lietojamās kafijas krūzes un atkārtota iepakojuma izmantošana, pārdomāta iepirkšanās utt.

Arī papīra dvieļiem un cepamajam papīram virtuvē ir alternatīva

“Domāju, ka cilvēki vienkārši neaizdomājas par atkritumu daudzumu, kas rodas no viena coffee shop apmeklējuma. Nemaz nerunāsim par pārējiem piederumiem – vāciņu, kociņu, paliktnīti un gofriņu, ko daudzviet paņemam un pēc 10 minūtēm izmetam. Šo iemeslu dēļ jau ilgu laiku izmantoju vairākkārt lietojamo KeepCup krūzi. Tā ir stilīga un ērti lietojama līdzņemšanas krūze, ko man jau sen uzdāvināja laba draudzene, kas teica, ka no stikla krūzes kafiju dzert ir garšīgāk. Tiesa, vienmēr jāpiedomā, lai tā būtu līdzi,” pauž grāmatu autore.

Visvieglāk izveidojamie ieradumi ir, piemēram, kafejnīcās pasūtīt kafiju savā krūzē un pie reizes arī bulciņu ielikt līdzpaņemtā traukā, stāsta Anna. Arī dzert ūdeni no līdzpaņemtas metāla pudeles būs daudz izdevīgāk, atstājot mazāku ietekmi uz dabu un arī organismu. Uz veikalu var doties ar savu auduma maisiņu, un, ja nu nākas paņemt plastmasas maisiņu, izmantot to atkārtoti. “Piemēram, ja paņemu caurspīdīgos mazos maisiņus, automātiski mājās ielieku tos auduma iepirkumu maisiņā un nākamreiz izmantoju atkal. Es ļoti respektēju veikalus, kuri par mazajiem maisiņiem prasa samaksu. Tas liekas ļoti atbildīgi un arī liek piedomāt un atcerēties paņemt savējo,” uzsver Anna.

Nākamā lieta, ko viegli ieviest savā ikdienā, ir rullīšu izskaušana no virtuves.

“Ar to es domāju papīra dvieļus, cepamo papīru, foliju, pārtikas plēvi. Piemēram, papīra dvieļus aizvietoju ar mazajiem kokvilnas dvielīšiem, ko regulāri mazgāju augstā temperatūrā, un tie saglabājas gan balti, gan visu laiku tīri. Savējos lietoju jau sešus gadus, un tie brīnišķīgi kalpo. Pārtikas plēvi var aizstāt ar bišu vasku apstrādātām lupatiņām, bet cepamā papīra vietā izmantot silikona paklājiņu,” iesaka Anna.

Less waste dzīvesstils pozitīvi atspoguļojas arī maciņā

Ka būtisku motivāciju ievērot less waste dzīvesstilu Anna min arī ieguvumu maciņā: “Ja par papildu iepakojumu man nedēļā jāsamaksā, piemēram, 1 eiro, tad gadā tie ir 50 eiro un vairāk. Tas, protams, ir provizoriski, tomēr šo naudu es labāk iztērēju kaut kur citur!”

Foto: publicitātes