Cik daudz un kāda veida ūdens jādzer, lai saglabātu veselību

22.martā tika atzīmēta Starptautiskā ūdens diena, tādēļ ikviens tiek aicināts pievērst uzmanību ūdens nozīmīgumam, kā arī tā vietai dabā un cilvēka dzīvē. Ūdens ir produktivitātes un veselības avots, jo bez tā cilvēkiem un mātei zemei enerģijas aptrūktos pavisam ātri. Eksperti brīdina, ka, neskatoties uz ūdens nozīmīgumu, mēs nedrīkstam to dzert pārmērīgi, kā arī – daži ūdens veidi ir jādzer uzmanīgi un nelielos apmēros.

Tomēr šobrīd cilvēka organismam pienācis izaicinošs posms, kad liela daļa sabiedrības nonākusi izolācijā un aktīvās atpūtas apjoms ir ievērojami ierobežots. 

Dietologs Andis Brēmanis stāsta: “Gan sēžot karantīnā, gan rosīgi strādājot birojā vai kur citur, mūsu organismam ir nepieciešams uzņemt šķidrumu. Ūdens nepieciešams visās dzīvības procesu norisēs, gan šūnu apgādē ar barības vielām, gan vielmaiņas galaproduktu izvadīšanā no organisma, arī ķermeņa temperatūras regulēšanā. Labāk izdzert mazliet par daudz, nekā piedzīvot situāciju, kad organismā sāk trūkt šķidruma.”

Dažādie ūdens veidi 

Dietologs Brēmanis norāda, ka ikdienas patēriņam vislabākā izvēle ir ūdens ar nelielu mineralizācijas pakāpi: “Labi, ja ūdens satur tādu minerālus kā Mg un Ca, kas svarīgi šūnu optimālai funkcionēšanai. Taču ūdens ar augstāku mineralizācijas pakāpi virs 1,5 g/l un lielāku Na un Cl saturu, noderēs situācijās, kad organisms ir stipri atūdeņojies vemšanas vai caurejas dēļ.”

Piemēram, minerālūdens “Neptūnas”, kas iegūts tieši no Lietuvas nacionālo dārgumu avota Varēnā, ir lieliski piemērots ikdienas lietošanai, jo tā mineralizācijas pakāpe ir neliela.

Cik daudz ūdens būtu jādzer ikdienā? 

Par ikdienas ūdens patēriņu ir daudz dažādu ieteikumu. Tiem nedrīkst akli uzticēties un katram individuāli jāaprēķina, cik daudz ūdens ikdienā vajadzētu patērēt.

“Dienas laikā izdzertā daudzums atkarīgs no vairākiem faktoriem – to ietekmē ēdienkartes sastāvs (ja ikdienas uzturā ir daudz dārzeņu un augļu, kas paši satur ap 90% ūdens, tad jādzer būs mazāk), apkārtējās vides temperatūra (karstākā laikā vajadzēs vairāk) un fiziskās slodzes apjoms un intensitāte. Parasti tiek ieteikts dienas laikā ar šķidrumiem uzņemt ne mazāk kā 1.5 -2.0 litrus. Karstā laikā šis daudzums var pat dubultoties, īpaši fiziskas slodzes apstākļos. Vairāk kā ikdienā jādzer arī slimojot, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra,” informē Brēmanis.

Brēmanis piemin, ka ūdens jādzer regulāri visā dienas garumā. Ideāli, ja izdodas apsteigt slāpes – organisma raidīto signālu par ūdens nepietiekamību. Pietiekoša organisma hidratācija jeb ūdens apgāde nodrošina gan veselību, gan optimālas garīgās un fiziskās darba spējas visā dienas garumā.

Foto:pexels.com