Jauniešiem jāļauj piedzīvot savas izvēles

Lai šo jauno un Latvijā līdz galam vēl nepierasto praksi īstenotu, VPD veido projektu, kurā ikviens iedzīvotājs var pieteikties kļūt par brīvprātīgo līdzgaitnieku jauniešiem, kuri ir pārkāpuši likumu. Tā ir iespēja parādīt jauniešiem veidus, kā dzīvot citādāk, izraujoties no nelegālā dzīves ceļa un parādot jēgpilnāku dzīvesveidu.

Jāpiedzīvo savas izvēles

Viens no projekta vēstniekiem ir „Ghetto Games” tēvs Raimonds Elbakjans, kurš uzsver, ka šāda iniciatīva ir atbalstāma un tā var sniegt pozitīvus rezultātus, taču ir jāsaprot, ka bieži vien šiem likumpārkāpumus izdarījušajiem jauniešiem ir atšķirīgas problēmas, ar kurām nākas sadzīvot, līdz ar to viņiem ir arī atšķirīgas izvēles, kas jāņem vērā. „Jaunietis ar savām problēmām dzīvo ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, tāpēc ir jāsaprot, ka visiem jauniešiem nav vienādu vajadzību. Mēs katrs kā vecākais brālis vai draugs, vai vienkārši līdzgaitnieks varam mēģināt pavilkt to jaunieti uz kaut kādu jēdzīguma pusi, nevis pakļaujot viņu savām domām un idejām, bet ļaujot jaunietim pašam izvēlēties, atbalstot viņu. Katram ir jāļauj piedzīvot savas izvēles,” teic Elbakjans. Viņš arī uzsver, ka ikviens sabiedrības loceklis var pielikt roku tajā, lai mūsu valsts un jaunieši, kas nākotnē būs ļoti nozīmīga sabiedrības daļa, būtu līdzcietīgāki un draudzīgāki.

Bieži vien jaunieši paši saprot, ka ir jāmainās. Pārsvarā tas notiek pēc lieliem pārdzīvojumiem vai traumām. Piemēram, jaunietis var aiziet no nelegālā ceļa aiz bailēm kļūt notvertam vai, piedzīvojot milzīgu nodevību no draugu puses. Mainīties var likt arī fiziskas sāpes, piemēram, ja jaunietis ticis stipri piekauts. Taču gadās arī, ka notiek, kā Elbakjans saka, brīnumi, kad jaunietis pats vienu dienu saprot, ka ir jābeidz riskēt, jāatrod kāds pozitīvais piemērs un jāmaina dzīvesveids.

Jautāts par to, vai likumpārkāpumus izdarījušiem jauniešiem nepieciešams kāds konkrēts mentors, Elbakjans stāsta savu pieredzi, kā viņš agrāk skatījies uz Maiklu Džordanu, Armandu Šķēli, kā ieklausījies Maikla Džeksona mūzikā un no tā arī iedvesmojies. Viņš uzskata, ka nav obligāti jābūt kādam konkrētam mentoram, kurš ved uz pareizā ceļa, tas var būt arī kāds elks, kas iedvesmo, kuram mēģini sekot, bet neasociē to kā mentoru. „Nav obligāti jāņem jaunietis aiz rokas un jāsāk „skalot smadzenes”, lai tādā veidā motivētu. Es domāju, ka lielā mērā cilvēks ar savu rīcību arī neapzināti var būt kādam mentors,” stāsta Elbakjans.

Tāpat, lai palīdzētu vai virzītu jaunieti uz jēgpilnu ceļu, Elbakjans akcentē, ka ir svarīgi saprast, kāpēc jaunietis pārkāpj likumu. Bieži vien tā ir nepieciešamība pēc kaut kā. „Es esmu viens no tiem, kas saka, ja tu zodz, lai izdzīvotu, tad es tevi saprotu, bet, ja tu zodz, lai dzīvotu labāk, tad gan es tevi vairs nesaprotu,” uzsver Elbakjans.

Laime jāmeklē sevī

Lai mainītos un dotos pareizā virzienā, bieži vien nākas mainīt arī draugu kompāniju un vidi sev apkārt. Tam piekrīt arī Elbakjans, sakot, ka tieši vide ir tas, kas veido cilvēku, savukārt cilvēks ir tas, kas veido vidi sev apkārt. Viņš uzsver, ka ir jāmēģina izvēlēties cilvēkus sev apkārt. Tāpat nevajag kavēties atmiņās un turēties pie cilvēkiem tikai tāpēc, ka kopā ir daudz piedzīvots, jo cilvēki var mainīties, viņiem pēc gadiem var izveidoties cita vērtību skala par to, kas ir labs un kas slikts.

Likumpārkāpumus izdarījušajiem jauniešiem, kuri piedalās līdzgaitniecības projektā, projekta vēstnieks novēl vienmēr turpināt meklēt pareizo ceļu un nebaidīties. „Mēs visi dzīvē kļūdāmies, mums visiem ir iespēja kļūdīties simtiem un tūkstošiem reižu. Galvenais – vajag meklēt pareizo virzienu. Nevajag darīt sev pāri, vajag mīlēt sevi un pasauli, vajag iet uz gaišumu un prieku. Viss tas „gangsta” stils, zagšana, atņemšana vai mahinēšana šajā pasaulē nevienu vēl uz laimi nav aizveduši. Tāpēc tā laime noteikti ir jāmeklē kaut kur dziļāk sevī un mazāk pasaulē apkārt.”

Video: publicitātes