Onkoloģiskā aprūpe – nacionālā prioritāte

RSU Anatomijas muzejā, norisinājās diskusija “Onkoloģiskā aprūpe- nacionālā prioritāte”. Uz diskusiju bija sapulcējušies vairāki medicīnas un citi pārstāvji – Prof. Mārcis Leja, Dr. Aija Geriņa-Bērziņa, Olga Valciņa, Vladislava Marāne, Maija Āboliņa, Asoc. prof., Dr. Alinta Hegmane. Uzrunu sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa un Veselības ministrs Hosams Abu Meri.

E. Siliņa uzsvēra, ka šī slimība ietekmē gan mūsu ģimenes, gan atstāj sekas uz sabiedrību kopumā – gan emocionāli, gan tautsaimnieciski.
Viņa atbalsta Hosamu Abu Meri strādāt pie pakalpojumu plāna onkoloģiskajā nozarē un noteikt to kā prioritāti. Jo, kas diskusijā tika minēts vairakkārt, – laikus diagnosticēts vēzis ir ārstējams. E.Siliņa uzskata, ka galvenais uzdevums ir veikt laicīgu diagnostiku un vienlīdzīgu ārstēšanu. E. Siliņa arī piemetināja, ka valsts ir apņēmusies veikt vēža zāļu cenu samazinājumu un iekļaut vairākas no šīm zālēm kompensējamo medikamentu sarakstā.
Hosams Abu Meri piebilda, ka kopumā ir daudzas lietas gājušas uz priekšu, attiecībā uz onkoloģiju, bet ir arī vairāki izaicinājumi, kas vēl jāatīsta. Kā, piemēram, speciālistu pieejamība, digitalizācija un finases. Ministrs sagaida idejas, solidaritāti, atbildības sajūtu un iesaisti onkoloģijas plāna izpildē. Kā arī minēja, ka jāpievērš lielāka uzmanība arī bērnu onkoloģijas aprūpē.
Medicīnas pārstāvju domas attiecībā uz onkoloģijas attīstību lielā mērā sakrita. Viņi minēja vairākas lietas, kam būtu jāpievērš pastiprinātāka uzmanība.
Piemēram, O. Valciņa piebilda, ka onkoloģijas plānam ir jābūt saskatāmam vismaz 10 gadus uz priekšu. 3 gadi ir pārāk mazs periods, lai izpildītu nepieciešamos mērķus.
Savukārt, Mārcis Leja – piebilda, ka tik liels Eiropas finansējums nav nekad bijis un nekad nebūs tādā apmērā kāds tas ir šobrīd. Tāpēc ir jāizmanto starptautiskie līdzekļi, kas mums no Eiropas tiek piešķirti. Tāpat, runājot par cilvēku resursiem – tie ir jāizmanto pilnībā.
Aija Geriņa-Bērziņa uzskata, ka jābūt vienlīdzībai – lai laba ārstēšana ir ne tikai Rīgā, bet arī citos reģionos. Līdzīgi, kā citi piebilda, svarīga ir datu kvalitāte, medikamentu pieejamība, pētniecības attīstība, cilvēkresursu pieejamība un to atbilstoša izglītošana.
Vladislava Marāne izteicās, ka ir jābūt ambicioziem un uzsvēra 3 galvenās lietas – cilvēkiem jāveic profilakse, svarīga ir medikamentu pieejamība, kas šobrīd Latvijā ir ierobežotā daudzumā un jāuzlabo datu kvalitāte un izklāstījums, konkrēti runājot par vēža slimnieku reģistra kvalitāti.
Maija Āboliņa – saka, ka jāfokusējas uz to, ka jāuzlabo procesi kā informēt pacientus par turpmāko ārstēšanos. Kā arī jāmaina sabiedrības attieksme – jo pacientu atsaucība uz profilaksi ir zema. Runājot par medikamentiem – tie līdz pacientam var nenonākt, jo ir ierobežoti finanšu resursi to iegādē.
Noslēgumā tika uzdoti jautājumi, kuru laikā diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka veseliba ir valsts pamatā un jāpiesaista ne tikai finanšu ministriju, bet arī ekonomikas ministrija, izglītības ministriju, lai tas tiktu atrisināts plašāk.

Teksts un foto: Simona Marta Kārkliņa