Kā paša spēkiem nokrāsot koka ēku

Vasara ir īstais laiks, kad atsvaidzināt dārza mājiņu un vasarnīcu fasādes. Kādus laikapstākļus izvēlēties krāsošanai un kā pareizi sagatavot krāsojamo koka virsmu, stāsta “Kesko Senukai Latvia” kategorijas vadītājs Andris Tēraudkalns.

Laiks un laikapstākļi

Pašas karstākās vasaras dienas krāsošanai nav piemērotas. “Kesko Senukai Latvia” kategorijas vadītājs Andris Tēraudkalns atklāj, ka labākais laiks krāsošanas darbiem ir sausa diena, kad debesis daļēji sedz mākonīši un pūš mērens vējš, gaisa temperatūrai sasniedzot ap +20 C^o, bet gaisa mitrumam nepārsniedzot 75%.

“Tiešu saules staru iedarbībā krāsot nebūtu vēlams, tādēļ labāk krāsošanas darbus ieplānot rīta un vakara stundās. Viss, kas žūst ilgi – žūst labi! Žūšanas laiks dažādiem produktiem ir atšķirīgs, tomēr mūsdienās krāsas lielākoties žūst ātri: jau pāris stundu laikā virsmu var puslīdz droši aiztikt, krāsa ir sausa un vairs nelīp, kaut arī maksimālo slodzi varēs pieļaut tikai pēc ilgāka laika. Tas atkarīgs no krāsas veida un gaisa temperatūras. Jāņem vērā, ka parasti uz iepakojuma etiķetes žūšanas laiku norāda pie +20 C^o grādiem,” skaidro Andris Tēraudkalns.

Kādu krāsu kokam izvēlēties?

Katrai virsmai ir savas prasības – gan krāsas uzsūkšanas spēja, gan funkcijas un estētiskie uzdevumi, tādēļ arī dažādi produkti piedāvā dažādus risinājumus: UV aizsardzību, nodilumizturību, aizsardzību pret trupi, zilējumu vai sēnīšu slimībām utt. Pat viena materiāla virsmas var stipri atšķirties. Piemēram, koka virsmām ir dažādi konstrukcijas tipi (logi, durvis, terases dēļi, žoga dēļi, sienas utt.) un koksnes suga, kas nosaka, ar kādu materiālu tās jākrāso. Koka virsmām vajadzīgs salīdzinoši blīvs, bet vienlaikus elastīgs materiāls; ja krāsojat koka durvis vai logus – arī mehāniski izturīgs.

“Pirms krāsas iegādes pircējam būtu jāzina ne tikai krāsojamās virsmas funkcija, bet arī materiāls un platība; papildus tam – krāsas tonis, cik sedzošai vai puscaurspīdīgai tai jābūt, kādu spīduma pakāpi iecerēts panākt – spīdīgu, pusmatētu, matētu; cik ilgi jākalpo nokrāsotajai virsmai un kurš to krāsos – pats klients vai speciālists. Tāpat ļoti svarīgi iepriekš pārliecināties par virsmas stāvokli – jauna vai iepriekš krāsota, kādā kvalitātē,” iesaka “Kesko Senukai Latvia” kategorijas vadītājs.

Izvēloties krāsas koka virsmām, jāņem vērā, kādos apstākļos tās tiks ekspluatētas un kādu vizuālo efektu vēlams panākt. Sedzošie materiāli koku pārvelk ar necaurredzamu plēvi izvēlētajā tonī, kas ir salīdzinoši visnoturīgākais apdares variants. Lazurējošie materiāli ir puscaurspīdīgi, tie atstāj redzamu koksnes faktūru, taču tiem ir salīdzinoši īsāks kalpošanas laiks.

Krāsotāju klasika ir lineļļas krāsas, kas izceļas ar vislabāko iesūkšanos. Tiesa, tīrās lineļļas krāsas ir visai nepraktiskas: tās ilgi žūst, reizēm pat nedēļu, salīdzinoši ātrāk zaudē toni utt. Modernās akrila krāsas demonstrē izcilu toņa, spīduma un elastīguma noturību. Lineļļa tajās ir tikai piedeva, kas nodrošina labāku krāsas iesūkšanos. 100% akrila krāsām nav konkurences ilgmūžības ziņā; pirms to lietošanas virsmu gan ieteicams piesūcināt vai gruntēt ar lineļļu saturošiem materiāliem.

Ar krāsu vien nepietiek

Gandrīz nevienai virsmai nevar uzreiz mesties virsū ar krāsu un otu, ja vien tā nav jauna, tīra virsma bez putekļiem. Tāpēc ir rūpīgi jāiepazīstas ar instrukcijām par virsmas sagatavošanu attiecīgās krāsas uzklāšanai. Virsmas sagatavošana aizņem apmēram 80–90% no kopējā krāsošanai paredzētā laika. Vietas, kur atlobījusies krāsa, jāapstrādā ar skrāpi vai drāšu birsti, bet, ja rodas aizdomas par pelējumu vai redzami melni baktēriju perēklīši – jāķeras pie speciāliem pretpelējuma mazgājamiem līdzekļiem.

Līdz ar krāsām ražotāji piedāvā dažādus virsmas sagatavošanas un tīrīšanas līdzekļus, virsmas piesūcināšanas gruntis, segtspēju un adhēziju uzlabojošas gruntskrāsas, un visi šie produkti ir noteiktas sistēmas sastāvdaļas, kuras izmantojot kopā, ražotājs var garantēt kvalitatīvu rezultātu.

Ja krāsojat pirmo reizi mūžā, noteikti vajadzēs vēl dažas lietas: otas, vanniņas, rullīšus, aizsargplēvi, teleskopisko pagarinātāju, šķīdinātāju, cimdus, brilles, kāpnes. Pieredzējušiem krāsotājiem, visticamāk, daļa šo rīku saimniecībā atradīsies.

“Vislabākā krāsas noturība iegūstama, pareizi plānojot un izvēloties sistēmas risinājumu – viena ražotāja produkciju, kas savstarpēji veiksmīgi mijiedarbojas, nodrošinot vislabāko rezultātu. Krāsojot vienmēr jāseko līdzi, kāda ir materiāla kvalitāte, gaisa temperatūra un mitrums, jāizvēlas materiālam un veicamajam darbam atbilstoši darbarīki, jāseko līdzi uzklājamās kārtas biezumam, tāpēc būs noderīgi pirms darba sākšanas iepazīties ar katra produkta lietošanas instrukciju,” iesaka “Kesko Senukai Latvia” kategorijas vadītājs.

Svarīgākie soļi, kas veicami, lai nokrāsotu koka ēku.

1. Attīrīšana. Pirms jebkuras virsmas krāsošanas ārpus telpām tā ir rūpīgi jānomazgā, lai atbrīvotos no netīrumiem, vecās krāsas atlikuma un novērtētu koksnes stāvokli. Profesionāļi tīra virsmas ar spiediena mazgātājiem, taču krāsotājam bez pieredzes tas var izrādīties gana sarežģīti. Tāpēc šļūtene, smidzinātājs un asa suka gan būs daudz lēnāka, taču arī drošāka un tikpat efektīva metode. Vispirms sienas jāsamitrina, tad jānomazgā ar speciālu tīrīšanas līdzekli, to atšķaidot saskaņā ar ražotāja instrukcijām, pēc tam vēlreiz rūpīgi jānoskalo un jāļauj dienu vai divas izžūt. Ja vecā krāsa ir atlobījusies, tajā ir burbulīši vai pūslīši, noteikti jāņem talkā asa birste, kas palīdzēs to vieglāk notīrīt. Krāsas nokasīšana ar rokām nav viegls uzdevums, taču tas ir vissaudzīgākais veids, kas var izrādīties svarīgi, ja vēlaties pasargāt koka virsmu no mehāniskiem bojājumiem. Tāpat var ņemt talkā slīpmašīnu un 50. vai 80. numura smilšpapīru. Ja jālikvidē skrāpējumi vai negludumi, izvēlieties smalkāku – 100 vai 120 – smilšpapīru. Noteikti valkājiet masku, lai pasargātu elpceļus no putekļiem. Kad slīpēšana pabeigta, aizpildiet nelielas plaisas un iespiedumus, atbilstoši apstrādājiet bojātās vietas, ko skāris pelējums vai puve, un nomainiet stiprāk bojātos fragmentus. Neaizmirstiet iespēju robežās pārvietot vai apsegt augus, kas atrodas tuvu fasādei!

2. Gruntēšana. Gruntskrāsas ir speciāli izstrādātas, lai noblīvētu virsmu un nodrošinātu labu virsējo slāņu saķeri. Ja virsma ir tīra un gluda, gruntēšana nav obligāta, tomēr ieteicama. Uz lielākās daļas koka virsmu var izmantot akrila gruntskrāsas, bet ciedrs vai sarkankoks obligāti jāpārklāj ar eļļu, jo, ja šādu koksni gruntēsiet ar ūdeni saturošu produktu, ​​tas atstās traipus. Nereti gruntskrāsu izvēlas maksimāli pietuvinātu krāsas tonim, tomēr speciālists iesaka izvēlēties kontrastējošas krāsas grunti, jo tā būs vieglāk redzēt, vai krāsa tiek uzklāta vienmērīgi un pietiekamā daudzumā.

3. Krāsošana. Speciālists iesaka izvēlēties akrila krāsas, jo tās pieejamas visdažādākajos toņos, laika gaitā nesacietē un neplaisā, tajās neveidojas gaisa pūslīši, tās tik viegli nepadodas pelējumam, izdala mazāk kaitīgu vielu un ir lietojamas gan uz eļļas, gan ūdens bāzes grunts. Vairums profesionāļu izmanto krāsu smidzinātājus, jo tie ļauj darbu paveikt ātri, tomēr nepieredzējušās rokās smidzinātājs var atstāt uz virsmas neglītus pilienus, neuzklāt pietiekami daudz krāsas un notraipīt apkārtējās virsmas. Lielākām platībām izvēlieties atbilstoša izmēra krāsas rullīti. Tomēr ar otu darbu varēs paveikt visrūpīgāk, piekļūstot arī tām vietām, kur ar krāsas rullīti grūti tikt klāt.

Krāsošanu sāciet no augšas un virzieties uz leju, lai izvairītos no krāsas tecēšanas uz jau nokrāsotas virsmas, kas var atstāt neglītas svītras. Noteikti uzklājiet divus krāsas slāņus – tā krāsojums izskatīsies vienmērīgāks un ilgāk kalpos.

Foto: publicitātes