Jaunākie dati: kā ir mainījies alkohola un tabakas patēriņš Covid-19 laikā?

Turpinoties neziņai par Covid-19 krīzes un sociālo ierobežojumu ilgumu, 16% iedzīvotāju atzinuši, ka alkoholu ārkārtas situācijas laikā ir sākuši lietot vairāk nekā parasti, secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos. Tāpat pētījuma rezultāti atklāj, ka 44% aptaujāto īpašas izmaiņas alkohola patēriņā pēdējā mēneša laikā nav novērojuši, 11% alkoholu krīzes laikā lieto mazāk nekā parasti, bet vēl 27% norādījuši, ka alkoholu nelieto vispār.  

Attiecībā uz tabakas izstrādājumu patēriņu 6% norādījuši, ka krīzes laikā smēķē vairāk nekā parasti, 23% nekādu izmaiņu nav, 4% smēķē mazāk nekā parasti, bet 65% aptaujāto atzīmējuši, ka tabakas izstrādājumus ikdienā nelieto. 

Lielākas problēmas = vairāk alkohola

Maija sākumā veiktajā pētījumā secināts, ka atbildi par alkohola lietošanas pieaugumu snieguši par 5% vairāk respondentu, nekā tas bija mēnesi iepriekš, savukārt tabakas patēriņa pieaugums mēneša griezumā ir saglabājies nemainīgs. Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka liela daļa cilvēku ir saraduši ar jauno realitāti, tomēr atsevišķai daļai joprojām ir bailes par nākotni, jo uzkrājumi, iespējams, tuvojas beigām un nav zināms, kad radīsies iespēja atjaunot finansiālo stabilitāti. Tāpat speciālists norāda, ka alkohols īstermiņā samazina trauksmi un nomāktību, uzlabo tūlītēju labsajūtu un palīdz iemigt, tomēr ilgtermiņā tas cilvēku novājina – saasina sirds un asinsvadu problēmas, rada depresiju un citus sarežģījumus. 

Riska grupas

Pētījuma rezultāti ievērojamas alkohola lietošanas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm neuzrāda. Dr. A. Veselovskis skaidro, ka alkoholu, īpaši krīzes laikā, vairāk lieto cilvēki, kuriem nav citu mehānismu, kā pārvarēt stresu. Turklāt alkohola lietošanu stimulē vientulība, bailes par veselību, izolācija, darba zaudēšana un finansiālās grūtības, kā arī lielas izmaiņas ierastajā dzīvē. Attiecībā uz sievietēm Dr. A. Veselovskis no savas pieredzes stāsta, ka viņas nereti alkoholu lieto slepeni, piemēram, katru vakaru izdzerot vīna pudeli. Tāpat speciālists atklāj, ka, runājot par cilvēkiem ar nopietnām atkarībām, lielākais izaicinājums ir viņu pašu noliegums par problēmas esamību. 

Kāpēc daļa alkoholu krīzē lieto mazāk?

Eksperts uzsver, ka, jo vairāk tiek praktizēti dažādi pozitīvi stresa pārvarēšanas veidi, jo vieglāk atturēties no kaitīgiem ieradumiem. Kā daži no ieteicamajiem risinājumiem ir komunikācija ar tuviniekiem un draugiem, fiziskas aktivitātes, kustības, kā arī citas ķermeni un prātu stiprinošas nodarbes. Šajā ziņā pozitīvas pārmaiņas apliecina arī BENU Aptiekas Stresa termometrā secinātais, ka 11% pēdējā mēneša laikā alkohola patēriņu ir samazinājuši, bet tabakas izstrādājumus mazāk nekā parasti lieto 4% aptaujāto. Pirmkārt, to var skaidrot no ekonomiskās perspektīvas, proti, neziņas apstākļos iedzīvotāji meklē veidus, kā ietaupīt. Savukārt Dr. A. Veselovskis skaidro, ka daļai sabiedrības krīze ir devusi iespēju apstāties un pārskatīt vērtības, kā rezultātā daudzi ir sākuši sportot un radījuši jaunus, veselīgus un organismu stiprinošus ieradumus.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 30. aprīļa līdz 3. maijam aptaujājot 1751 respondentu. 

Foto: publicitātes