Eksperti: līderis nenozīmē – tikai vīrietis, profesionalitāti un līderību nenosaka dzimums

Profesionalitāte un līderība piemīt visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu dzimuma, tāpēc nepastāv fizioloģiskie un psiholoģiskie priekšnosacījumi par viena vai otra dzimuma atbilstību vai neatbilstību kādam noteiktam amatam vai profesijai. Tas secināts Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā ekspertu diskusijā. 

Pasākums, kas notika 27. septembrī, pulcēja darba devējus un to pārstāvjus no dažādām nozarēm. Diskusijas laikā eksperti runāja par dzimuma diskrimināciju, stereotipizāciju, vīriešu un sieviešu lomām biznesā un ģimenē, veica tiešsaistes un klātienes skatītāju aptauju, apsprieda tajā gūtos rezultātus, kā arī dalījās ar informāciju par cilvēku īpašībām, kas nosaka personību, neatkarīgi no viņu dzimuma.

Diskusijā piedalījās Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne un asociētā profesore Zane Drinķe, psihoterapeite un apmācīt tiesīgs supervizors Inese Putniece, “Tēvu Radio” veidotājs, biedrības “Tēvi” valdes loceklis, projekta “Ģimenei draudzīgs darba devējs” konsultants un divu meitu tētis Gatis Smidrovskis un SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Ilze Ogle, savukārt diskusiju vadīja TV rīta ziņu programmas vadītāja, žurnāliste un “Pasaules Dabas fonda” vēstnese Kristīne Garklāva.

“Nereti sabiedrībā valda viedoklis, ka ir būtiskākas problēmas par diskrimināciju, taču mana atbilde vienmēr ir viena – nav tādas problēmu rindas, kur ir izdoti numuri un, ja neatrisina vienu, tad nevar ķerties pie otras. Var risināt vairākas problēmas līdztekus. Diskriminācija, vienalga pēc kāda principa, tai skaitā dzimuma nelīdztiesības, ir viens no iemesliem, kas veicina arī finansiālo nošķirtību un segregāciju. Diskriminācija veicina nevienlīdzību un tieši tādēļ situāciju ir jārisina,” skaidrojot tēmas aktualitāti un tās nozīmīgumu saka Zaiga Pūce.

2020. gada Lursoft aprēķini rāda, ka tikai trešdaļā no visiem Latvijas uzņēmumiem (33,99%) vismaz viena no amatpersonām ir sieviete. Skatoties šī rādītāja dinamiku, jāteic, ka pēdējo gadu laikā šajā jomā nav reģistrētas ievērojamas izmaiņas, iespējams, tas ir saistīts ar uzskatu, ka sievietes ir emocionālākas, bet vīrieši agresīvāki, taču, neskatoties uz pieņemtajiem uzskatiem, dažādas rakstura iezīmes iespējamas gan vienam, gan otram dzimumam. “Tas, kas nosaka šīs iezīmes un to ārējās izpausmes ir dažādu faktoru kopums – bioloģiskā sadaļa, temperaments, audzināšana un vide. Līdz ar to, nav nekādu racionālu prāta spēju, kas nosaka noslieces un atbilstību kādam konkrētam dzimumam,” saka psihoterapeite un apmācīt tiesīgs supervizors Inese Putniece.

Eksperti pasākumā diskutēja arī par dzimumu sadalījumu ģimenēs. Biedrības “Tēvi” pārstāvis Gatis Smidrovskis dalījās ar jau 2016.gadā veikto pētījumu par vīriešu iesaisti ģimenē un to kā viņu lomas uztveri, nodrošinot līdztiesības nepieciešamību. “Pētījums jau toreiz parādīja to, ka 66% sabiedrības vēl joprojām uzskata, ka ģimenes kodolu veido sieviete ar bērnu, un vīrietis ir ārpus tā. Viņš ir tāds kā apgādātājs, vietējais santehniķis un taksists, kurš tikai palīdz. Šī tēma ir ļoti svarīga, lai vairāk vīriešus integrētu ģimenes ikdienā un veicinātu komunikāciju savā starpā, padarot šīs lomas līdzvērtīgākas,” saka Gatis Smidrovskis.

“Sieviešu un vīriešu latiņas noteiktos jautājumos atšķiras. Piemēram, ģimenes jautājums par uzturēšanu – 46% sieviešu atbild, ka viņu ieskatā vīrietim ir jābūt tam, kurš nodrošina ģimenes ienākumus, bet tikai 1% sieviešu uzskata, ka tām būtu jābūt viņām,” Zaiga Pūce dalās ar “Kantar” pērn veiktā pētījuma datiem, piebilstot, ka šie dati lielā mērā apstiprina arī sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirību emocionālo pieskaņu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati 2021. gadā sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 14,6 % mazāka nekā vīriešu. 

Savukārt Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne un asociētā profesore Zane Drinķe sacīja, ka galvenā problēma ir mākslīgi radīti šķēršļi jeb tā sauktais “stikla griestu efekts”, kas rada stereotipu, ka sievietei lielāka uzmanība jāpievērš ģimenei, rūpējoties par bērniem un mājas dzīvi, savukārt vīriešiem ir vairāk laika, lai darbotos biznesā un augtu profesionāli. Tam piekrīt arī SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Ilze Ogle: “Citkārt pretendenti vīrieši intervijās izturas daudz pašpārliecinātāk nekā sievietes. Viņi droši apliecina savu gatavību paveikt atbildīgāku darbu, taču sievietes mēdz vilcināties, viņām ir grūtāk pateikt, ka esmu pietiekami laba un varu paveikt daudz vairāk nekā šobrīd daru. Arī sievietēm ir jātic sev un savām spējām!”

Diskusijas laikā eksperti vienojās, ka emocionālā inteliģence jeb spēja atpazīt un vadīt gan savas, gan citu emocijas, un piešķirt tām papildu nozīmi, ir sākums apzinātai domai par ilgtspējīgu attiecību veidošanu ar sabiedrību. Mainoties pasaulei, mainās arī cilvēki un viņu uztvere, taču viss, kas ir jauns un nepazīstams, biedē un audzē pretestību, kā rezultātā nostrādā jau iepriekš izveidotie īsceļi un stereotipi. Lai arī cik cilvēki gribētu būt atvērti, slinkums un “iemītās taciņas” nospēlē savu lomu, tāpēc, pirms izdarīt spriedumus, nepieciešams sevi apstādināt un izvērtēt notiekošo.

Foto: publicitātes