Ēšanas paradumu spēks: kā vegānisms mainījis ēdināšanas biznesu?

Harmoniska pasaule, kurā nevienam nav jāmirst otra ērtību dēļ – kaut arī tas skan utopiski, vismaz daļa sabiedrības ir spērusi soli pretī šādam ideālam modelim, izvēloties veģetārieša vai vegāna dzīvesveidu. Sevišķi vegānisms pēdējā laikā gūst arvien lielāku popularitāti, liekot mainīt arī pārtikas ražotāju un tirgotāju paradumus. Dažādas aptaujas visā pasaulē sniedz atšķirīgus rezultātus, bet kopumā vegānismu kā savu dzīvesveidu izvēlas apmēram 1% pasaules iedzīvotāju – vairāk nekā 79 miljoni cilvēku.

Saskaņā ar statista.com datiem absolūtā vegānisma līdere ir Indija – tur sevi par vegāniem uzskata 9% iedzīvotāju. Taču jāņem vērā, ka Indijā veģetārisms un vegānisms sakņojas dziļi šīs valsts kultūrā, vēsturē un tradīcijās. Daudzviet pasaulē tā ir ļoti jauna tendence, kas tomēr jau nostiprinājusies uz palikšanu. Eiropā līderos izvirzījusies Vācija, kur šādu dzīvesveidu izvēlas apmēram 3% sabiedrības, tai seko ASV ar 2% vegāniska dzīvesveida piekritējiem. Dažādas aptaujas visā pasaulē uzrāda atšķirīgus rezultātus, tomēr kopumā var secināt, ka lielākais vegānu īpatsvars ir Āzijā, bet Eiropas valstīs to skaits svārstās vidēji no 1% līdz 4% iedzīvotāju. Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, tas ir aptuveni 1% iedzīvotāju.

Interese par vegānismu strauji pieaug: kā liecina statista.com dati, no visiem cilvēkiem, kas pērn janvārī pieņēma vegānisma izaicinājumus (Latvijā tā ir akcija “Neapēd zemeslodi”), 40% nolēmuši šādu dzīvesveidu turpināt. Kā liecina statistika, ASV vegānu skaits trīs gadu laikā pieaudzis pat par 600%. Arī Latvijā interese par vegānismu pastāvīgi pieaug – tiek atvērtas arvien jaunas vegāniem draudzīgas kafejnīcas un restorāni, un arī citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, pārtikas mazumtirgotāji un uzkodu pa ceļam segments iekļauj savā sortimentā vegāniem piemērotus produktus.

“Pārtikas ražošanas, mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas nozares pastāvīgi meklē arvien jaunus veidus, kā nodrošināt visiem klientiem piemērotu uzturu neatkarīgi no viņu izvēlēm vai ierobežojumiem, kas liedz uzņemt uzturā noteiktus pārtikas produktus. Par to liecina pastāvīgi augošais sortiments pārtikas veikalu vegānu stendos un restorānu ēdienkartēs. Tāpēc mūsdienās cilvēkam, kurš nelieto uzturā gaļu vai jebkādus dzīvnieku izcelsmes produktus, nebūt nav jāatsakās no iecienītajām uzkodām. Arī “Narvesen” iet līdzi laikam un lielākajās tirdzniecības vietās piedāvā iegādāties vegānisko burgeru, veģetāro kebabu, kafiju ar auzu pienu, izcilas karstās uzkodas bez dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām, kā arī pašu svaigāko jaunumu – hotdogu ar vegānisko desiņu,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva.

Hotdogs ir vienkāršs ēdiens, kas radies tik sen, ka grūti pateikt, kurš ir tā autors. Visticamāk, pirmās karstās desiņas tika gatavotas Vācijā, bet ideju par maizē ieliktu desiņu 20. gadsimtā Amerikā ieveda vācu imigranti. Veselu gadsimtu hotdogs ir bijusi populāra un pieprasīta uzkoda visā pasaulē, tomēr tā pagatavošana ir mainījusies, sekojot līdzi laikam un pircēju pieprasījumam. Piemēram, pirmo vegānisko hotdogu Latvijā ieviesa “Narvesen”, reaģējot uz klientu vēlmēm un paradumiem.

“Tas ir tikai viens piemērs, kā tradicionāli un iemīļoti produkti var tikt pielāgoti, lai nevienam no tiem nebūtu jāatsakās pārliecības vai uztura specifikas dēļ. Turklāt šādi jauni produkti, kas parādās Latvijas tirgū, ir arī jauna ekonomikas izaugsmes niša – piemēram, “Narvesen” vegāniskās hotdogu desiņas tiek ražotas tepat, Latvijā, sadarbībā ar ražotāju SIA “Milzu”,” atklāj Ilze Dumceva.

Par to, vai cilvēks var gūt sāta sajūtu, ja uz šķīvja nav milzu karbonādes, domas dalās. Tomēr daudzi, kas izmēģinājuši vegāniskos produktus, atzīmē viegluma, enerģijas pieplūduma un labi padarīta darba sajūtu. Galu galā, nav jābūt vegānam, lai atklātu jaunas garšas – vegāniskie produkti priecēs visus, kas vēlas paplašināt savus apvāršņus vai dažādot ikdienas ēdienkarti!

Foto: publicitātes