Atspēkojam mītus – vai cilvēks un tehnoloģijas ir sabiedrotie vai ienaidnieki?

Mākslīgais intelekts šobrīd sastopams teju ikvienā nozarē. Tas pakāpeniski daļēji vai pilnībā aizstājot cilvēku monotonos vai dzīvībai bīstamos darbos. Vienlaikus strauji attīstās mākslīgā intelekta spējas – jau 1997. gadā datorprogramma ar mākslīgo intelektu pārspēja pasaules šaha čempionu. Mūsdienās tas jau spēj palīdzēt pierādīt dažādas matemātikas teorēmas, apstrādājot cilvēka prātam neaptveramas datu kopas. Mākslīgais intelekts izcili atpazīst runu, veido tās transkriptu, veic tulkojumus, precīzi atpazīst sejas un pirkstu nospiedumus. Mākslīga intelekta vadītas iekārtas ir pat labāki dermatologi nekā cilvēki, un arī ražošanas sfērā norit strauja automatizācija, kas ļauj cilvēkiem vairāk laika veltīt intelektuāliem un radošiem uzdevumiem. Laika gaitā ir radušies vairāki mīti par mākslīgo intelektu. Vairums no tiem ir viegli izskaidrojami, ļaujot secināt, ka tehnoloģijas ir mūsu atbalsts un izaugsmes iespēja nevis bieds. 

Mākslīgais intelekts atņems darbu cilvēkam

Šis mīts atgriežas, kad parādās kāda jauna tehnoloģija. Piemēram, mehanizācija 18. gadsimta beigās deva augsni ludītu kustībai Anglijā – audējiem bija bail, ka mehanizētās stelles atņems viņiem darbu, tāpēc tie iebruka fabrikās un demolēja mašīnas, kas draudēja pilnībā izmainīt viņu dzīvi. Arī šobrīd daļa sabiedrības baidās, ka jaunie tehnoloģiskie risinājumi atņems mums darba vietas un pilnībā aizstās cilvēku. Daļēji viņiem ir taisnība – ir darbi, kas noveco un tos pilnībā pārņem mašīnas un roboti. Taču šīs pašas tehnoloģijas arī rada jaunas, kvalitatīvākas darba vietas. 

Eiropas, Amerikas un Āzijas valstīs, kurās ir augsts automatizācijas līmenis, bezdarba līmenis ir ļoti zems. Piemēram, Vācijā, Amerikas Savienotajās valstīs un Japānā pēdējos 30 gadus novērojams viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem tieši tādēļ, ka šīs valstis izmanto robotus un automatizē procesus jau no pašiem pirmsākumiem. “Ieviešot tādas jaunas tehnoloģijas kā mākslīgo intelektu, tiek radītas jaunas darba vietas, kas parasti ir labāk apmaksātas, drošākas un tīrākas. Piemēram, esam izveidojuši tehnoloģiju risinājumus  ogļu raktuvēm, kas automatizē bīstamākos fiziskos darbus, ļaujot cilvēkiem atrasties drošībā biroja telpās un kontrolēt darbu veikšanu attālināti,” ar piemēru dalās Huawei vadītājs Baltijas valstīs Rikijs Čens. Tāpēc no mākslīgā intelekta mums nav jābaidās kā no darba tirgus konkurenta – tas ir tikai viens no tehnoloģiju rīkiem, ar kura palīdzību cilvēka darba ikdiena tiek padarīta drošāka un vairāk laika ļauts veltīt iekārtu pārraudzībai vai radošiem un inovatīviem procesiem.

Mākslīgais intelekts pārspēs cilvēku un iznīcinās to

Mākslīgais intelekts reiz gudrībā pārspēs cilvēku – šis mīts radies zinātniskās fantastikas iespaidā. Realitātē pat tik labi attīstītām sistēmām kā balss palīgi, autonomie transportlīdzekļi un roboti vēl ir tāls ceļš ejams, lai vispār konkurētu ar cilvēka intelektuāli. Inteliģenci bieži definē kā spēju sasniegt mērķus dažādās jomās. Cilvēks spēj izmantot savu intelektu dažādās situācijās – smadzenes ir ārkārtīgi elastīgas un var intuitīvi pielāgoties neparedzamai videi, un tās ir īpašības, kuras programmatūrai ir ļoti grūti simulēt.

 “Cilvēki ir radoši, zinātkāri un apveltīti ar sociālām prasmēm. Turpretī mūsdienu mākslīgā intelekta lietojumprogrammas veic kādu konkrētu, specializētu uzdevumu. Tās risina problēmas, pamatojoties uz darbībām, kas izstrādātas konkrētam uzdevumam. Tātad, piemēram, lai gan mākslīgā intelekta vadīta šaha programma spēs nepārtraukti optimizēt savu spēles stratēģiju, tā nekad nespēs patstāvīgi vadīt automašīnu. To tā spētu, tikai, ja cilvēks uzdos tai šādu uzdevumu un sniegs nepieciešamo pamatinformāciju tā veikšanai,” uzsver Rikijs Čens.

Mākslīgais intelekts iznīcinās vai paverdzinās cilvēci 

Doma, ka cilvēka radītais mākslīgais intelekts varētu tā evolucionēt, ka kādu dienu kļūtu gudrāks par tā izveidotāju, attīstīt pašsaglabāšanās instinktus un pieņemt lēmumu, ka cilvēks tai traucē un sākt mašīnu sacelšanos. Vai arī otrādi – greizi interpretēt pavēles un, mēģinot aizsargāt cilvēka dzīvību, pakļaujot mūsu cilvēci robotu kontrolei. Šie ir populārākie scenāriji dažādās zinātniskās fantastikas filmās. Cik tas ir reāli? 

Izpratnes trūkums sabiedrības daļā rada satraukumu vai nosodījumu. Pat noliekot pie malas iespējamības vai neiespējamības faktoru, pašlaik ir maz ticams, ka kāds pat apsvērtu domu par tādas autonomas tehnoloģijas izgudrošanu vai ražošanu, kas varētu patstāvīgi domāt, veidot savu viedokli un kādā brīdī vērstos pret cilvēkiem. Zinātnieki izstrādā iekārtas un programmas konkrētu uzdevumu veikšanai. Kamēr tas nemainīsies, mākslīgais intelekts pilnveidosies tikai uzdevuma ietvaros. Piemēram, šobrīd ir izstrādāti bezpilota droni un drošības roboti ar mākslīgo intelektu, kas veidoti bīstamu situāciju monitorēšanai un novēršanai. Taču tie spēj veikt tikai tādas darbības, kādas ražotājs ir paredzējis – tie nespēj paši izdomāt jaunu risinājumu un rīkoties pēc sava prāta. Ir maz ticams, ka tuvākajā nākotnē kāds vēlētos un spētu radīt patstāvīgi domājošu iekārtu. Protams, rodas jautājums – vai tas varētu notikt nākotnē? Jā, teorētiski tāda iespējamība pastāv, tomēr tā nav lielāka kā iespēja jau tuvākajā laikā satikties ar citplanētiešiem.

Foto: publicitātes