Izklaide

Transportlīdzeklis „BOA” ir guļamvelosipēda un elektriskā motorollera apvienojums. Braucot ar „BOA”, vadītājs atrodas ērtā guļus pozā uz muguras, kas ķermenim nodrošina patīkamu braucienu un uzlabo aerodinamiku. Tas sver ap 40 kg un attīsta ātrumu līdz pat 50 km/h.

Ko Jūs mani varat tramdīt un bakstīt! Šodien ir tik karsti, es gribu gulēt!- Bet neviens jau neklausās maza kaķēna ņaudēšanā, Saimnieks nes mani lejup pa kāpnēm. Bet man ir bail! Es vairāk nezinu, kas mani tur sagaida. Varētu jau ieskrāpēt saimniekam un žigli aizskriet paslēpties, bet esmu labi audzināts, saviem cilvēkiem nevar skrāpēt. Te pēkšņi sajutu ko pazīstamu.

Jūs jautāsiet kas tā par spēli un kā to spēlē?! Nu tad es jums pastāstīšu cik labi vien prazdams kā mēs ar māsu garlaicību dzinām prom. Bija neganti vienmuļa diena, šķita, ka šodien nekas interesants nenotiks. Nepareizi!

Mēs skraidam pa lielo koridori, spēlējamies, paēdam un nomazgājamies, paguļam, tad atkal skraidam un spēlējamies. Dienu no dienas. Ak jā, un, protams, mīļojamies arī ar cilvēkiem. Bet šodien mūs sagaidīja kas savādāks. Saimniecei rokās bija tāda dīvaina mantiņa, kas skan, saukta par telefonu. 

Man ir liels prieks par manu vārdiņu- Fēlikss. Tas skan tik svarīgi un dzirdot, kā cilvēki mani sauc šajā vārdiņā, sirsniņu piepilda tāds mīļš siltums. Diemžēl, maniem brāļiem un māsiņai vēl vārdiņu nav.

Jau otro gadu Padures pagasts lepojas ar pasākumu “Jautrā mašīntalka”, kuru apmeklē liels skaits novada un Latvijas ļaudis, lai paši savām acīm darbībā redzētu īstu kuļmašīnu, kas kuļ graudus gluži kā sendienās.

Naktī manu veselīgai augšanai tik ļoti svarīgo miegu iztraucēja raudas. Nakts melnumā aiz loga kāds bēdājās. Man nebija īsti skaidrs kurš gan šai pasaulē varētu no skumjām tik skaļi raudāt, līdz izdzirdēju māmiņu saucam mūs, savus mazos ņurrīšus (tā mūs māmiņa mēdza mīļi dēvēt).

Dienas garumā notika nu jau tradicionālā akcija “Sirds uz trotuāra”, kuras laikā Jēkabpils skolu audzēkņi ar krītu uz pilsētas laukumiem un trotuāriem rakstīja dzeju.

8.septembrī Jēkabpils Tautas nama Lielajā zālē tikāmies ar Skolotāju tematiskā pasākumā „Mirklis”. Ieskatījāmies dažu 20.gs. 60. – 70. gados viņa vadībā veidoto dokumentālo īsfilmu kadros („Jaunā Jēkabpils”, „Mans vectēvs”, „Varoņa līgava”), fotogrāfijās, tikāmies ar viņa toreizējās foto-kino studijas audzēkņiem, filmu varoņiem vai to pēctečiem.

Ir lietaina pēcpusdiena. Pik, pak, pik, pak, pik… Lietus nu jau līdzīgi pulkstenim skan. Es nezinu, vai lietus prot burvestības vai pie vainas kas cits, bet māja ir neierasti mierīga un klusa. Vismaz tā man šķita, līdz pēkšņi sākās negaidīta kņada.