Kad zīdaiņu, bērnu un jauniešu attīstībā nepieciešama fizioterapeita palīdzība

Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā strādā speciālisti, kuri ikdienā pie dažādām saslimšanās palīdz rehabilitēties ne tikai pieaugušajiem, bet koriģē un veicina pareizu attīstību arī zīdaiņiem, bērniem un jauniešiem.

Fizioterapeite Māra Laube skaidro: “Mūsdienās bērniem arvien izteiktākas ir stājas problēmas, zema fiziskā sagatavotība, palielināts ķermeņa svars, galvassāpes, bērns ir uzbudināts un nespēj koncentrēties, ir emocionāls, ar miega traucējumiem.

Lielākā daļa problēmas rodas pārāk ilgstošas viedierīču izmantošanas, mazkustības un citu iemeslu dēļ. Taču laicīgi apmeklētas fizioterapijas nodarbības bieži vien var palīdzēt novērst dažādus attīstības un funkciju traucējumus. Fiziskas aktivitātes līdzsvaro nervu sistēmu, izdalās endorfīni, bērns ir emocionāli stabilāks un ne tikai uzlabojas stāja, tolerance, fiziskais muskulatūras spēks, bet tās palīdz arī mentāli.” Atkarībā no bērna vecuma un problēmas, tiek izveidots plānu, pēc kura bērns darbojas kopā ar fizioterapeitu, bet pēc tam mājās ar vecākiem.

Kādos gadījumos bērniem ir nepieciešama fizioterapija?

Bērna attīstība notiek pa dienām un mēnešiem un svarīgi ir nodrošināt attīstībai nozīmīgo atbalstu pareizā laikā. Katrā vecuma posmā bērna problēmas un izmantotās metodes var būt atšķirīgas. Jau pirms bērniņa dzimšanas sieviete var apmeklēt hendlinga nodarbības pie fizioterapeites Māras Laubes vai Kristīnes Mālnieces un apgūt pareizu bērna turēšanu, celšanu, ģērbšanu, nešanu, guldīšanu, lai negatīvi neietekmētu jaundzimušā bērna fizisko un garīgo attīstību.

Zīdaiņiem (3–12 mēnešu vecumā), kuri piedzimuši bez izteiktām neiroloģiskām vai ortopēdiskām problēmām, reizēm vecāki novēro attīstības kavēšanos, asimetrijas veidošanos.

“Zīdainim no 3 mēnešu vecuma sākas motorā attīstība – vēlme tvert, aizsniegt. Ja bērniņš neceļ rociņas, neskatās uz vidus līniju, nesniedzas pēc mantiņas un nav par to interese, vai gadījumos, ja bērniņam nepatīk atrasties pozā uz vēdera un viņš nevar pacelt galvu, jāsāk domāt, kāpēc tā,” stāsta M. Laube.

Mazs bērns (1–3 gadi), kurš vēl nestaigā pēc pusotra gada vecuma un ilgāk, vecākus rada nepacietīgus un satrauc. Šādos gadījumos padomu jāmeklē pie speciālista. Fizioterapeites aicina: “Nav ieteicams vecākiem mēģināt stimulēt bērnu staigāt, jo tas var radīt vairāk ļauna, nekā laba. Reizēm ar fizioterapiju vien nepietiek un vajadzīgs komandas darbs, iesaistās arī ergoterapeits, audiologpēds.”

Pie fizioterapeites Kristīnes teju 10 nodarbību kursu izgāja četrgadīgā Amanda. Mamma Una dalījās pieredzē: “Meitiņai dominēja labā puse, tāpēc bija nestabila un bieži krita, jo ķērās kājiņas. Nodarbībās ar dažādu rotaļu elementu un vecumam atbilstošu rīku palīdzību pildījām fizioterapeita uzdevumus, aktivizējot ķermeņa kreiso pusi. Vingrinājumi un uzdevumi katrā nodarbībā bija atšķirīgi. Ja pirms tam meitiņa, ejot pa trepēm, lika labo kāju un kreiso pielika klāt, tad šobrīd kāpj ar abām kājām.” Una papildina, ka viņas pieredzē svarīgi bijis arī tas, ka nodaļa un personāls ir bērniem draudzīgs, māk radīt drošu vidi un iedrošina pārvarēt pirmās bailes. 

Savukārt skolas vecuma bērniem un pusaudžiem kā izplatītākā problēma tiek minēta zema fiziskā sagatavotība, aizvien biežāk palielināts ķermeņa svars, stājas izmaiņas, plakanā pēda, “X” vai “O” ceļu deformācija, nervozitāte un uzbudināmība. Sākumskolas vecumā var parādīties arī tādas problēmas kā skolioze.

Novērots, ka bērni ar sliktāku stāju, biežāk slimo ar elpošanas sistēmas slimībām, jo, piemēram, sēžot ar sakumpušu muguru, plaušas netiek pietiekami labi apasiņotas, līdz ar to ir lielāka iespēja saķert klepu.

Kā speciālisti ar bērniem strādā?

Atkarībā no bērna problēmas, sūdzībām un vecuma, tiek sastādīta individuāla programma. Fizioterapeite K. Mālniece: “Zīdaiņiem ar kustību traucējumiem pielietojam, piemēram, kustību terapiju ar Bobata teorijas elementiem. Tie ir dažādi paņēmieni, pozīcijas un tehnikas, ar kuru palīdzību veicinām tieši tās kustības, kuras viņam ir vajadzīgas. Reizēm, ja bērns neveļas uz vienu pusi, iesakām, piemēram, pamainīt ikdienas ieradumus – bērna gultas novietojumu, puses, no kurām nāk tādi stimuli, kā gaisma un skaņa.” K. Mālniece min arī piemērus, kad zīdainim novērots palielināts tonuss, jeb, piemēram, plecu joslas saspringums. Šādos gadījumos speciāliste parāda bērna mammai, ko mājās darīt. Fizioterapeite ar mammu un bērniņu tiekas reizi nedēļā vai divās, lai izvērtētu uzlabojumus un ierādītu jaunus vingrojumus.

Maziem bērniem līdz 7 gadu vecumam fizioterapijas nodarbība notiek caur rotaļām un spēlēm, tādējādi viņš izpilda nepieciešamās kustības attīstībai vai problēmas mazināšanai. “Ļoti svarīga ir vecāku līdzdalība – nevis vienkārša mammas atrašanās telpā, bet iesaiste, lai iesāktais darbs nodarbībās veiksmīgi turpinātos arī mājās. Citādāk bērns ātri vien atgriezīsies pie iepriekšējām sūdzībām un problēmām,” uzsver Kristīne.

Fizioterapijas laikā, atkarībā no problēmas, speciālists bērniem un jauniešiem var rekomendēt arī nodarbības baseinā, kas pozitīvi iedarbojas uz nervu sistēmu, sāls istabu, mehanoterapiju (vingrošana ar trenažieriem), fizikālās procedūras, apmeklēt ergoterapeita vai audiologopēda nodarbības.

Kā saņemt pakalpojumu?

Valsts apmaksātas nodarbības iespējams saņemt pēc rehabilitologa ieteikuma un nosūtījuma. Ņemot vērā rehabilitologa sastādīto programmu, tālāk ar bērnu strādā fizioterapeits vai pēc nepieciešamības kāds cits speciālists. Pirmajā tikšanās reizē fizioterapeits iegūst detalizētu informāciju par problēmu, tad nozīmē tālāku terapiju vai sniedz rekomendācijas vecākiem, kā mājās palīdzēt bērna pareizai attīstībai.

Lai pārliecinātos, ka bērna attīstība norit bez sarežģījumiem, vecāki bērnu pie fizioterapeita uz konsultāciju var pieteikt arī paši. Konsultācijas maksa 25 EUR. Lai pieteiktos konsultācijai, aicinām zvanīt uz Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļu pa tālruni 26452416.

1

TOP Komentāri

avatar
1 Komentāra topiki
0 Raksta atbildes
0 Sekotāji
 
Vislielākā reakcija
Karstākais komentāru topiks
1 Komentāru autori
Александр Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie vispopulārākie
Александр
Viesis
Александр

Izvertet iespeju izstradat vadlinijas un algoritmus gan pieauguso psihiatrijas, gan bernu psihiatrijas joma. Noteikt valsts apmaksatu nepieciesamo klinisko analizu un instrumentalo izmeklejumu sarakstu psihiatrija. Nemot vera, ka Psihiskas veselibas aprupes pieejamibas uzlabosanas plans ir izstradats diviem gadiem, taja ir ietverti pakalpojumi, kas pamata ir orienteti uz psihiatra komandas stiprinasanu un pieejamibas uzlabosanu. Lidz ar to plana nav ietverti tadi jauni pasakumi ka “Mobila psihiatriskas palidzibas komanda” un veselibas aprupe majas psihiatrijas pacientiem. Nepieciesamas nodrosinat uzsakto aktivitasu pectecibu psihiskas veselibas joma un turpinat psihiskas veselibas aprupes pakalpojumu attistibu, jo ipasi stiprinot starpsektoru sadarbibu sabiedriba balstitu psihiskas veselibas aprupes pakalpojumu attistiba. Lai… Lasīt tālāk »