Jaudīgais algu kāpums drīz atkal apsteigs inflāciju

Pēc piezemētākas algu izaugsmes pērn, nu atkal esam atpakaļ pie divciparu skaitļiem algu kāpuma rādītājos. Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka pirmajā ceturksnī vidējā bruto mēnešalga Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 1462 eiro – par 160 eiro jeb 12.3% lielāka nekā gadu iepriekš.

Algu kāpums šī gada sākumā joprojām bija mazāk straujš nekā cenu pieaugums – tādejādi strādājošo iedzīvotāju reālā neto alga jeb pirktspēja samazinājās par 6.1%. Prognozes par algu un inflācijas attīstību gan liek secināt, ka pavisam drīz – iespējams, jau gada 3. ceturksnī sāksim novērot patīkamāku ainu. Straujais algu kāpums turpināsies, bet, inflācijai sarūkot, darba ņēmēja pirktspēja beidzot atkal augs.

Algu pieaugumu 1. ceturksnī turpināja veicināt sarūkošais bezdarba līmenis un darbaspēka trūkums. Vienīgā nozare, kur darbaspēka trūkums uzņēmējus uztrauc krietni mazāk nekā pirms gada, ir apstrādes rūpniecība, savukārt darba roku trūkums saglabājas augsts pakalpojumu sektorā, mazumtirdzniecībā, un ļoti ievērojams – būvniecībā. Vidējo darba samaksu celt palīdzēja arī minimālās algas palielināšana par 24% (līdz 620 EUR). Minimālās algas kāpuma ietekme uz vidējo algu visvairāk bija jūtama Latgalē, kur lielāka daļa strādājošo saņem minimālo algu, vai tuvu tai. Latgalē gada pirmajā ceturksnī algas auga pat par 16.4%, tomēr joprojām saglabājās par 29% zemākas nekā vidēji Latvijā.

Algas auga praktiski visās nozarēs, izņemot veselības aprūpi, kur darbinieku vidējā mēnešalga 2023. gada pirmajā ceturksnī bija par 2.7% zemāka nekā pērn. Tas daļēji skaidrojams ar faktu, ka vēl pērn nozares darbinieki saņēma speciālās piemaksas, kas bija saistītas ar darbu Covid-19 apstākļos. Straujākais algu kāpums vērojams lauksaimniecībā, enerģētikas nozarē un ieguves rūpniecība, kur darba samaksa augusi par vairāk nekā piektdaļu.

Saspringtā darba tirgus situācija, darbaspēka trūkums kopā ar darbinieku vēlmi kompensēt joprojām augsto inflāciju veicinās darba samaksas pieaugumu arī turpmāk. Aprīlī prognozējām, ka vidējā alga šogad augs par aptuveni 9%, tomēr šodienas dati liecina, ka algu kāpums varētu būt vēl spēcīgāks. Straujais algu kāpums darbiniekam ir laba ziņa, tomēr, ja algu kāpums nenāk komplektā ar ražīguma celšanu, ekonomiku kopumā ilgtermiņā tas ietekmē negatīvi. Atsevišķas eksportējošās nozares, piemēram, apstrādes rūpniecība jau šobrīd noieta tirgos sastopas ar ekonomikas un pieprasījuma bremzēšanos. Būtisks izmaksu sadārdzinājums nesamērīgi straujas atalgojuma celšanas dēļ var vēl vairāk samazināt pieprasījumu pēc mūsu uzņēmumu produkcijas. Tas var nozīmēt ne tikai to, ka uzņēmumi vairs nākamajā algu pārskatīšanas reizē nevarēs atļauties tādu kāpumu, bet arī to, ka kādu daļu darbinieku var nākties atlaist. Šobrīd šāda notikumu attīstība vēl ierindojama “risku scenāriju” kategorijā, taču, noieta tirgiem balansējot uz recesijas robežas, šis risks nav maznozīmīgs

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)