Eksperta padomi kā palīdzēt aizsargāt savus datus

Šodien viedierīces piedāvā ļoti plašu pakalpojumu klāstu. Tiešsaistē ir iespējams nomaksāt rēķinus, pasūtīt apģērbu, ziedot un sūtīt naudu un citādi uzglabāt un koplietot svarīgu personīgo informāciju un datus. Tieši tādēļ ir svarīgi parūpēties par to, lai informācija un faili ir pasargāti no krāpniekiem – cilvēkiem, kas ļaunprātīgi vēlas tos iegūt savā īpašumā. Gjensidige Latvija sadarbībā ar Latvijas Drošāka interneta centru dalās ar praktiskiem ieteikumiem, kā justies droši digitālajā vidē un aizsargāt savus datus.

Pamatojoties uz kibernoziegumu statistiku, ik gadu notiek aptuveni 30 miljoni kibernoziegumu mēģinājumi privātpersonām un uzņēmumiem. Arī Latvija nav izņēmums – ik dienu liela daļa cilvēku saņem krāpnieku zvanus un ziņas, kā arī nonāk citās krāpnieku lamatās tiešsaistē. Tam par godu, 30. novembrī tiek atzīmēta Starptautiskā datoru aizsardzības diena, kuras ietvaros tiek paplašināta sabiedrības informētība un demonstrēta personīgās informācijas drošības paraugprakse.

“Gan privātpersonām, gan uzņēmumiem būtu jāatceras, ka vairums kibernoziegumu notiek datu noplūdes rezultātā. Cilvēkiem būtu jāizvairās no publisko WiFi izmantošanas darbā ar personīgajiem datiem. Publiskie WiFi tīkli ir neaizsargāti pret ļaunprātīgu izmantošanu, ļaujot hakeriem pārtvert visa veida personas datus, tostarp personas pārlūkošanas vēsturi, kā arī piekļūt jūsu darba e-pastam un parolēm,” uzsver Gjensidige Latvija vadītāja Sanita Glovecka.

Sarežģīta parole – drošības atslēga

Veidojot paroli, jāatceras, ka tā ir drošības atslēga – jo sarežģītāka tā būs, jo lielākā aizsardzībā būs konta personas dati. Bieži vien cilvēki izvēlas veidot paroles, kas ir īsas un vienkāršas, izmantojot parolē savu vārdu vai vienkāršas skaitļu kombinācijas, piemēram, dzimšanas gadu. Tomēr eksperti uzsver, ka paroles “Anna1990” un “parole1234” nav drošas – parolē būtu jāiekļauj gan lielie, gan mazie burti, kā arī skaitļi un zīmes. Tāpat ir jāatceras, ka viena un tā parole nebūtu jāizmanto vairākiem kontiem. Bieži vien cilvēki mēdz izmantot vienu un to pašu paroli visiem kontiem, jo ir grūti atcerēties vairākas dažādas paroles, taču no drošības aspekta tas nav pareizi. Tāpat, lai pastiprinātu datu aizsardzību, paroli ir ieteicams ik pa laikam nomainīt. Lietotājiem ir arī jāprot uzmanīgi apieties ar savām parolēm un tā vietā, lai glabātu tās neaizsargātas telefona piezīmju lapās vai tās rakstītas uz lapas makā, ir ieteicams ieviest nelielu piezīmju blociņu, kurā var pierakstīt visas paroles un noslēpt to labi zināmā un drošā vietā mājās.

Atpazīsti krāpnieku!

Arvien biežāk nākas saskarties ar situācijām, kad krāpnieki nevis cenšas “uzlauzt” datus, bet gan, uzdodoties par citu personu, sūta ziņas un e-pastus, kuros aicina personu mijiedarboties un uzspiest uz pievienotās saites, lai kaut ko iegūtu. Šādas situācijas bieži vien ir novērojamas ne tikai privātpersonu e-pastos, bet bieži vien krāpnieki, uzdodies par uzņēmuma partneriem vai klientiem, spēj kaitēt arī uzņēmumam. Tas nozīmē, ka krāpnieki visdrīzāk ir veikuši izpēti un noskaidrojuši, kas mudinātu lietotājus mijiedarboties ar nosūtīto saiti vai pielikumu. Visbiežāk krāpnieki mēdz nosūtīt viltotu rēķinu ar lūgumu to apmaksāt, lūdz apstiprināt personisko informāciju, nosūta viltus ziņu, ka radusies problēma ar personas kontu vai maksājuma informāciju, paziņojums par aizdomīgām darbībām vai pieslēgšanos personas profilam, lūgums noklikšķināt uz saites, lai iesniegtu maksājumu. Savukārt, mēģinot noteikt, vai e-pasts ir drošs vai nē, svarīgi pievērst uzmanību dažām galvenajām detaļām. Pirmkārt, ir jāpārbauda, kas sūta e-pasta ziņojumu – ja uzreiz neatpazīsti sūtītāju, ir jāpārbauda, vai personas, uzņēmuma nosaukums ir uzrakstīts pareizi. Tāpat vienmēr ir jāpārbauda e-pasta temats – ja tajā tiek manītas gramatikas vai pareizrakstības kļūdas, vai arī tajā norādīts, ka ziņa nāk no “akreditēta uzņēmuma” vai “iestādes”, kā nereti sevi dēvē krāpnieki, tas ir pirmais signāls tam, ka e-pasta sūtītājs, visticamāk, ir viltvārdis. Tāpat krāpnieki bieži vien pievieno e-pastā izejošās saites ar aicinājumu atvērt saiti. Pirms saites atvēršanas, ieteicams nenospiežot uz tās, pārbaudīt, vai saites URL links izskatās likumīgs un atbilst formulai http://www. Uzmanība būtu jāpievērš arī paplašinājumam, kas ir piestiprināts saites galā. Taču jāņem vērā, ka arī saites ar galotni .com un .org var nebūt drošas, tādēļ ir jāapsver visi augstākminētie punkti, pirms to atvērt.

Ja esi uzķēries uz krāpnieku lamatām

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska skaidro, ka krāpnieku galvenā manipulatīvā metode cilvēku apkrāpšanā ir steidzināšana. Krāpnieks uzstāj, ka lēmums vai darbība ir jāveic nekavējoties, jo pretējā gadījumā laimīgā iespēja, ko krāpnieks piedāvā, tiks kādam citam. Tas saistīts ar to, ka lēmums, kas pieņemts steigā, visbiežāk ir neapdomāts un bieži vien analoģisks. Tāpat eksperte skaidro, ka, piemēram, sociālo tīklu krāpniekus visbiežāk ir iespējams atpazīt, izvērtējot vairākus konta parametrus. Viens no tiem – konts ir izveidots nesen un tam praktiski nav sekotāju un ierakstu. Vienīgie vai pēdējie ieraksti, kas parādās kontā, satur krāpniecisku informāciju – saites uz jocīgām saitēm, neskaidrus pielikumus un īsus, visbiežāk, gramatiski nepareizus (jo saturs nereti ir tulkots no kādas citas valodas) aicinājumus tos atvērt, lai saņemtu, piemēram, lielu naudas laimestu.

“Ja esi saņēmis e-pastu ar krāpniecisku informāciju, kuros Tevi aicina spiest uz saitēm, atvērt pielikumus vai rada jebkādas citas aizdomas, nekavējoties paziņo par to Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (CERT). Tāpat, ja rodas aizdomas par kādu sociālo tīklu kontu, par to ir iespējams paziņot (sūdzēties) sociālo tīklu administrācijai, savukārt ja pret Jums tiek pielietoti šantāžas paņēmieni, par to nekavējoties jāinformē Valsts policija,” skaidro M. Katkovska.

Foto: publicitātes