Kā uzvarēt pavasara nogurumu?

“Ar sauli vien pietiek, lai justos labāk!” tā nereti cilvēki izjūt pavasara iestāšanos. Tomēr daudziem pavasaris nāk ar nogurumu, nespēku, miegainību un virkni nepatīkamu emociju. Lai atgūtu spēku un dzīvesprieku, būtiski gan izprast, kas rada izsīkumu, gan iedzīvināt vienkāršas metodes patīkamu emociju atgūšanai. Rimi labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine iesaka septiņus vienkāršas metodes cīņai ar pavasara emocionālo sagurumu.

Kad runa ir par emocionālu nogurumu, būtiski atrast tā cēloni. Biežākie pavasara noguruma cēloņi ir enerģijas rezervju iztukšošana ziemas mēnešos. Tā kā ziemā mūsu platuma grādos ir mazāk saules, mēs biežāk uzturamies iekštelpās, mazāk kustamies, ēdam neveselīgāk un retāk socializējamies. Šī ziema daudziem nāca ar finansiāliem izaicinājumiem, radot pamatīgu emocionālo spriedzi. Kāds jūtas izdedzis darbā, jo atvaļinājums paredzēts tikai vasarā, bet visu ziemu bijusi liela slodze, citam rudenī un ziemā saasinās hroniskas veselības problēmas.

Saprotot, kādēļ nogurums radies, var sākt meklēt īsto pieeju tā mazināšanai. Ar nepareizu pieeju nogurums kļūs tikai lielāks! Ja tas rodas pārpūles dēļ, nebūtu prātīgi savu ķermeni papildus noslogot ar intensīviem treniņiem, aktīvu socializēšanās programmu vai vairākiem jauniem hobijiem. Šādā situācijā uzsvars jāliek uz atslodzi. Savukārt nogurums, kas radies no izolēšanās, mazkustības, “iesēdēšanās” mājās, prasa aktīvāku rīcību.

Vienkāršas un visiem pieejamas metodes cīņai ar pavasara nogurumu

• Pārbaudīt veselību – veikt asins analīzes, lai noteiktu, piemēram, dzelzs un D vitamīna līmeni. Ja uzrādās kādas vielas deficīts, nepieciešami atbilstoši preparāti! D vitamīns lielākajai daļa Latvijas iedzīvotāju ir pazeminātā līmenī, un D vitamīna trūkuma simptomi atgādina izdegšanas simptomus.

• Fiziskās aktivitātes: ASV depresijas ārstēšanas vadlīnijās fiziskās aktivitātes ir viena no pirmajām ārstēšanas izvēlēm. Nodarbojoties ar samērīgām fiziskajām aktivitātēm, notiek pozitīvas izmaiņas smadzenēs, tādējādi uzlabojot emocionālo pašsajūtu.

• Miega režīms: miegs pilda vitāli svarīgu lomu ķermeņa atjaunošanās procesos. Būtiski katram atrast savu ideālo miega ritmu, cikos iet gulēt un celties, lai justos vislabāk. Aizmigt vajadzētu līdz pusnaktij, un miega ilgums ir katram individuāls, bet pieaugušajam nepieciešamas vidēji 7–8 stundas miega naktī. Svarīgi iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā, arī brīvdienās. Un atcerieties – miegu nevar uzkrāt vai izgulēt neizgulēto!

• Relaksācijas tehnikas: ja izjūtat emocionālu spriedzi, nemieru, haotiskas domas un iekšēja “bardaka” sajūtu, lieti noder dažādas relaksācijas tehnikas, piemēram, meditācija, apzinātības prakses, elpošanas vingrinājumi. Tie aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, tādējādi atbrīvojot ķermeni no sakrājušās spriedzes.

• Attiecības, kurās jūtaties labi. Cilvēks ir tendēts uz attiecībām, un būtiskas ir nevis attiecības pašas par sevi, bet to kvalitāte. Pavadiet laiku ar cilvēkiem, kuru kompānija rada patīkamas izjūtas, ar kuriem varat justies brīvi un nepiespiesti!

• Aktivitātes, kas rada prieku. Psihiskās veselības pazīme ir spēja izjust prieku. Uzsāciet kādu hobiju, atrodiet laiku kam tādam, kas rada prieku, gandarījumu, aizrautību, interesi un rada iespēju ar sevi lepoties! Patīkamās emocijas arī aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, līdzsvarojot ķermeņa fizioloģiskos procesus.

• Plānojiet savu nedēļu! Lietas maģiski pašas no sevis nenotiek, tādēļ atvēliet laiku, lai izprastu, kas jūs nogurdina, par ko liecina nepatīkamās izjūtas, un ar mēra sajūtu papildiniet savu nedēļu ar kādu no iepriekš minētajām aktivitātēm!

Attēls: publicitātes