Kā mazināt oksidatīvo stresu un uzņemt antioksidantus?

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam vārdu savienojumu “oksidatīvais stress”. Taču vai zinām, kas tas īsti ir un kā ietekmē mūsu organismu? Par oksidatīvā stresa cēloņiem, sekām un par izplatītākajiem antioksidantiem stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Oksidatīvais stress ir stāvoklis, kad organismā brīvo radikāļu līmenis pārsniedz antioksidantu klātbūtni, kas izraisa šūnu vielmaiņas disbalansu, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane. Oksidācija ir normāls un nepieciešams iekšējs process, kas notiek, piemēram, elpojot, sportojot, ēdot, iekaisuma procesa likvidēšanā – kamēr pastāv līdzsvars starp šiem elementiem, mūsu organisms ir vesels un spējīgs ātri atjaunoties. Savukārt antioksidanti ir ļoti svarīgi cilvēka organismam, jo tie palīdz novērst šo oksidatīvo stresu un tādējādi samazina šūnu bojājumu risku. Tie ir saistīti ar vairākiem veselībai labvēlīgiem efektiem, piemēram, uzlabotu imunitāti, samazinātu iekaisumu, palēninātu novecošanas procesu un samazinātu slimību risku, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, vēzim un neirodeģeneratīvajām saslimšanām. Iekļaujot antioksidantus ikdienas uzturā, varam nodrošināt organismam nepieciešamo aizsardzību. 

Oksidatīvā stresa sekas 

Oksidatīvā stresa sekas var ietekmēt visas ķermeņa sistēmas un orgānus, un tās var būt dažādas atkarībā no stresa smaguma un ilguma, uzsver ģimenes ārste Z. Zitmane. Galvenokārt tas ir šūnu bojājums, kas kaitē un aptur olbaltumvielu, lipīdu un DNS šūnu funkciju. Oksidatīvais stress ir saistīts ar paaugstinātu iekaisuma risku, paātrinātu šūnu novecošanas procesu un veselības problēmu rašanos. Tas ir saistīts arī ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku, piemēram, aterosklerozi, hipertensiju un koronāro sirds slimību. 

Tāpat oksidatīvais stress veicina neironu bojājumus un ir saistīts ar neirodeģeneratīvajām saslimšanām, Parkinsona un Alcheimera slimību. Daži pētījumi liecina, ka brīvie radikāļi izraisa DNS bojājumus un tam ir ietekme arī uz uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma attīstību. Turklāt pārmērīgs ilgstošs oksidatīvais stress var veicināt vēža šūnu attīstību. Tas var ietekmēt insulīna rezistenci un glikozes līmeņa kontroli, radot cukura līmeņa svārstības asinīs un paaugstinātu diabēta risku. Tas rada arī imūnsistēmas traucējumus, padarot organismu uzņēmīgāku pret infekcijām, kā arī samazina aknu un nieru darbību cīņā ar toksīniem. 

Kas rada oksidatīvo stresu?

Kā stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane, oksidatīvā stresa iemesli galvenokārt ietver dzīvesveida faktorus un apstākļus:

• Piesārņojums – vides piesārņojums gaisā un ūdenī, pesticīdi, smēķēšana, kaitīgas ķīmiskas vielas darba vietā vai sadzīvē, kosmētikas līdzekļos. 
• Radiācija un starojums, piemēram, no ierīcēm un ultravioletais (UV) starojums no saules, pārmērīga sauļošanās. 
• Neveselīgs, nekvalitatīvs un nesabalansēts uzturs, kurā pārmērīgi iekļauti rafinēti ogļhidrāti, piesātinātie tauki, kurā ir pārāk daudz cukura un par maz dārzeņu un augļu, tātad tāds uzturs, kurā ir daudz neveselīgo sastāvdaļu un ir vitamīnu un minerālvielu trūkums.
• Alkohols un pārmērīga neatbilstoša medikamentu lietošana, arī ķīmiskas piedevas pārtikas produktos. 
• Pārmērīga fiziskā slodze bez pienācīgas atpūtas un atjaunošanās var palielināt brīvo radikāļu veidošanos.
• Ilgstošs emocionālais stress un mentālā slodze, arī trauksme, depresija vai citi garīgie traucējumi var izmainīt hormonu un vielmaiņas procesus.
• Ar novecošanu saistītās izmaiņas var samazināt ķermeņa dabīgo antioksidantu ražošanu un spēju aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa.

Oksidatīvā stresa pazīmes

Ja organismā ir augsts oksidatīvais stress, tas var ietekmēt kopējo labsajūtu un veselību. Tas var izpausties tādos simptomos kā pastāvīga noguruma un izsīkuma sajūta, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Šo enerģijas trūkumu rada samazināta mitohondriju darbība. Par oksidatīvo stresu liecina arī tādas pazīmes kā pastiprināta sāpju sajūta, pietūkums un kairinājums, kas saistīts ar paaugstināto iekaisuma procesu organismā, kā arī biežas un atkārtotas saslimšanas ar vīrusiem un pastāvīgas infekcijas. Par pazīmi var uzskatīt arī samazinātu izturību pret stresu un spēju pielāgoties, tāpēc psiholoģiskie un emocionālie simptomi, piemēram, trauksme un depresija, augsta oksidatīvā stresa rezultātā var pastiprināties. Augsts oksidatīvais stress var ietekmēt arī vielmaiņu un hormonu līdzsvaru, kas var izraisīt svara pieaugumu vai svara zudumu, kā arī citus vielmaiņas traucējumus.

Ārēji oksidatīvais stress var izpausties kā ādas novecošanas pazīmes, grumbas, pigmentācijas traucējumi un elastības zudums – tas var norādīt uz šūnu samazināto aizsargspēju un paātrinātu novecošanu. 

Ja kāda no šīm pazīmēm rodas regulāri vai pastāvīgi, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, lai noteiktu iespējamo iemeslu, oksidatīvā stresa līmeni un veiktu nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu veselību un samazinātu negatīvo ietekmi, uzsver ārste.

Kā samazināt oksidatīvā stresa riskus?

Lai mazinātu oksidatīvā stresa riskus, ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, saka ģimenes ārste Z. Zitmane. Tam jāietver:

• Veselīgs un sabalansēts uzturs. Ēdiet pietiekoši dārzeņus un augļus, kas bagāti ar antioksidantiem, kā arī pilngraudu produktus, veselīgus taukus, zivis, riekstus, avokado un olbaltumvielas. Izvairieties no pārtikas ar augstu glikozes un ogļhidrātu saturu.  Ierobežojiet rafinētu cukuru, balto miltu produktus, kas veicina iekaisuma procesus. 
• Regulāras fiziskās aktivitātes. Veiciet tās atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai, tas palīdzēs uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un veicinās vispārēju labsajūtu.
• Izvairīšanās no toksīniem un kaitīgiem vides faktoriem. Pēc iespējas samaziniet vai izvairieties no tabakas dūmiem, smēķēšanas, alkohola, piesārņojuma un kaitīgām vielām darba vidē un sadzīvē.
• Rūpes par emocionālo labbūtību. Izmantojiet prakses, kas palīdz vadīt stresu un uzlabot emocionālo stāvokli, piemēram, meditācija, dziļa elpošana, regulāra atpūta un kvalitatīvs miegs ir svarīgs ķermeņa atjaunošanās procesā.
• Adekvāta hidratācija. Pietiekama ūdens uzņemšana, lai nodrošinātu labu šķidruma līdzsvaru organismā un atbalstītu ķermeņa attīrīšanu un toksīnu izvadīšanu.

Kā uzņemt antioksidantus?

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece skaidro – antioksidanti gan tiek veidoti mūsu organismā, gan jāuzņem ar uzturu. Pie antioksidantiem pieder tādi vitamīni kā C un E, karotinoīdi, piemēram, betakarotīns (atrodams burkānos, žāvētas aprikozēs), zeaksantīns (spinātos), luteīns (spinātos, kliņģerītēs), likopēns (tomātos) un astaksantīns (aļģēs). No minerālvielām antioksidanti ir cinks, selēns, mangāns, varš. Tāpat pie antioksidantiem pieskaitāmi arī citi savienojumi, piemēram, koenzīms Q10 (to sintezē pats cilvēka organisms, bet ar gadiem šī spēja samazinās) un melatonīns (tas ir gan hormons, gan antioksidants, ko izmanto kā miega līdzekli). Arī augu polifenoli, flavonoīdi ir spēcīgi antioksidanti. Flavonoīdi nosaka ziedu un augļu krāsu, un tiem piemīt pretiekaisuma darbība, tie stiprina asinsvadu sieniņas, ir svarīgi sirds un asinsvadu sistēmai, imūnsistēmai, ādai, locītavām un acu veselībai. 

Lai uzņemtu galvenos antioksidantus, uzturā jāiekļauj pārtikas produkti, kas ietver vitamīnus, minerālus un citus bioaktīvos savienojumus, kuri spēj neitralizēt brīvos radikāļus un samazināt oksidatīvo stresu. Ģimenes ārste Z. Zitmane un farmaceite I. Priedniece iesaka iekļaut uzturā:

• Ar C vitamīnu bagātus produktus: citrusaugļus, kāpostus, zemenes, upenes, papriku, pētersīļus, kivi, smiltsērkšķus, apelsīnus, jāņogas. C vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, kas ir ļoti būtiski pie vīrusu un infekcijas saslimšanām, atveseļojoties, pie intensīvas fiziskas slodzes, tas palīdz mazināt nespēku un nogurumu. Tas ir nepieciešams ādas, asinsvadu, skrimšļu, kaulu, zobu un smaganu veselībai, kā arī veicina normālu kolagēna veidošanos, stiprina asinsvadu sieniņas, veicina audu atjaunošanos un brūču dzīšanu. 
• Ar E vitamīnu bagātus produktus: E vitamīns jeb tokoferols aizsargā taukus no oksidācijas. Tas piedalās vielmaiņas procesos, ir nepieciešams reproduktīvo orgānu normālai darbībai, kā arī imūnsistēmai, sirds un asinsvadu sistēmai. E vitamīnu uzņem ar augu eļļām, diedzētiem graudiem, salātiem, kāpostiem, zaļajiem zirnīšiem, avokado, papriku, olas dzeltenumu, riekstiem (īpaši mandelēm un valriekstiem) un sēklām (saulespuķu sēklās).
• Ar karotinoīdiem bagātus produktus: piemēram, betakarotīnu, kas organismā tiek pārveidots par A vitamīnu,  satur krāsainie augļi un dārzeņi – burkāni, tomāti, paprika, ķirbji, salāti, spināti, brokoļi, žāvētas aprikozes.  A vitamīnu satur zivju aknas, zivju eļļa, siļķe, aknas, olas un piena produkti. A vitamīns nodrošina normālu redzi, kā arī veicina normālu imūnsistēmas darbību. A vitamīnam ir svarīga loma šūnu specializācijas procesā, kā arī tas palīdz uzturēt gļotādu un ādas veselību.
• Produktus, kas satur selēnu: šis minerāls ir vajadzīgs normālai vairogdziedzera un imūnsistēmas darbībai un spermatoģenēzei, tas palīdz uzturēt sirds un asinsvadu sistēmas, acu, ādas, nagu un matu veselību. Selēnu satur gaļa, pilngraudu produkti, olas, brūnie rīsi, pupas, Brazīlijas rieksti, piena produkti un zivis.
• Produktus, kas satur cinku: cinks veicina normālu imūnsistēmas darbību, tas ir nozīmīgs gan sievietes, gan vīrieša reproduktīvajai veselībai, palīdz uzturēt normālu testosterona līmeni, nepieciešam arī grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, kā arī redzes, ādas, matu un nagu veselībai, vielmaiņas procesiem un vairāku fermentu darbībai. Cinks ir  gaļā, zivīs, pienā, sierā, olās, pākšaugos, riekstos, auzu pārslās un citos pilngraudu produktos.
• Produktus, kas veicina melatonīna sintēzi: melatonīns ir hormons un antioksidants, kura sintēzi organismā veicina rīsi, tomāti, auzu pārslas, mieži, apelsīni, ananāsi un banāni.
• Koenzīmu Q10: to var uzņemt no subproduktiem (piemēram, aknām), gaļu, sēklām eļļām, pētersīļiem, brokoļiem, spinātiem, avokado, zemenēm, riekstiem un graudiem.

Kopumā īpaši bagāti ar antioksidantiem ir augļi un ogas, zaļumi, rieksti un sēklas, kā arī krāsainie dārzeņi un pākšaugi. Antioksidanti ir arī daudzās garšvielās un garšaugos (kurkuma, kanēlis, ingvers, krustnagliņas, oregano, pētersīļi), tumšajā šokolāde (augstas kvalitātes, ar kakao saturu 70 % vai vairāk ir bagāta ar flavonoīdiem), zaļajā tējā (satur katehīnu) un graudaugos (auzas, kvinoja, brūnie rīsi un mieži).

Lai novērstu oksidatīvā stresa sekas uz ādas, daudzos kosmētikas līdzekļos ādas un matu kopšanai ir pievienoti antioksidanti, piemēram, C, E, A vitamīns, koenzīms Q10, astaksantīns, augu ekstrakti un eļļas, kas aizsargā pret brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi un kavē novecošanas procesus, un tiek plaši izmantoti pretnovecošanas līdzekļos pret grumbām un krunciņām.

Speciālistes uzsver, ka ir svarīgi ievērot sabalansētu pieeju un konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu, lai izvēlētos individuāli piemērotākos risinājumus oksidatīvā stresa mazināšanai.

Foto: publicitātes