Četri biežākie veselības riski vasarā – kā pasargāt sevi un līdzcilvēkus?

Šogad vasara mūs lutina ar sauli, siltiem laikapstākļiem un pat ar vērā ņemamu tveici. Baudot sauli, jāatceras, ka karstā laikā nereti saasinās dažādas veselības problēmas, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību savai pašsajūtai un veselības stāvoklim, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un hronisku slimību pacientiem. Apotheka farmaceite Anna Kivleniece skaidro, kādi ir lielākie veselības riski vasaras sezonā, un sniedz padomus, kā sevi pasargāt.

“Karstā laikā ierasts vairāk sekot līdzi bērnu, senioru un to cilvēku veselībai, kuri sirgst ar sirds un asinsvadu saslimšanām, kustību traucējumiem un vielmaiņas slimībām. Lai arī šīs ir augstāka riska grupas, tikpat svarīga ir vērīga attieksme pret savu pašsajūtu arī tiem, kuri jūtas veseli un stipri. Diemžēl pieredze rāda, ka tveicē pārāk bieži veselības problēmās iedzīvojas arī jauni un aktīvi cilvēki, kuri steidz baudīt vasaru, sauli un pārvērtē savus spēkus. Karstā laikā un jo īpaši ilgstošos karstuma periodos īpaši jāpiesargājas ikvienam,” stāsta Anna Kivleniece.

Biežākie veselības riski:

Saules dūriens

Saules dūriens ir karstuma dūriena veids, ko izraisa pārāk ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros. Tā ietekmē paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, radot asins sastrēgumu, kas smagākos gadījumos var izraisīt asinsvadu plīsumu. Pirmās pazīmes, kas var liecināt par saules dūrienu, ir pēkšņs vājums un miegainība, izdalās auksti sviedri, var parādīties galvassāpes vai reibonis, bet atsevišķos gadījumos novērojama pat vemšana un samaņas zudums.

Saules dūrienu un pārkaršanu vissmagāk pārcieš bērni un seniori – viņu organisma termoregulācija jeb spēja uzturēt nemainīgu ķermeņa vides temperatūru ir ievērojami vājāka. No pārkaršanas jāuzmanās arī cilvēkiem ar lieko svaru un hroniskām sirdsslimībām. Nav ieteicama pārlieku aktīva fiziskā slodze, nevajadzētu smēķēt un lietot alkoholu. Uzturoties saulē, vienmēr jāvalkā galvassega.

Ja ir aizdomas par saules dūrienu, cietušais jānogādā vēsā vietā vai ēnā, uz viņa pieres jāuzliek vēsas, mitras kompreses vai samitrināts dvielītis. Cietušajam jādod padzerties vēss ūdens un jāatbrīvo no cieša apģērba krūškurvja un kakla rajonā. Par tālāko rīcību nepieciešams sazināties ar ārstu, bet, novērojot smagus simptomus, jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Ādas veselības problēmas

Saule un karstums var negatīvi ietekmēt ādas veselību, turklāt UV staru ietekmē āda ātrāk noveco, parādās iedegums vai pat apdegums, pigmenti un jaunas dzimumzīmes. Lai gan mūsdienās iededzis augums saistās ar skaistumu, jāatceras, ka jebkuras izmaiņas tomēr ir ādas bojājums un laika gaitā uz ādas var parādīties dažādi ļaundabīgi jaunizveidojumi – katrs ādas apdegums vairākas reizes paaugstina ādas vēža attīstības risku. No saules būtu jāuzmanās īpaši cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu, rudiem matiem, daudzām dzimumzīmēm un vasarraibumiem. Šis ādas fototips saulē parasti neiesauļojas, taču ātri apdeg, un tam ir lielāks ādas vēža risks.

“Visdrošāk saulē atrasties ir rīta stundās, līdz plkst. 11.00, vai pēcpusdienā, pēc plkst. 16.00, jo tad saules intensitāte ir mazāka. Vēlams lietot saules aizsargkrēmu ar atbilstošu SPF, nēsāt brīvu, gaišu apģērbu, kas nosedz ķermeni, un galvassegu ar platām malām. Jāatceras, ka saules aizsargkrēmu nepieciešams atkārtoti uzklāt arī pēc peldes, jo daļa filtru ūdenī noskalojas. Saules apdeguma gadījumā āda jāatvēsina ar mitrām, vēsām kompresēm vai termālo ūdeni, jālieto dziedējoši, nomierinoši krēmi,” stāsta Apotheka farmaceite Anna Kivleniece.

Tāpat saules iedarbība var saasināt dažādas ādas saslimšanas, piemēram, akni vai rozāciju. UV stariem piemīt dezinficējošas īpašības, tāpēc aknes gadījumā tie sākotnēji var ādas stāvokli uzlabot, tomēr vēlāk tas atkal pasliktināsies, jo saule sausina ādu, piņņu vietās veicinot jaunu pigmentu un pumpu veidošanos. Ja uz ādas novērojama akne, uzturoties saulē, jāizvēlas ādai piemērots saules aizsarglīdzeklis, kas nav komedogēns, proti, neaizsprosto poras. Savukārt rozācija (hroniska, iekaisīga ādas saslimšana, kas izpaužas kā ādas apsārtums, paplašināti asinsvadi un ādas dedzināšana) saules staru ietekmē var ievērojami saasināties, tāpēc rozācijas pacientiem ilgstoša uzturēšanās saulē nav vēlama vispār. Rozācijas gadījumā āda no saules jāsargā visa gada garumā, taču vasarā it īpaši, jo šajā laikā saules intensitāte ir daudz lielāka.

Vēnu problēmas

Karstuma ietekmē vēnas paplašinās, veidojot lielāku slodzi vēnu vārstuļiem, kā rezultātā var rasties asins sastrēgums, diskomforts un sāpes kāju apvidū. Vēnu veselības problēmas veicina arī tādi faktori kā vienveidīgs, stāvošs vai sēdošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids, iedzimtība, liekais svars, vecums un pārmēru ciešs, nepiemērots apģērbs. Lai gan vēnu varikoze biežāk skar sievietes, tā novērojama arī vīriešu vidū.

Lai izvairītos no vēnu saslimšanām, jācenšas pēc iespējas vairāk kustēties un pēc iespējas mazāk ilgstoši atrasties nemainīgā stāvus vai sēdus pozā. Atrodoties transportlīdzeklī, jāizmanto iespēja piecelties vai piestāt, lai izkustētos un izapļotu pēdas. Karstā laikā jādzer pietiekami daudz šķidruma, izvairīties no alkohola lietošanas, noderēs arī kompresijas zeķes, bet profilaktiski var lietot uztura bagātinātājus vēnu sieniņu stiprināšanai.

Sirds veselības traucējumi

Karstuma ietekmē asinsvadi paplašinās, un tā rezultātā var pazemināties asinsspiediens un paātrināties sirdsdarbība. Turklāt, pastiprināti svīstot, tiek zaudēts šķidrums un minerālvielas, ko ir svarīgi uzņemt papildus. Sevišķi svarīgi tas ir cilvēkiem, kas sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām, kā, piemēram, arteriālo hipertensiju un sirds mazspēju. Pirmie simptomi, kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir galvas reiboņi, nespēks, ģīboņa sajūta. Tādā gadījumā pirmkārt ir jāuzņem šķidrums, tad jāapsēžas vai jāapguļas, lai nezaudētu samaņu.

“Karstā laikā būtu ieteicams izvairīties no pārmērīgas fiziskās slodzes. Situāciju var pasliktināt arī alkoholisko dzērienu lietošana, kā arī pārmērīgs sāls un kafijas patēriņš. Uzturā būtu jāiekļauj pietiekami daudz antioksidantu, ko vasarā var viegli uzņemt, ēdot vietējos sezonālos zaļumus – lapu salātus, sīpollokus, spinātus. Regulāras fiziskās aktivitātes tāpat ir nepieciešamas, tomēr tās labāk veikt tajā dienas daļā, kad gaisa temperatūra ir komfortabla, vai arī ir iespēja atrasties ēnā,” uzsver farmaceite Anna Kivleniece.